Author: printing_admin

Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” 2021. gada 19. martā ir noslēgusi līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Asociācija ir iesniegusi 5. maksājuma pieteikumu par 2023. gada 1. ceturksni.

Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” saskaņā ar 2021.gada 19.martā noslēgto līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ievaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds realizēšanu, turpina īstenot projektu, kura mērķis ir palielināt poligrāfijas nozares starptautisko konkurētspēju. Asociācija ir iesniegusi 3. maksājuma pieprasījumu kurā lūdz līdzfinansēt dalības maksu Eiropas Drukas un mediju federācijā (INTERGRAF) par 2022. gada pirmo pusgadu.

Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” saskaņā ar 2021. gada 19. martā noslēgto līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”ievaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, turpina īstenot projektu, kura mērķis ir palielināt poligrāfijas nozares starptautisko konkurētspēju. Asociācija saņēmusi LIAA apstiprinājumu 2022. gada eksporta atbalsta pieteikumam un iesniegusi 2. maksājuma pieprasījumu par 2021. gadu.

Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” 2021. gada 19. martā ir noslēgusi līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Pagājušā gada vasarā AS “Liepājas Papīrs” ražotnē Liepājā darbu sāka Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta  MPS EF SYMJET, un šogad tiek atzīmēta šī notikuma pirmā gadskārta.

Pirms gada uzstādītā un darbu sākusī unikālā tehnoloģija uzlīmju un etiķešu ražošanā uzņēmuma darbības straujākai attīstībai tika izvēlētā tās plašo tehnoloģisko iespēju dēļ, kā arī, balstoties uz tirgus pieprasījumu un klientu vēlmes pēc jauniem produktiem mazas un vidējas tirāžas drukas darbiem.

Izvērtējot paveikto, uzņēmums “Liepājas Papīrs” ir gandarīts par jaunās tehnoloģijas veiksmīgu startu tirgū, ko apliecina ne vien klientu novērtējums, bet arī pozitīva statistika. Tikai viena gada laikā hibrīddrukā izpildīti vairāk nekā 5000 pasūtījumi, saražojot teju 120 miljonu produkcijas vienību. Turklāt unikālā iekārta  ir ekonomiska un videi draudzīga, samazinot materiāla patēriņu pie drukas, salīdzinot ar fleksogrāfijas tehnoloģiju, vismaz par 20%.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons atzīst, ka “MPS EF SYMJET ne vien ļauj  darbus drukāt ātrāk un lētāk, bet arī būtiski atslogo pārējo uzņēmuma iekārtu kapacitāti lielapjoma darbu drukai. “Gribu uzsvērt, ka mūsu jaunā tehnoloģija lieliski sevi pierādījusi Covid – 19 pandēmijas laikā, kad, pateicoties hibrīddrukai, spējām operatīvi apkalpot lielu pasūtījumu apmēru, tādējādi mēneša laikā saražojot uzņēmuma vēsturē lielāko produkcijas apjomu,” piebilst Normunds Jansons. Savukārt, pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš papildina, ka “hibrīddrukas pielietošana ļāvusi tirgū ieiet ar jauniem un unikāliem projektiem, piemēram, devusi iespēju strādāt ar mainīgās informācijas druku, tā katru etiķeti padarot unikālu. Tāpat būtiski sekmēta  arī videi draudzīgu projektu realizācija. Tas nenoliedzami ievērojami veicina uzņēmuma konkurētspēju nozarē”.

AS “Liepājas Papīrs” prognozē, ka jaunā drukas tehnoloģija nākamo trīs gadu laikā  attīstīsies, pilnveidosies un nostiprināsies drukas tirgū, spēcīgi konkurējot ar ierasto digitālo druku.

MPS EF SYMJET ir uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma  DOMINO UK Limited iekārtu apvienojums. Būtiskākās iekārtas priekšrocības ir  iespēja sasniegt niansētākus toņus, pateicoties paplašinātājam CMYK krāsu modelim ar oranžo un violeto krāsu. Uz iekārtas var realizēt folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt  sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, rodot iespēju veidot  pilnīgi unikālus tekstūras  efektus. MPS EF SYMJET hibrīddrukas iekārtas iegādē uzņēmums ir investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Foto: Edgars Pohevičs

Informāciju sagatavoja: Laura Liepiņa

AS “Liepājas Papīrs”, pr@liepajaspapirs.lv, tālr.: +371 29479192

Šobrīd aktīvi notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plāniem un atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu stabilizēt darbību un mazinātu ārkārtējās situācijas radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijas Klasteru tīkls* aicina stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai attīstītu eksportu un uzņēmējdarbības procesus, piemērojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Ekonomikas attīstībai izšķirošs ir valdības dienas kārtībā esošais jautājums par Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) finansējuma pārdali.

Latvijas Klasteru tīkls aicina sniegt stabilu un pietiekamu publisko finansējumu pasākumiem, ko īsteno uzņēmumus apvienojošās organizācijas, atbalstot strukturētu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir nozaru asociācijas un klasteri, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, veicina to attīstību un realizāciju, sevišķu uzmanību pievēršot augstas pievienotās vērtības produktu eksportam. Klasteru darbība veicina Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, kuru nozīmība šobrīd tiek akcentēta ikvienā publiskajā diskusijā par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem ekonomikas atveseļošanai. Neskatoties uz Klasteru veiksmīgo darbību un nozīmīgajiem sasniegumiem, jau no nākamā gada to nākotne ir visai neskaidra. Lielākajai daļai klasteru ES līdzfinansējums beigsies 2020. gada beigās. Diemžēl līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, ka klasteru darbībai nepieciešamais līdzfinansējums, kas nepieciešams būtisku tautsaimniecības nozaru attīstības un eksportspējas veicināšanai, būs pieejams arī pēc 2020. gada beigām līdz nākamā ES SF plānošanas perioda (2021.–2027. g.) uzsākšanai un arī tā ietvaros, jo analizējot ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma sadalījumu, redzam, ka par prioritāti tiek uzskatīta valsts iestāžu darbības un pakalpojumu nodrošināšana.

Latvijas Klasteru tīkla vadītājs, Pārtikas produktu kvalitātes klastera vadītājs Armands Lejas-Krūmiņš:

− Eiropas Komisija ir atzinusi klasterus par vienu no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzšinējā ES SF plānošanas perioda finansējuma pārdales un nākamā perioda plānošanas procesā uzņēmumi un tos apvienojošās organizācijas netiek pietiekami iesaistīti. Nepietiekams valsts dialogs ar uzņēmēju organizācijām rada risku ekonomikas atveseļošanai paredzētos līdzekļus novirzīt valsts iestāžu pamatdarbības līdzfinansēšanai, nepietiekami novērtējot to ieguldījumu, ko šī mērķa sasniegšanai var sniegt nozaru profesionālās organizācijas – asociācijas un klasteri. Ar šo situāciju šobrīd saskaras arī 14 Latvijas klasteri, kuri ir apvienojušies Latvijas Klasteru tīklā. Jau no 2016. gada klasteri veiksmīgi īsteno ES SF projektus gan konkrētu nozaru, gan starpnozaru līmenī. Klasteros ir apvienojušies 560 mazie un vidējie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir gandrīz 2 miljardi EUR, bet eksports pārsniedz 666 450 000 EUR. Pēdējos gados Latvijas eksports pieauga vidēji par 7% gadā, bet klasteros apvienotajos uzņēmumos – vidēji par 13% gadā.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle:

− Drošības un aizsardzības klastera piemērs apliecina, ka klasteru ietvaros organizētās eksporta veicināšanas aktivitātes balstās uz skaidriem mērķiem un tautsaimniecībā izmērāmiem rezultātiem. Kā klasteru priekšrocības var minēt nozaru savstarpējo sinerģiju, zināšanas par starpnozaru biznesa modeļiem, padziļinātas zināšanas par klastera dalībnieku iespējām, vajadzībām, izaugsmes potenciālu un finanšu kapacitāti. Īpaši būtiska eksportspējas palielināšanai ir nozares speciālistu pieredze starptautiskajā sadarbībā un sektoru specifikā. Tāpat ļoti nozīmīgas ir iniciatīvas, kas veicina jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību un Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskajās piegādes ķēdēs.

Drukas un mediju tehnoloģiju klastera projekta vadītāja Ieva Bečere:

– Drukas un mediju tehnoloģiju klastera dalībnieku apgrozījums ir pieaudzis par 18%, bet eksporta apjoms par 11%, kas pie jau tā ļoti augstā eksporta īpatsvara nozarē ir visai nozīmīgs rādītājs. Nozares uzņēmumi klasteru programmas atbalstu ir izmantojuši inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, produktivitātes paaugstināšanai un starptautiskas atpazīstamības veicināšanai. Pateicoties starptautisku konferenču, semināru un izstāžu apmeklējumiem, ārējo tirgu izpētei un tirgvedības plānu izstrādei un ārvalstu speciālistu piesaistei specifisku tehnisku un konkurētspēju veicinošu jautājumu risināšanai, kā arī veiksmīgai klastera uzņēmumu sadarbībai, varam secināt, ka projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir devis labus rezultātus. Nozares uzņēmumi aktīvi izmanto LIAA organizētos eksporta veicināšanas pasākumus, t. sk. dalību nacionālajos stendos lielās starptautiskās izstādēs, bet nelielos, šauri specializētos pasākumos daudz racionālāk ir uzrunāt potenciālos klientus ar kompleksu vairāku klastera dalībnieku piedāvājumu, lieki netērējot valsts un komersantu līdzekļus, un šādos gadījumos ES līdzfinansējums klasteru darbības atbalstam ir ļoti nepieciešams.

Vēlos uzsvērt, ka pērn izveidotais klasteru tīkls ir ļoti labs starpnozaru sadarbības instruments, ko nākotnē noteikti spēsim veiksmīgi izmantot.

Klasteru pārstāvji vēršas pie valdības un tās sociālajiem partneriem ar jautājumu: “Kad un kādā veidā valsts stiprinās un atbalstīs uzņēmējdarbības ekosistēmas veidotājus – nozaru asociācijas un klasterus? Vērojot pašreizējās diskusijas par ES SF līdzekļu investīciju virzieniem, jāsecina, ka mūsu valstī prioritāri tiek domāts par valsts institūciju kapacitātes un darbības nodrošināšanu, nevis par efektīviem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem. Atgādinām, ka uzņēmējdarbības ekosistēmas galvenie elementi ir uzņēmējus apvienojošās organizācijas un to atbalsta struktūras, bet tieši ekosistēmas attīstībai Eiropas Komisija rekomendē sniegt būtisku valsts atbalstu.

*2019. gada 1. jūlijā Latvijas Klasteri parakstīja Saprašanās memorandu par tālāku sadarbību klasterizācijas attīstībā Latvijā un Eiropā. Šo uzdevumu sasniegšanai tika nodibināts Latvijas Klasteru tīkls (Latvian Clusters Network), kura galvenais mērķis ir stiprināt Klasteru sadarbību un integrētu, koordinētu rīcību Latvijas Klasteru un to dalībnieku interešu aizstāvībā un īstenošanā, balstoties uz Klasteru sadarbības un attīstības interesēm Latvijā un aiz tās robežām. Latvijas Klasteru Tīkls ir 11 valstu iniciatīvas grupā, kas veido Eiropas Klasteru Asociāciju (European Cluster Alliance), ko atbalsta Eiropas Komisija un Eiropas Klasteru sadarbības platforma (ECCP). Vairāk par Latvijas klasteriem: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/klasteri/klasteri_latvija/

Saziņai:

Armands Lejas-Krūmiņš, Latvijas Klasteru tīkla vadītājs, tālr. 67808968, e-pasts: armands.lejas-krumins@lpuf.lv

Anete Lūsare, Latvijas Drošības un aizsardzības klastera projekta vadītāja, tālr. 26156582, e-pasts: klasteris@federacija.lv

Ieva Bečere, Drukas un mediju tehnoloģiju klastera projekta vadītāja, tālr. 29491355, e-pasts: ieva@lpua.lv

Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno komersantu klastera izveides un īstenošanas projektu ” DRUKAS UN MEDIJU TEHNOLOĢIJU KLASTERA IZVEIDE” (projekts Nr. 3.2.1.1/16/A/012) , 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” ietvaros. Projekts tiek īstenots līdz 2020.gada 31.decembrim.

Klastera projekta ietvaros īstenotie pasākumi (janvāris`20 – marts`20):

• PAPERVORLD izstādes apmeklējums.
• RemaDays Warsaw apmeklējums.
• Eiropas Drukas un mediju federācijas Intergraf, zinātniskā insitūta Smithers PIRA un Ziemeļvalstu drukas asociācijas NOPA rīkota konference Shaping the Future of Print. Comercial Print 2020 apmeklējums.
• Tikšanās ar poligrāfijas un reklāmas aģentūrām.
• SIGN PRINT&PACK Finland 2020 apmeklējums.
• Efektivitātes dienas 2020.
• “FoodExpo 2020” THE LARGEST FOOD TRADE FAIR IN THE NORDIC COUNTRIES apmeklējums.

Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
T. +371 67282447

1. jūlijā tika parakstīts Saprašanās Memorands starp 13 Latvijas vadošajiem nozaru klasteriem par tālāku sadarbību klasterizācijas attīstībā Latvijā un Eiropā.

Šo uzdevumu sasniegšanai tika nodibināts Latvijas Klasteru Tīkls (Latvian Clusters Network), kura galvenais mērķis ir stiprināt klasteru sadarbību un koordinētu rīcību Latvijas Klasteru un to dalībnieku interešu aizstāvībā un īstenošanā, balsoties uz klasteru interesēm Latvijā un aiz tās robežām.

Latvijas Klasteru Tīkls ir pievienojies 11 valstu iniciatīvas grupai, kas veido Eiropas Klasteru Aliansi (European Cluster Alliance), kuru atbalsta Eiropas Komisija un Eiropas Klasteru sadarbības platforma (ECCP).

Latvijas Klasteru Tīkla dalībnieki:

Pārtikas Produktu Kvalitātes Klasteris. Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris, Latvijas Eksporta klasteris, Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris, Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris LifeScience.lv, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris, Metālapstrādes klasteris, Drukas un mediju tehnoloģiju klasteris, klasteris CLEANTECH LATVIA, Latvijas koka būvniecības klasteris, Latvijas veselības tūrisma klasteris.

Latvijas Mākslas akadēmija, Kalpaka bulv. 13, Rīga 

PASĀKUMA PROGRAMMA

22. maijs

09:30 – 10:00           Rīta kafija

10:00 – 11:00           Prezentācija un diskusija „Elektronisko maketu sagatavošana grāmatu drukai” – Juris Valdmanis, Jelgavas tipogrāfija

11:00 – 11:30           Prezentācija un diskusija „Padomi papīra izvēlē” – Viktors Turlais, Antalis

11:30 – 12.00           Prezentācija un diskusija „Interesanti grāmatu iesējuma veidi” – Ivonna Kalniņa, Jelgavas tipogrāfija

12:00 – 12:30           Prezentācija un diskusija „Grāmatu izgatavošanas specifika digitālās drukas tehnoloģijā” – Valdis Jirgens, Drukātava

12:30 – 13:00           Kafijas pauze

13:00 – 14:00           Prezentācija un diskusija „Iepakojums pārtikai” – Sandra Muižniece-Brasava, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore

14:00 – 15:30           Prezentācija un diskusija „Digitālās drukas iespējas. Jauni risinājumi un materiāli iepakojuma izgatavošanā” – Dāvids Grāveris, valdes loceklis, ražošanas direktors, Ints Grīns, grafikas dizainers, Immer Digital

23. maijs

09:30 – 10:00           Rīta kafija

10:00 – 12:00           Prezentācija un diskusija „Lielformāta druka – tehnoloģija un materiāli”, ”Praktiski padomi automašīnu aplīmēšanā” – Viktors Turlais, Antalis

12:00 – 12:30           Kafijas pauze

12:30 – 13:30           Prezentācija un diskusija „Jauni materiāli iepakojumam” –

1. ing. Uldis Grīnfelds, Koksnes ķīmijas institūts

14:00 – 15:00           LPUA un Drukas un mediju klastera sapulce

Kafijas pauze

15:30 – 17:30           LPUA kopsapulce

Stokholmas izdevniecība Bonnier Fakta 2018. gada novembrī laida klajā iespaidīgu Zviedrijas futbola superzvaigznei Zlatanam Ibrahimovičam veltītu grāmatu „Es esmu futbols”. Tā sagatavota astoņās valodās un paredzēta astoņiem tirgiem: Zviedrijai, Dānijai, Norvēģijai, Somijai, Nīderlandei, Francijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei. Tās kopējā tirāža 200 000 eksemplāru. Iespaidīgais izdevums, kas izcili nodrukāts un iesiets Latvijas tipogrāfijā Livonia Print, sver 1770 gramus un izceļas ar cēlu un iespaidīgu dizainu, kurā papildus četrkrāsu drukai izmantots arī zelts.

Lai Livonia Print varētu nodrukāt 200 000 grāmatas eksemplārus uz nepārklāta dabiskā papīra, Epple Druckfarben AG izplatīšanas partnerim Baltijas valstīs Labiink nācās tipogrāfijai piegādāt īpašas CMY paletes krāsas, septiņas tonnas melnās un 260 kilogramus Pantone Gold 871 Epple ofseta lokšņu drukas iespiedkrāsas. Grāmatas izgatavošana ilga četras nedēļas.

Rezultāts ir lielisks. Ne tikai futbolists var sasniegt augstus mērķus, arī grāmata „Es esmu futbols” var droši pretendēt uz visaugstāko balvu konkursā par gada labāko grāmatu.

Labiink rīkotājdirektors Ivars Upmalis, stāsta: „Pateicoties ilgajai pieredzei darbā ar Epple produktiem, varējām sniegt mūsu klientam – tipogrāfijai Livonia Print – nozīmīgu tehnisko atbalstu. Tik liela krāsu apjoma piegāde bija izaicinājums. Tomēr, pateicoties perfektam tipogrāfijas darba plānojumam un lieliskam Epple ražošanas, pārdošanas un loģistikas nodaļu darbam, mēs varējām to paveikt.”

Tas, ka tieši Latvijā nodrukāta grāmata par zviedru sporta ikonu, nav nejaušība. Baltijas valstu iespiedindustrija, it īpaši grāmatu ražošana, ir ļoti dzīva un novatoriska, un prasīgie Skandināvijas valstu klienti to vērtē ļoti augstu.

Epple Druckfarben publicitātes materiāls