1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Iespiedindustrijas nākotnei veltīta starptautiska konference Rīgā
2023. gada 9. jūnijā Rīgā gadskārtējā Eiropas Drukas un mediju federācijas Intergraf un Ziemeļvalstu drukas asociācijas NOPA rīkotajā konferencē Print Matters for the Future vairāk nekā 100 iespiedindustrijas profesionāļu no 22 valstīm apsprieda pašreizējo situāciju nozarē un tās nākotnes perspektīvas. Nacionālo poligrāfijas asociāciju vadītāji, tipogrāfiju un materiālu piegādātāju pārstāvji un Eiropas un Ziemeļamerikas vadošie speciālisti dalījās atziņās un diskutēja par nozarei aktuāliem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām, ilgtspējības un drukātā vārda popularizēšanas jautājumiem, un uzsvēra starptautiskas sadarbības nozīmi inovāciju īstenošanā un darbinieku izglītošanā.
Konferenci vadīja Intergraf prezidents Ulrihs Štetters (Vācija) un NOPA prezidents Havards Grjotheims (Zviedrija). Nozares autoratīvākā zinātniski pētnieciskā institūta Smithers (Lielbritānija) pārstāvis Šons Šmits iepazīstināja ar jaunākajiem iespiedprodukcijas tirgus datiem un pētījumos balstītām nozares attīstības perspektīvām. Būtiskākā atziņa – nākotnē paredzams digitālās strūkldrukas tehnoloģijā izgatavoto iespieddarbu apjoma pieaugums, tomēr vadošo lomu iespiedprodukcijas izgatavošanā (sevišķi – lielu tirāžu drukāšanā) saglabās ofsets.
Kristofs Valters no Eiropas Iespiedkrāsu asociācijas pastāstīja ar izmaiņām ES iepakojuma izgatavošanu regulējošajā likumdošanā un Francijas pieņemtajiem tiesību aktiem par minerāleļļu izmantošanas ierobežošanu iespiedkrāsās.
Mēdiju koncerna Bertelsmann pārstāvis Marks Fabišs savā prezentācijā uzsvēra, ka iespiedindustrijai jāveic ieguldījumi dekarbonizācijas pasākumos un jāatbalsta Intergraf iniciatīva oglekļa pēdas mērīšanā un samazināšanā.
Intergraf 2023. gada Jauno talantu balvas ieguvēja Manona Lasēna (Francija) iepazīstināja ar jaunās paaudzes viedokli par drukātā vārda nozīmi digitālajā pasaulē, uzsverot, ka “papīrs ir taustāms apliecinājums ideju nezūdamībai. Tas iedveš uzticību un veido dziļāku saikni starp rakstītāju un lasītāju”.
Johaness Helmbergers no vācu tīmekļa drukas (web-print) uzņēmuma Niedermayr dalījās atziņās par to, kā nozares uzņēmumus ietekmē dažādi ārējie faktori – digitālo mediju konkurence, aizvien pieaugošās darba tiesību un vides prasības un informāciju tehnoloģiju nozares organizētās pretdrukas kampaņas u.c.
Aksels Mortens Gunarshaugs dalījās pieredzē, kas ļāvusi mazam ģimenes uzņēmumam kļūt par daļu no Norvēģijas ievērojamākās poligrāfijas grupas.
Konferencē tika apspriesti arī drukātās komunikācijas jautājumi. Boriss Kočans no vācu aģentūras Kochan & Partner runāja par to, ka “reklāma ir sarežģīts produkts, kas prasa izsmalcinātu saziņas veidu: harmonisku teksta un attēla, krāsu un materiāla un skaņas un kustīga attēla saplūšanu”.
Latvijas Mākslas akadēmijas docents Ivs Zenne savā prezentācijā iepazīstināja ar savu un studentu pieredzi un atziņām, kas gūtas, dizaina izstrādē izmantojot mākslīgo intelektu. Uzlabojot funkcionalitāti un ieviešot automatizētus procesus, MI grafikas dizainā ienes revolucionāras pārmaiņas. Secinājums: prasmīgi formulējot uzdevumus, MI var lielā mērā atvieglot dizaineru darbu, bet tas noteikti nespēj sacensties ar cilvēku radošumā.
ASV pārstāvis, Printing United Alliance izpilddirektors, Fords Bovers, iepazīstināja ar situāciju ASV tirgū un pastāstīja, ka atšķirībā no Eiropas, ASV nozares ilgtspējībai tiek pievērsta krietni mazāka uzmanība.
Konferences dalībnieki apmeklēja Baltijas lielāko un modernāko grāmatu ražotni – SIA Livonia Print – un izmantoja organizatoru piedāvāto iespēju iepazīt Rīgu. Protams, daudz laika tika veltīts interesantām un lietderīgām sarunām.
Zināšanas ir kapitāls. Tā ir mūsu bagātība.
Intervijā piedalās:
Visvaldis Trokša
Biedrības “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija”
Valdes priekšsēdētājs
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas industrijā?
Industrijā esmu no 1989. gada. Darba gaitas sāku kā palīgstrādnieks. Jelgavas tipogrāfijā nonācu pēc sludinājuma avīzē, jo bija jāpelna nauda ģimenei. Sākumā strādāju avīžu ražošanā. Pēc tam aizgāju mācīties, pabeidzu poligrāfijas tehnikumu Sanktpēterburgā, man ir poligrāfijas izglītība. Strādājot nozarē vairāk ilgus gadus, esmu apguvis daudzas profesijas, bijis gan palīgstrādnieks, gan iespiedējs. Poligrāfijas grupā Mūkusala strādāju jau 30 gadus, esmu Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Izglītībai ir ļoti liela nozīme gan katra indivīda dzīvē, gan katrā uzņēmumā. Vienmēr esmu vadījies pēc principa: kamēr tu rušinies, kusties, peldi, negrimsti panikā un neapstājies, dzīvē viss notiek.
Cik liela nozīme ir apmācībām jūsu ikdienas darba procesos?
Apmācības ir visa pamats. Jāmācās ir ne tikai uzņēmuma vadītājiem, arī darbiniekiem ir jādod iespēja pilnveidot zināšanas. Zināšanas ļauj darbu izpildīt ātrāk un kvalitatīvāk, ceļ darba ražīgumu.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Vienas receptes nav. Katram vajadzīga individuāla pieeja, ko ietekmē daudzi faktori – dzimums, vecums, aizraušanās u.c. Vienu motivē iespēja ilgtermiņā vairāk nopelnīt, algu, citam svarīgāka ir redzesloka paplašināšana, sava privātā kapitāla vairošana. Zināšanas ir kapitāls, ko iegūstam un mums neviens nevar atņemt. Tā ir bagātība, ko iespējams vairot, nemitīgi pilnveidojoties.
Ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot apmācības?
Jāskatās no diviem aspektiem – gan uz to, kas nepieciešams uzņēmumam, gan uz to, kam gatavs ir pats darbinieks. Mēs uzņēmumā plānojam savu stratēģisko vai operatīvo attīstību, zinot, ka mums būs nepieciešami konkrēta veida darbinieki ar specifiskām iemaņām un zināšanām. Lai sasniegtu mērķi, jāsaprot, kādiem jābūt darbiniekiem, kas pildīs konkrētos uzdevumus. Ne vienmēr izdodas panākt vēlamo rezultātu. Gadās arī totāls fiasko. Plāni kāda produkta vai virziena attīstībā var neizdoties kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Atbilde uz šo jautājumu meklējama izvērtējot to, cik lielā mērā cilvēks ir gatavs lēcienam savā attīstībā.
Kādi pašreiz ir karjeras izaicinājumi poligrāfijas industrijā?
Iespējas attīstīties un veidot veiksmīgu karjeru nozarē ir gana lielas. Es runāju ne tikai par mūsu uzņēmumu, bet gan par visu nozari kopumā. Tā ir daudzveidīga, ražo plaša spektra produkciju, apdrukā dažādus materiālus – metālu, papīru, kartonu u.c. Katra produkta izgatavošanai un tehnoloģijai ir savas īpatnības.
Ir jāsaprot, vai cilvēks vēlas sevi redzēt kā izcilu meistaru, kurš, darba gaitas beidzot, var teikt, ka nav bijis vadītājs, bet gan lielisks sava darba darītājs, un tieši tas ir viņu stimulējis un vadījis. Citam savukārt piemīt vadītāja spējas. Uzņēmumam ir jāspēj tas darbiniekā saskatīt. Mēdz gadīties, ka no inženiera gribam izveidot labu vadītāju, bet nesanāk. Zaudējam labu inženieri, neiegūstot veiksmīgu vadītāju. Šad tad, protams, paveicas! Gadās arī otrādi – darbinieka stiprā puse ir vēlme un spējas vadīt, organizēt, veidot veiksmīgu karjeru. Ir jāprot izvērtēt, pa kurām trepēm darbiniekam piedāvāt kāpt.
Kādi ārējie faktori varētu radīt grūtības industrijā tuvākajā nākotnē?
Ja runājam par apmācībām, uzskatu, ka tieši izglītības kvalitāte noteiks industrijas attīstību. Mani ļoti satrauc fakts, ka eksaktu izglītību ieguvušu cilvēku kļūst arvien mazāk. Mums trūkst inženieru, bet ražošanā cilvēki ar eksaktām zināšanām ir ļoti nepieciešami. Jaunieši, kas šobrīd uzsāk darba gaitas, ir pilnīgi citādi. Viņiem ir citi mērķi, cits dzīves redzējums, uz daudzām lietām viņi skatās citādi. Es nesaku, ka tas ir slikti. Bet man tā ir problēma, jo jāmeklē veids, kā komunicēt ar jauno paaudzi. Gadās, ka kopīgu valodu neatrodam un katrs no mums paliek pie saviem principiem. Mūsu paaudzes lielākais izaicinājums ir atrast veidu, kā saprasties ar jaunajiem, lai viņus ieinteresētu un iesaistītu darbā.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 31.05.2023
