1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Radītas iespējas jauniešiem apgūt pamatus digitālajā mākslā
Sabiedrībā teju ikviens jau ir dzirdējis par tehnoloģiju klasi, kas ir pazīstama kā ģeneratīvā AI. Tā darbojas, izmantojot procesu, kas pazīstams kā difūzija. Turklāt AI jau sen ir pierādījis, ka dažos uzdevumos tas ir pārāks par cilvēkiem. Taču līdz nesenam laikam oriģinālu produkciju, īpaši radošu darbu, ražošana tika uzskatīta par izteikti cilvēcisku nodarbi. Nesenie mākslīgā intelekta uzlabojumi ir mainījuši tehnoloģiju attīstību. AI attēlu ģeneratori tagad var ne tikai pārveidot rakstītās frāzes jaunos attēlos, bet demonstrē panākumus pat AI runas ģenerēšanā.
Piemēram, rīks, ko izlaida OpenAI, AI pētniecības uzņēmums, uzrādīja ievērojamus uzlabojumus salīdzinājumā ar 2021. gada Dall-E, un tam ātri sekoja tādi konkurenti kā Stable Diffusion un Midjourney. Ievadot jebkuru sirreālu aprakstu, sākot no “varde Kermits Edvarda Munka stilā” un beidzot ar “gollums no Gredzenu Pavēlnieka mielojas ar arbūza šķēli”, šie rīki spēj radīt pārsteidzoši precīzu attēlojumu. Māksliniekus gan uztrauc tas, ko šīs jaunās tehnoloģijas nodara ne tikai mākslas nozarei, bet arī radošo cilvēku industrijas nākotnei kopumā.
Konsultāciju firmas Accenture analītiķis lēš, ka kādu dienu šos rīkus varētu izmantot, lai izveidotu saturu, lai apmācītu mašīnmācīšanās algoritmus, piemēram, pašbraucošos transportlīdzekļos, un paātrinātu spēļu izveidi. Savukārt, projekts Dali4Youth ir izveidojis tiešsaistes kursu jaunatnes darbiniekiem, lai apgūtu pamatus digitālajā mākslā un iepazīstinātu ar stratēģijām tās izmantošanā.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
Ir jāplāno ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet arī personāla attīstība
Intervijā piedalās:
Kristīne Kalniņa
Rīgas Valsts Tehnikums
Darbnīcu vadītājs
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas industrijā?
Poligrāfijas nozari iepazinu jau bērnībā iepazinu, jo mana mamma strādāja Liepājas tipogrāfijā. Secināju, ka man patīk šī nozare, un jau vidusskolas laikā pati sāku strādāt Liepājas tipogrāfijā. Savu nākotni vēlējos saistīt ar jurisprudenci vai poligrāfiju. Liepājas tipogrāfijas direktors mani pārliecināja par to, ka poligrāfija būs pareizā izvēle, un es iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē. Mācības uzsāku 1988. gadā, ieguvu ķīmijas tehnologa, bet pēc tam arī poligrāfijas ražošanas tehnologa un inženiera maģistra grādu. Atgriezos Liepājas tipogrāfijā, taču tur nepaliku ilgi, jo mani darbā uzaicināja tipogrāfija “Jāņa sēta”, kurā nostrādāju 15 gadus. Kļuvu par ražošanas tehnologu, ražošanas vadītāju, vēlāk – par tipogrāfijas “Premo” direktori. Tur nācās apgūt arī uzņēmuma vadības prasmes. Sekoja darbs tipogrāfijā “McĀbols”, bet šobrīd es strādāju Rīgas Valsts tehnikumā par darbnīcas vadītāju. Kopā ar citiem nozares speciāistiem esmu piedalījusies poligrāfijas nozares profesiju standartu un modulāro mācību programmu sagatavošanā.
Kādām mācību metodēm dodat priekšroku mācību procesā?
Esam izmēģinājuši dažādas mācību metodes – klātieni, neklātieni, attālinātas mācības. Es dodu priekšroku klātienes mācībām. Poligrāfija ir sarežģīta nozare, jāapgūst daudz dažādu iemaņu. Arī klātienes mācības var būt dažādas, es uzsvaru lieku uz praktiskajām mācībām, taču, lai apgūtu kaut ko praktiski, ir jāzina teorija. Manuprāt 30% no klātienes mācībām vajadzētu veltīt teorijai, bet 70% – praksei darbnīcās. Skolā mācās mācīties un drīkst arī kļūdīties, bet tipogrāfijā apgūst praktiskās lietas – tostarp arī komunikāciju ar kolēģiem. Darba rezultātu ražošanā ietekmē ne tikai apgūtās zināšanas, bet arī stress, ar ko jāprot tikt galā, jāspēj sadarboties ar kolēģiem. Iespieddarbu izgatavošana nav individuāls darbs, tas ir darbs komandā. Ir ļoti svarīgi uztvert un saprast uzdevumus, uzdot vajadzīgos jautājumus.
Cik liela nozīme ir mācībām ikdienas darba procesos?
Mēs visi zinām, ka mums ir jāmācās visu mūžu. Nozare attīstās ne tikai pa dienām, bet pat pa stundām. Ienāk jaunas tehnoloģijas, materiāli, paņēmieni, un jāmācās ir ne tikai darbiniekiem, bet arī uzņēmumu un cehu vadītājiem un meistariem. Jāmācās ir arī pedagogiem, kas vēlas sniegt jauniešiem labu profesionālo izglītību. Tā tas ir jebkurā rūpniecības nozarē. Ja mēs apstāsimies, cita valsts vai uzņēmums būs mums soli priekšā, bet mēs, protams, gribam būt pirmie.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Ideāli būtu, ja uzņēmums, plānojot savu attīstību, līdztekus pārmaiņām tehnoloģijās plānotu arī atbilstošu personāla apmācību. Nevar domāt par jaunām tehnoloģijām vai drukas un pēcapstrādes iekārtām, ja vienlaikus neparedz personāla attīstību. Uzņēmuma vadībai ir jāparedz laika un finanšu resursi tehnoloģiju ieviešanai un darbinieku apmācībai.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Katram uzņēmumam ir savas atstrādātas un pielāgotas metodes. Darbiniekam ir jābūt motivētam un jāiemācās mācīties. Atalgojums vienmēr būs viens no būtiskākajiem faktoriem. Varam motivēt ar algu, iespējams gan vienreizējs maksājums, gan pastāvīga piemaksa par zināšanām un kvalifikāciju. Ir arī citi instrumenti, piemēram, apdrošināšana un dažādi citi bonusi. Nepieciešama individuāla un elastīga pieeja, saprotot, kas katram darbiniekam ir svarīgāks. Uzņēmuma vadītājam un vadošajiem speciālistiem būs nepieciešama citāda motivācija nekā maiņas meistaram vai iekārtu operatoram. Uzņēmumā svarīgs ir katrs darbinieks, tādēļ motivācijai jābūt diferencētai.
Darbinieku ir jāmotivē mācīties, jāsāk ar maziem solīšiem, nevis ar lielām programmām. Var sākt ar sešu vai desmit stundu programmu. Darbinieku nevajag pārslogot. Ja viņš pārliecināsies, ka tiek galā ar sešu stundu kursu, tad nākamreiz piekritīs lielākai apmācību programmai. Apmācību laikā darbiniekam ir jāapgūst to, ko viņš neprot, to, kas neizdodas. Ir svarīgi, lai darbinieks justos brīvi un izprastu nepieciešamību mācīties.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt apmācības drīzumā?
Būtu labi, ja valsts vairāk domātu par to, kā uzlabot sadarbību starp darba devēju, skolu un darbinieku, par to, lai uzņēmējs saņemtu atvieglojumus par darbinieku apmācību. Viņš taču izmanto savus laika un materiālos resursus, un tas rada papildu slodzi. Laikam, ko darbinieks patērē mācībām, jātiek atalgotam. Ir taču saprotams, ka darbinieki grib mācīties darba laikā, nevis tērēt savu brīvo laiku. Ja darbiniekam mācību laikā maksā algu, attieksme pret mācībām ir ieinteresētāka un iegūtās prasmes tiek efektīvāk izmantotas darbā. Ir svarīgi, lai darbinieks justos komfortabli un saņemtu ierasto algu, tas pozitīvi ietekmē vēlmi apgūt jaunas prasmes. Arī mums tehnikumā ir vajadzīgs tāds gandarīts un apmierināts skolnieks, kas nākotnē kļūs par labu darba darītāju.
Kā jūs redzat apmācību industriju nākamajos 5-10 gados?
Mūsu galvenie izaicinājumi ir digitalizācija un automatizācija. Jaunpienācējam apgūt poligrāfijas profesijas ir sarežģīti, tādēļ ir ļoti svarīgi racionāli izmantot to personālu, kas jau strādā uzņēmumos. Ļoti aktuāla problēma nozarē ir personāla novecošanās, jo ar gadiem cilvēku fiziskās spējas mazinās. Šiem darbiniekiem jāpalīdz darbu veikt racionālāk, izmantojot modernas iekārtas. Uzsvars jāliek uz esošo darbinieku efektīvāku izmantošanu, paaugstinot to kvalifikāciju. Ir daudz dažādu iespēju – var iemācīt vienas iekārtas operatoru rīkoties ar vairākām dažādām iekārtām, zemākas kvalifikācijas darbiniekam dot iespēju apgūt jaunas prasmes utt. Apmācot un pārkvalificējot esošos darbiniekus, uzņēmums tos var izmantot vairākos amatos un profesijās.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
www.konsuls.lv
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 27.02.2023
