1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Grāmatas virza Eiropas zināšanu ekonomiku
Iespiestās grāmatas nodrošina sabalansētu informācijas plūsmu gan bērniem skolās, gan pieaugušo mūžizglītības programmās. Grāmatām ir paliekoša vērtība, tās sniedz zināšanas un kalpo kā izklaides līdzeklis, ļaujot visiem sabiedrības slāņiem vienlīdz labi piekļūt informācijai. Drukātās grāmatas piedāvā iespēju atslēgties no mūsdienu digitālās vides un sabiedrības. Grāmatu izdošanai un ražošanai ir svarīga loma Eiropas valstu ekonomikā. Joprojām nozīmīga kultūras sastāvdaļa ir bibliotēkas un grāmatnīcas. Grāmatas ir fundamentāls resurss, kas jālolo un jāaizsargā un kura izplatība jāveicina ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Lai atgādinātu par drukāto grāmatu būtisko nozīmi mūsdienu sabiedrībā, Eiropas papīra industrijas asociācija (Cepi), Eiropas drukas un mediju federācija (Intergraf) un Eiropas Izdevēju federācija (FEP) ir sagatavojušas kopīgu paziņojumu “Grāmatas kā Eiropas zināšanu ekonomikas virzītājspēks”.
Lai iepazīstinātu ar priekšrocībām, ko sniedz grāmatas, un veicinātu zināšanu ekonomiku, šīs organizācijas aicina Eiropas valstu iestādes:
- godināt lasīšanas un grāmatu lomu kultūras un izglītības jomā;
- uzsvērt grāmatu nozīmi kritiskās domāšanas attīstībā;
- veicināt bibliotēku un grāmatnīcu iekļaušanos vietējo kopienu ikdienā;
- atzīt drukātās grāmatas par iekļaušanas instrumentu un rēķināties ar to cilvēku, kuriem nav pietiekamu digitālo prasmju vai piekļuves nepieciešamajām iekārtām, (piemēram, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti u. c.) vajadzībām un interesēm;
- atzīstot drukāto mācību līdzekļu priekšrocības, tiekties pēc sabalansētas digitālo un drukāto mācību materiālu izmantošanas izglītības iestādēs;
- veikt neatkarīgus pētījumus, kas sniedz objektīvu priekšstatu par digitalizācijas ietekmi uz lasīšanas un citu prasmju attīstību.
Avots: Intergraf preses relīze
BOOKS DRIVE EUROPE’S KNOWLEDGE ECONOMY
Strādājot poligrāfijas nozarē ir nepārtraukti jāmācās, jeb mūžu dzīvo, mūžu mācies
Intervijā piedalās:
Artis Ērglis
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
Valdes loceklis
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas nozarē?
Jaunībā biju izvēlējies pavisam citu profesiju, bet pirms 30 gadiem notika lielās pārmaiņas, ko mēs Latvijā saucam par Atmodu, un tās mani ievirzīja poligrāfijas un grafikas dizaina jomā. Tas notika 1991. gadā, un nu jau vairāk nekā 30 gadus darbojos šajā jomā. No tiem 20 gadus lasu lekcijas par grafikas dizainu, izdevējdarbību un poligrāfiju.
Savu pieredzi uzkrāju tieši darba vidē, jo mēs kā tipogrāfija un dizaina firma strādājām ar uzņēmumiem, kuriem nebija nekādas pieredzes poligrāfijā. Firmas, kas pasūtīja lielus poligrāfiskās produkcijas apjomus, sāka interesēties, kā tad tā drukāšana notiek. Pirmais pieprasījums bija no Latvijas Bankas, kurai vajadzēja izveidot nelielu mācību kursu, lai procesā iesaistītie darbinieki saprastu, kā notiek viņu pasūtīto iespieddarbu ražošana.
Kādām mācību metodēm jūs dodat priekšroku?
Es nelasu lekcijas bērniem un jauniešiem, kas tikko sāk savu darba dzīvi. Es strādāju ar cilvēkiem, kuri jau strādā nozarē un vēlas papildināt zināšanas par visu iespieddarbu ražošanas procesu kopumā
Mūsdienās lekcijas nelasa no papīra, kā tas bija kādreiz. Izmantoju PowerPoint prezentācijas ar attēliem un interaktīviem materiāliem, kas atvieglo materiāla uztveri. Šobrīd var sameklēt daudz vairāk materiālu nekā tad, kad bija pieejamas tikai grāmatas. Tagad mums ir atvērta visa pasaule.
Poligrāfija ražo taustāmas lietas – iepakojumu, etiķetes, laikrakstus, žurnālus, grāmatas vai kādus citus iespieddarbus. Produkts tomēr ir taustāma lieta, tāpēc ļoti svarīgi ir izmantot uzskates materiālus. Uz lekcijām ņemu līdzi divus smagus koferus ar paraugiem, lai parādītu klausītājiem dažādus apdrukājamo materiālu veidus no papirusa un pergamenta līdz dažādiem mūsdienīgiem papīra veidiem. Esmu savācis arī tā saukto “melno maisu”, kurā lieku slikto darbu paraugus. Tos izmantoju, lai rādītu un analizētu, kāpēc šis darbs ir slikts. Parasti jau cilvēks nesaprot, kāpēc viņam viena vai otra lieta nepatīk. Viņš vienkārši gluži instinktīvi jūt, ka nav pareizi izvēlēts izmērs, rindu garums vai vēl kaut kas cits. Ja nav īsti skaidrs, kas un kāpēc nav labi, nākas mācīties no kļūdām, bet tas diemžēl mūsdienās maksā ļoti dārgi. Ja dizaineris pieļauj kļūdu, piemēram, nepareizi izveidojot maketu, un darbs tiek nodrukāts, tā ir ļoti, ļoti dārga kļūda, tāpēc labāk mācīties no citu kļūdām.
Cik liela nozīme mācībām ir ikdienas darba procesos?
Mana aizraušanās ir mūsu nozares, iespiedindustrijas, vēsture. Kādreiz iespiešanas process nemainījās gadu desmitiem. Vectēvs un tēvs, dēls un mazdēls drukāja vienādi. Pašreiz visi procesi – iespiešana, grāmatu iesiešana, elektroniskā iespieddarba maketa izveide datorā – nemitīgi mainās. Palielinās darba ātrums, iekārtas garantē augstāku kvalitāti, rodas jauni apdrukājamo materiālu veidi, mainās standarti utt. Nepieciešama nemitīga mācīšanās, tostarp pašmācība. Arī senie latvieši teica: “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Mūžizglītība nav nekas jauns, mūsu nozarē jāmācās praktiski visu laiku.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Mūsdienās uzņēmējiem ir daudz dažādu iespēju. Var izvēlēties Rīgas Valsts tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas piedāvātās apmācības. Iesaku apmeklēt kursus un lekcijas, ko organizē poligrāfijas materiālu un iekārtu ražotāji vai piegādātāji. Tipogrāfija var uzaicināt konkrētas iekārtas ražotāju pārstāvjus, lai tie uz vietas ražošanā pastāsta un praktiski parāda, kā kaut ko var darīt labāk un ātrāk. Latvijas Poligrāfijas asociācija uzklausa uzņēmumu vajadzības un, izmantojot ES fondu atbalstu, aicina uz Latviju šādus speciālistus. Tā sauktais “mācību projekts” ļauj uzņēmumiem atgūt daļu no mācībām izlietotajiem līdzekļiem.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācībām?
Ir ļoti dažādas iespējas. Kādreiz darbiniekam, kurš uzņēmumā nostrādāja vairākas desmitgades, uzdāvināja zelta pulksteni. Tā bija nopietna motivācija. Mūsu laikos būtiskākais ir finansiālais aspekts. To mēs redzam arī jūsu filmētajās intervijās. Finansiālais aspekts noteikti jāsaista ar izaugsmes iespējām. Vakar tikos ar kādu grāmatveikalu tīkla vadītāju, kura vienā uzņēmumā strādā 47 gadus. Sāka darbu kā apkopēja, tad kļuva par jaunāko pārdevēju, pārdevēju, vecāko pārdevēju, viena veikala vadītāju un tagad viņa vada visu grāmatveikalu tīklu. Labāko darbinieku piesaistīšanai var izmantot arī dažādus nemateriālās stimulēšanas aspektus. Arī patīkama darba vide ir tāds motivējošs faktors.
Kā likumdošana un ārējie faktori ietekmē mācību procesus?
Kā nozares pārstāvi mani šis jautājums satrauc jau daudzus gadus. Visa likumdošana un birokrātiskie faktori, kas nāk no ministrijas un izglītību regulējošām struktūrām, tikai pasliktina šo procesu. It kā jau viņi cenšas kaut ko darīt, jo apstākļi spiež, bet gala rezultāts nav labs. Ar šo problēmu cīnās ļoti daudzas valstis un ne tikai mūsu nozarē. Nesen lasīju itāļu filozofa grāmatu “Nelietderīgā lietderīgums”, kurā autors raksta par problēmām, ar kurām sastopas izglītības sistēma, un kā cēloni min to, ka valsts, kurai mēs maksājam nodokļus (nav runa par Latviju, bet par jebkuru valsti kā tādu), arvien vairāk atsakās no kādām ļoti būtiskām savām funkcijām. Šajā jomā būs arvien pieaugs ārējo faktoru spiediens, un rezultātā uzņēmēji būs spiesti paši risināt šos jautājumus. To janvāra intervijā precīzi pateica “Livonia print” pārstāve Janīna Blūma: “Saņemam no tehnikuma absolventu, kas apguvis pamatzināšanas. To, kā strādāt konkrētā uzņēmumā ar konkrētām iekārtām, uzņēmējam ir jāmāca pašam. Vislielākā problēma ir izglītības procesa birokratizācija. Pastāv ārkārtīgi daudzi nevienam nesaprotami un vairs pat neizkontrolējami normatīvie akti. Šeit gribu minēt vienu citu grāmatiņu, kas nav gluži par poligrāfiju, tomēr ir poligrāfijas produkts – grāmata. Latviešu rakstnieks Māris Bērziņš grāmatā “Aizliegtais pianīns” stāsta par bērnudārzu, pašu audzināšanas sākumposmu. Sava romāna beigās viņš ievietojis ārkārtīgi interesantu atsauci uz avotiem – 91 normatīvo dokumentu, kas nosaka, kā jāstrādā bērnudārzam. Tiem, kas nodarbojas ar reālu izglītības procesu skolās, tehnikumos vai citās mācību iestādēs, milzīgu resursu jātērē šo prasību izpildei un dažādu atskaišu un dokumentu kārtošanai.
Profesionāli tehnisko izglītību ļoti ietekmē tas, kas un cik lielā mērā jaunietim iemācīts ģimenē, bērnudārzā, pamatskolā, vidusskolā. Normatīvie dokumenti mēģina radīt cilvēku – skrūvīti, kuru ņem un ieskrūvē. Mūsu nozarē ir ļoti būtiski, lai cilvēks būtu vispusēji attīstīts, jo viņš nākas strādāt ar ļoti dārgu un sarežģītu digitālo tehniku. Skaidrs, ka tehnika visu laiku attīstīsies, nemitīgi būs jāapgūst kaut kas jauns, tāpēc būtisks ir vispārējais cilvēka izglītotības līmenis.
Kā jūs redzat apmācību industriju nākamajos 5-10 gados?
Jāsaka godīgi, ir sajūta, ka nekas būtiski nemainīsies. Gribētos redzēt mazāku finansiālā aspekta ietekmi, īpaši augstākajā izglītībā. Varbūt daļai no tiem, kas dodas studēt un maksā par to lielu naudu, vajadzētu skatīties profesionālās izglītības virzienā. Mūsdienu profesionālās izglītības iestādes jauniešiem piedāvā apgūt interesantas un labi atalgotas profesijas. Kvalificētam darbiniekam, labam sava darba pratējam ir jābūt augsti izglītotam. Elektronisko maketu sagatavošana un iespieddarbu ražošana prasa nopietnas zināšanas. Nav tā, ka katrs, kurš iemācījies nospiest divus taustiņus uz datora klaviatūras, var uztaisīt grāmatu vai kādu citu iespieddarbu. Ja nav to vispārīgo un profesionālo zināšanu, tās ir jāapgūst.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
www.konsuls.lv
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 27.02.2023
