1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Eiropas Parlaments sagatavojis ziņojumu par grāmatu nozares nākotni ar aicinājumu izveidot marķējumu “Iespiests Eiropā”
Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ar lielu balsu vairākumu pieņēma Eiropas Parlamenta deputāta Tomaša Frankovska (Tomasz Frankowski) ziņojumu par Eiropas grāmatu nozares nākotni. Tas ietver aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm veicināt nozares attīstību.
Lai gan ziņojums popularizē grāmatas vispārīgā veidā, tajā iekļauts spēcīgs vēstījums par drukāto grāmatu būtisko lomu mūsdienu sabiedrībā un ietverti fakti, kas apliecina iespiedindustrijas nozīmīgumu:
- drukātās grāmatas veido aptuveni 85% no Eiropas tirgū pārdotajām grāmatām;
- grāmatas veicina bērnu attīstību. Īpaša nozīme lasīšanai ir agrā bērnībā, jo drukātās grāmatas veido bērnu lasītprasmes un kognitīvo spēju attīstību;
- Eiropas Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt nozares pāreju uz zaļāku domāšanu, sniedzot finansiālu atbalstu pētniecībai un sadarbībai starp visiem piegāžu ķēdes dalībniekiem izejvielu izmantošanā un ilgtspējīga iepakojuma un transporta drukātu grāmatu ražošanā un izplatīšanā;
- atzinīgi tiek vērtēti nozares centieni ražot drukātas grāmatas zaļākā un ilgtspējīgākā veidā, izmantojot sertificētu un pārstrādātu papīru, kā arī citas iniciatīvas, kas palīdz izprast un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi;
- Eiropas Komisija tiek aicināta izveidot marķējumu Printed in Europe.
Atzīstot grāmatu būtisko nozīmi mūsdienu sabiedrībā, Eiropas iespiedindustrijas vadošā organizācija Intergraf sadarbībā ar grāmatu izdevējiem un papīra ražotājiem aicina atbalstīt drukātās grāmatas un mudina Eiropas dalībvalstis veikt pasākumus lasīšanas veicināšanai un turpmākai nozares attīstībai.
Avoti: https://www.intergraf.eu
un
https://www.europarl.europa.eu
Veiksmes atslēga poligrāfijas nozarē – jaunās paaudzes modernās domāšana apvienojumā ar ilggadēju pieredzi
Intervijā piedalās:
Līva Krastiņa
AS Liepājas Papīrs
Pārdošanas direktore
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas industrijā?
Poligrāfijā darbojos jau no bērna kājas, jo mans tēvs strādā šajā nozarē. Esmu izmēģinājusi dažādas profesijas, darbojos arī digitālajā mārketingā, tomēr atgriezos poligrāfijā un tajā strādāju nu jau astoņus gadus. Sākumā biju Liepājas papīra Rīgas pārstāvniecības vadītāja, tagad esmu pārdošanas direktore Liepājā. Rīgas pārstāvniecību kovida laikā likvidējām, gadiem tagad turpinām darbu tikai Liepājā. Manā pārziņā ir 8 darbinieki, tādēļ nācies apgūt personālvadības iemaņas, saprast, kā atrast darbinieku stiprās un vājās puses, kā katram atrast uzņēmumā īsto vietu. Ļoti būtiski ir cilvēku izprast, iepazīt un uzzināt, kas viņam vislabāk padodas.
Kādi pašreiz ir lielākie personāla izaicinājumi?
Īpaši pēdējos gados izaicinājumu industrijā ir ļoti daudz. Kovids lika pārdomāt, kā organizēt ražošanu, pārplānojām maiņas, lai paspētu visu dezinficēt. Nācās pielāgoties, lai gadījumā, ja viena maiņa saslimst, otra maiņa varētu to nomainīt. Biroja darbinieki pārsvarā strādāja no mājām, nācās katram sagādāt attālinātajam darbam vajadzīgo. Taču bija arī labā pieredze, jo ļoti daudzi sāka ražot dezinfekcijas līdzekļus, un tiem bija nepieciešamas etiķetes, kuras mēs varējām piedāvāt. Uzņēmuma apgrozījums pat pieauga. Iemācījāmies strādāt elastīgāk, izmantot attālinātā darba priekšrocības. Arī tikšanās ar klientiem notika attālināti. Šajā periodā varējām vairāk pievērsties digitālajam mārketingam, uzsvaru liekot uz mājas lapu un sociālajiem tīkliem.
Liels izaicinājums bija kara sākums, jo Krievija bija viens no lielākajiem eksporta klientiem. Jāteic gan, ka sadarbību ar Krieviju mēs pārtraucām jau pagājušā gada februāra sākumā citu iemeslu dēļ – muitas kontrole, komunikācija, izmaksas. Eksporta samazinājuma uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu bija jāmeklē citi eksporta tirgi. Saziņai ar jaunajiem klientiem nācās pāriet uz angļu valodu, jo līdz šim galvenokārt izmantojām latviešu un krievu valodas. Angļu valodu daži mācījās paši, citiem piemeklējām kursus. Taču bija arī ieguvumi, jo, tirgum mainoties, ieguvām jaunus klientus.
Trešais lielais izaicinājums pagājušajā gadā bija situācija Somijā, kad mūsu lielākais materiālu piegādātājs piedzīvoja darbinieku arodbiedrības organizētu streiku 4 mēnešu garumā. Materiālu piegādes kavējās, tirgū trūka materiālu, auga to cenas. Laimīgā kārtā iepriekš bijām sagādājuši lielas materiālus rezerves, tādēļ varējām tos piedāvāt klientiem. Tātad arī šeit atradām mākonim zelta maliņu!
Turpinot par izaicinājumiem, jāpiemin inflācija, kuras dēļ pieaug ražošanas izmaksas un mazinās pirktspēja. Lai gan mēs nestrādājam ar gala patērētāju, bet gan ar uzņēmumiem, tomēr jūtam, ka uzņēmuma vidējais pasūtījuma grozs ir samazinājies un turpina samazināties. Alkoholu un gaļu pērk joprojām ļoti labi, taču piena produktu, ievārījumu un citu pārtikas preču, no kā cilvēki var vieglāk atteikties, patēriņš samazinās.
Kas ir mainījies saistībā ar aktuālajām apmācībām vai kompetencēm uzņēmumā?
Kovida laiks ieviesa zināmas pārmaiņas apmācībās, piedāvājot iespēju mācīties attālināti. Mums tas ir īpaši svarīgi, jo atrodamies Liepājā. Administrācijas darbinieki ļoti daudz izmanto seminārus gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Ražošanas darbinieki attālināti mācīties nevar, viņiem apmācības pārsvarā notiek uzņēmumā. Ja runājam par darbinieku izglītošanu, manuprāt, mums Latvijā poligrāfijas izglītības jomā kur augt. Mums ir vācu sadarbības partneris, kuram ir augstākā izglītība poligrāfijā. Viņš stāstīja, ka lielu daļu savas pieredzes ieguvis, strādājot poligrāfijas uzņēmumā un paralēli mācoties. Mēs ļoti jūtam inženieru, kuri jau kaut ko zinātu par poligrāfiju, trūkumu. Mēs pieņemam darbiniekus bez priekšzināšanām un, izmantojot savu pieredzi, uzņēmumā viņus apmācām.
Otra lieta, kas ir mainījusies saistībā ar apmācībām, ir valodu zināšanas. Ir jāzina angļu valoda. Mēs iepērkam iekārtas no Eiropas ražotājiem, un apmācības norisinās angliski. Mums ir sertifikāti, kuru ieguves apmācības notiek angļu valodā. Jaunajai paaudzei ar to sokas viegli, taču vecāka gadu gājuma darbiniekiem tas mēdz sagādāt grūtības.
Kādas tendences vērojamas, jaunajai paaudzei ienākot industrijā?
Pieredzējušie darbinieki nodod zināšanas jaunajiem darbiniekiem, taču brīžiem ir manāma paaudžu nesaderība. Jaunā paaudze nāk ar savu skatījumu uz lietām, kuras agrāk tika risinātas citādi. Jauni cilvēki neizprot, kāpēc jāstrādā klātienē, kāpēc jāseko noteikumiem. Viņi vēlas pieiet lietām brīvi un radoši, piemēram, darboties no mājām, doties izbraukumos ārpus uzņēmuma, mainīt ierasto uzdevumu risināšanas kārtību. No vienas puses, šķiet, ka jaunajam cilvēkam pietrūkst atbildības sajūtas, taču, no otras puses, mums viņš ir jāuzklausa, jo mainās gan vide, gan klienti, un uzņēmumam ir jākļūst modernākam.
Kā mainās kompetences uzņēmumā līdz ar jaunās paaudzes ienākšanu?
Ražošanas procesā īsti nekas nemainās, jo pat, ja iekārtas kļūst modernākas, tās var apgūt jebkurš. Tāpēc jau ir paredzētas apmācības.
Runājot par administrāciju, tās darbā jaunās kompetences ir svarīgas, ir jāspēj pielāgoties, mainīt domāšanu un skatījumu uz lietām. Ļoti svarīga ir IT nozare, jo darbinieks, kas apguvis to pirms 10 gadiem, nav tik zinošs, kā jauns puisis, kas apgūst jaunas aktualitātes šajā jomā. Viņš nāk ar pilnīgi jaunu skatījumu. Tas pats notiek arī pārdošanā, jo cilvēks, kam ir 20–30 gadu pieredze, pārdod citādi. Mūsdienās arī klienti ir ļoti mainījušies, grib uzturēt lietišķas attiecības. Īpaši tas jūtams sadarbībā ar eksporta partneriem, viņi vairāk vēlas attālinātas, nevis personiskas tikšanās.
No jaunajiem darbiniekiem iegūstam mūsdienīgu redzējumu un perspektīvu, kā labāk strādāt ar klientu. Viņiem ir lielāka sapratne par to, kāds ir jaunais, modernais tirgus. Viņus vairāk interesē bizness, nevis atkāpes par personiskākām tēmām. Jaunie kadri, protams, nāk ar savām prasībām. Ne vienmēr ir ļoti gludas attiecības, jo jaunajiem neder vecais darbības modelis, bet mums jāprot pielāgoties.
Kā jūs piesaistāt jaunos darbiniekus un speciālistus?
Mūsu gadījumā grūtības sagādā tas, ka esam ļoti piesaistīti lokācijai. Liepājā darbinieku ir tik, cik ir. Lai piesaistītu jaunos speciālistus, sazināmies ar universitātēm. Inženierus arī parasti piesaistām no izglītības iestādēm. Liepājā ir daudz ražošanas uzņēmumu, inženieri ir ļoti pieprasīti, tādēļ mums jāpiedāvā labāka darba vide vai citi bonusi. Mums bija vajadzīgs speciālists, kas runā vācu valodā, tāpēc apzinājām visas Kurzemes reģiona mācību iestādes. Šodien vairs nav problēma pavadīt ceļā uz darbu pusotru – divas stundas, tomēr lielākā daļa pieaicināto darbinieku pārceļas dzīvot uz Liepāju.
Mēs ik pa laikam uzlabojam darba vidi, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Lai spētu piesaistīt jaunus darbiniekus, videi jābūt interesantai un motivējošai. Jaunajiem darbiniekiem ir savs redzējums par to, ko viņi sagaida no darbavietas. Ja agrāk galvenais bija stabils darbs, tad tagad jaunos speciālistus vairāk interesē visādi bonusi, piemēram, attālināts darbs, saīsināts darba laiks. Vēl jauniešus interesē tas, cik uzņēmums ir moderns, kā tas attīstās.
Cik liela nozīme mācībām ir uzņēmuma ikdienas darbu procesos?
Mācību process uzņēmumā tiek organizēts, uzsākot katru jaunu projektu. Tas nebeidzas nekad, jo pat cilvēki, kas uzņēmumā strādā 20 gadus, turpina mācīties un nodot citiem savu pieredzi. Mēs mācāmies arī no klientiem. Sākuma periodā pieredzējušais darbinieks nodod zināšanas jaunajam. Mēs cenšamies dažādām apmācībām piesaistīt mūsu sadarbības partnerus. Tie var būt iekārtu ražotāji, kuri apmāca, kā ar tām darboties. Bieži pēc kāda gada uzaicinām viņus atkal, lai aktualizētu apmācības. Organizējam apmācības ar materiālu un krāsu piegādātājiem. Tagad tās bieži notiek Zoom platformā, lai cilvēkam nebūtu jābrauc, piemēram, no Nīderlandes vai Anglijas. Apmācības notiek angļu, reizēm – krievu valodā.
Ārējās apmācības izmantojam maz, galvenokārt pārdošanas speciālistiem. Šajā jomā Latvijā ir labs piedāvājums. Dažkārt nepieciešams celt kvalifikāciju konkrētam darbiniekam, dažkārt visam uzņēmumam kopumā.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt apmācības drīzumā?
Poligrāfijas nozarē šobrīd ir ļoti svarīgas un aktuālas Eiropas Savienības regulas. Mums ir klienti Vācijā un Skandināvijas valstīs, ar kuriem aizstājam iepriekšējos eksporta tirgus. Šīs valstis ļoti stingri ievēro likumos noteiktās prasības. Tas rada mums diezgan daudz izaicinājumu, jo, jāsaka godīgi, mūsu produkti jau galu galā nonāk atkritumos. Šī iemesla dēļ mums pastiprinātu uzmanību pievērš zaļi domājošie vides aktīvisti. Ir jāatrod balanss starp produktu nepieciešamību un saražotā iepakojuma daudzumu. Mums, etiķešu ražotājiem, jāsamazina etiķešu izmērs, lai tas atbilstu konkrētajā valstī noteiktajam. Liela interese ir par pārstrādātiem vai pēc izmantošanas pārstrādājamiem materiāliem, piemēram, no Indijā savāktām plastmasas pudelēm, zāles, koku lapām, vai kādiem citiem dabas produktiem. Sarežģījumus rada līmes kārta starp materiālu un iepakojumu, materiālu ražotāji pie šīs problēmas nopietni strādā. Esam pētījuši arī Āzijas materiālu tirgu, taču pieredze nav īpaši laba, tādēļ pieturamies pie Eiropas ražotājiem. Nākotnē redzu galvenokārt šos izaicinājumus. Būs jāseko līdzi regulām un likumdošanai, kā arī jāattīsta savi produkti tā, lai tie būtu interesanti mērķauditorijai.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 28.07.2023
