1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Poligrāfijas nozares apskats
Poligrāfijas un izdevējdarbības nozare ir saimnieciskā darbība, kas ietver papīra un papīra izstrādājumu ražošanu, poligrāfiju un ierakstu reproducēšanu, kā arī izdevējdarbību. Būtisks rādītājs ir darbinieku skaits un pēc Valsts ieņēmumu dienestā pieejamās informācijas, lielākie uzņēmumi ir Livonia Print SIA, PNB Print SIA,
Apgāds Zvaigzne ABC SIA.
Visu nozares saimnieciskās darbības veidu eksports ir regulāri pieaudzis pēdējo 10 gadu laikā, kas arī ir viens no nozīmīgākajiem nozares pienesumiem Latvijā kopumā. Turklāt nozares pienesums ir ne tikai eksports, bet arī citi faktori – nodokļu maksājumi, darba vietu skaits ~1%, iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvars 0,7%, kopējais apgrozījums ~500 milj.EUR.
Secināms, poligrāfijas un izdevējdarbības nozares kopumā attīstās veiksmīgi un ieņem lielu lomu tautsaimniecībā, taču ir arī vērā ņemami izaicinājumi tālākai attīstībai, piemēram, straujš izmaksu pieaugums, ņemot vērā šobrīd notiekošo pasaules mērogā, kā arī maksātspējīgais pieprasījums samazinās.
Saruna ar Ievu Bečeri par aktuālo poligrāfijas industrijā
Poligrāfijas industrija, neskatoties uz iepriekšējo gadu grūtībām, Latvijas mērogā ir viena no vadošajām iekšzemes kopprodukta (IKP) dzinējindustrijām, sastādot 0,7% no kopējā IKP. Augstāks IKP rādītājs ir vien Maltā un Horvātijā.
Tas gan nenozīmē, kas viss rit raiti un pilnīgi bez problēmām. Latvija nav imūna pret globālajām problēmām un drukas industrija spēcīgi cieš straujā izejmateriālu un enerģijas avotu cenu pieauguma dēļ. Nopietnākā problēma pagājušajos gados bija saistīta ar papīra nepietiekamību, taču tā nav vien Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma.
Vērtējot Latvijas poligrāfijas stāvokli, aprīkojuma ziņā ir jāuzsver, ka visi Latvijas vadošie uzņēmumi, kas ir vērsti uz eksportu, strādā ar vismodernākajām tehnoloģijām, kas vien ir pieejamas pasaulē. Tādi uzņēmumi, kā Livonija Print, Jelgavas Tipogrāfija, PNB Print, Adverts un it sevišķi grāmatu ražotāji, uztur visjaunāko tehniku, kur kadru sagatavošana ir visbūtiskākā, jo tehnika nemitīgi attīstās un tai ir jāatbilst novitātēm. Pagājušajā gadā vien jaunas tehnikas iepirkšanai un telpu modernizēšanai, tika kopumā ieguldīti ap 16 miljoniem eiro. Savukārt, ja ir jauna tehnika, ir arī aktīva jaunu darbinieku apmācība. Tādēļ nemitīgi ir jādomā par to, kā izglītot industrijas cilvēkus un kā iemācīt viņus strādāt produktīvi, kvalitatīvi un būt orientētiem uz rezultātu.
Latvijā ir tikai viena mācību iestāde – Rīgas Valsts Tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļa, kur tiek sagatavoti tieši darba speciālisti. Uzņēmumi ļoti labprāt ņem darbā šīs mācību iestādes beidzējus, par pamatu tam pēdējos gadus ir ļoti vērtīga iniciatīva – darba vidē balstītas mācības. Vecāko kursu audzēkņi apgūst mācības nevis mācību iestādē, bet gan reālā darba vidē, kas dod iespēju abām pusēm iepazīties vienam ar otru un saprast savstarpējās perspektīvas un iespējas. Tā nereti 4.kursa absolventi līdz ar skolas diplomu, saņem arī darba līgumu.
Iegūt poligrāfijā augstāko izglītību Latvijā gan vēl nav iespēja, kas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jārūpējas, lai tie paši sev sagatavotu vidējā līmeņa un augstākā līmeņa vadītājus. Bieži vien tas nozīmē, ka darbinieki pārprofilējas no citām nozarēm, kas savā ziņā ir arī pluss, jo ienes zināšanas no saistītām nozarēm. Tālāk ir jādomā par to, kā cilvēkus sūtīt mācīties uz ārzemēm, jo nozare Latvijā ir visai maza un mums nav iespēja attīstīt zinātniski pētnieciskos institūtus. Mums jārēķinās ar to, ka ir jāizmanto Eiropas resursi. Tiek izstrādāts profesijas standarts, kur papildu šai vidējai speciālajai izglītībai, būs iespēja pielikt vēl 1,5 gadu padziļināto kursu.
Mums ir arī uzņēmumi, kas uzņem Eiropas speciālistus, kas strādā pieredzes apmaiņas programmās, kā arī aktīvi tiek apmeklēti starptautiskie semināri un kursi, kurus rīko gan iekārtu, gan materiālu ražotāji.
Ikkatru komersantu poligrāfijas industrijā interesē un uztrauc jautājums – kā tad noturēties šajā dinamiskās vides konkurencē. Skatot iekšējo konkurenci Latvijā, pamatā ir jāvērtē divi kritēriji:
1. Jāspēj augt līdz ar industrijas attīstību, tas nozīmē nemitīgas jaunas investīcijas un jaunu iekārtu iepirkšanu. Vienlaikus arī ir jāinvestē ir personālā, lai šīs jaunās tehnoloģijas tiktu veiksmīgi apgūtas un pareizi pielietotas darbā ar maksimālu atdevi.
2. Un noteikti ir jānodrošina labs serviss! Poligrāfijas nozarē attiecības ar klientu ir ļoti svarīgas. It īpaši tas attiecas uz grāmatu izdevējiem, kas pārliecinoši veido lielāko daļu tieši ražošanā. Izdevēji ir smalkjūtīga publika, tiek vērtēta ne tikai cena un izpildes rādītāji. Būtiski ir arī tīri personiski kontakti un tas, vai izdevējam patiks strādāt ar poligrāfijas uzņēmuma pārstāvjiem, un, vai sanāks radīt saprašanos tīri cilvēciskā līmenī. Šis ir lielisks rādītājs Latvijā. Tā, piemēram, mēs nebūsim spēcīgi tehniskajos drukas rādītājos konkurējot Ķīnu, taču servisa ziņā mēs viņus izkonkurējam un tādā veidā ieņemam savu svarīgo lielo nišu starptautiskajā tirgū.
Svarīgākie rādītāji konkurencē ir tehniskā gatavība veikt darbus visaugstākajā līmenī un laba sapratne ar klientu.
Globāli asā Ukrainas problēma poligrāfijas industriju nav tik spēcīgi ietekmējusi kā citas industrijas. Latvijas poligrāfija bija maz strādājusi uz Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas tirgu, attiecīgi šo kanālu sašaurinājums nerada lielas izmaiņas kopējos poligrāfijas darbības ciparos. Arī izejmateriāli ļoti mazā apjomā ienāk no šīm valstīm. Nozari ietekmē starptautiskās loģistikas ķēdes, taču tās ietekmē pilnībā visas nozares. Latvijas poligrāfijas noieta tirgus dominē Eiropas ekonomiskajā zonā.
Jāpiebilst, ka Latvijas poligrāfijas nozarē tiek nodarbināti aptuveni 30 speciālisti no Ukrainas bēgļu vidus, tas ir svarīgs ieguldījums atbalstam karā cietušajiem. Arī sadarbībā starp “Старый Лев” (Ļvovas izdevniecība) un Latvijas izdevniecību “Liels un Mazs”, esam saražojuši ukraiņu bērniem grāmatas, kuras uzņēmumi drukāja no saviem līdzekļiem. Dažas grāmatas tika drukātas pēc Ukrainas vēstniecības lūguma, arī tādā veidā sniedzot savu ieguldījumu bērnu izklaidēšanā un izglītošanā.
Un, visbeidzot, aktuālais vides jautājums, kas poligrāfijā visvairāk attiecas tieši uz pārtikas iepakojumu druku, centrālā uzmanība tiek veltīta CO2 izmešu samazināšanā. Klienti likumdošanas iespaidā pret drukas izstrādājumiem paliek aizvien prasīgāki, kas attiecīgi pieprasa arvien augstākus kvalitātes standartus. Poligrāfijā pastāv tāda nozare kā Climat Kalk, kas ir izstrādājusi poligrāfijas nozarei CO2 kalkulatoru; mūsu biedri aktīvi iestājas šajā organizācijā, jo mūsdienās tā jau kļūst par klientu prasību – lai viņi tiktu nodrošināti ar vides prasībām atbilstošiem iepakojumiem. Ar laiku poligrāfijas nozarē būs stingri jāsamazina vai pilnībā jāizslēdz minerāleļļas krāsu izmantošanu. Eiropa tam gan pilnībā nav gatava, taču tas ir svarīgs un nopietns solis vides uzlabošanas virzienā. Pamatā tas ir nepieciešams, lai varētu turpināt pārstrādāt apdrukāto papīru, jo papīrs ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kuru var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm. Pamatojoties uz šo faktu, ir visai aplami, ja kāds apgalvo: “Nedrukā, bet lasi datorā, jo saudzēsi apkārtējo vidi!”
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 13.06.2022
