Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, decembris 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
RVT Drukas un mediju nodaļas pedagogi apgūst zināšanas nozares uzņēmumos
No 2023.gada 27.oktobra līdz 2023.gada 11.novembrim Rīgas Valsts tehnikums sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Latvijas Poligrāfijas asociāciju īstenoja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides neformālo programmu “Darba tirgū aktuālo prasmju ieviešana profesionālās izglītības saturā un profesionālo izglītības pedagogu praktisko darba prasmju pilnveide Drukas un mediju tehnoloģiju nozarē. “Tehnoloģijas un materiāli nozares uzņēmumos””. Tās mērķis – aktualizēt pedagogu zināšanas, iepazīstināt ar jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un materiāliem modernākajos un tehnoloģiski vislabāk aprīkotajos nozares uzņēmumos.
Lai iepazītos ar etiķešu un uzlīmju izgatavošanu fleksogrāfijas, digitālās drukas un sietspiedes tehnoloģijās un dažādām produkcijas apstrādes metodēm, kursu klausītāji apmeklēja etiķešu un uzlīmju ražošanas uzņēmumu AS Liepājas papīrs. Ar uzņēmuma darbību iepazīstināja un nodarbības vadīja AS Liepājas papīrs produktu attīstības vadītājs Andrejs Ivļijevs, pārdošanas direktore Līva Krastiņa, galvenais inženieris Ilmārs Ozoliņš-Ozols un ražošanas vadītājs Uldis Roze.
SIA Jelgavas tipogrāfija ir viena no modernākajām grāmatu ražošanas tipogrāfijām Baltijas valstīs. Tā specializējas augstas kvalitātes izdevumu – mākslas un foto albūmu, bērnu grāmatu, dažādu ceļvežu u.c. iespiedprodukcijas izgatavošanā gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem. Uzņēmumā ir jaunas un modernas iespiedmašīnas, automatizētās grāmatu iesiešanas un ievākošanas līnijas un ļoti racionāli organizēta darba plūsma. Pedagogu apmācību vadīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, ražošanas vadītāja Anete Andersone-Dreimane un tehniskais direktors Marģers Žagata.
Kursu ietvaros profesionālās izglītības pedagogi apmeklēja arī papīra un poligrāfijas materiālu vairumtirdzniecības uzņēmumu AS Antalis, kas ne tikai apgādā poligrāfijas uzņēmumus ar ražošanai nepieciešamajiem materiāliem, bet arī sniedz konsultācijas to pielietošanā. Nodarbības vadīja AS Antalis valdes loceklis Viktors Turlais. Pēc lekcijas dalībnieki devās uz materiālu noliktavām un izmantoja iespēju aplūkot dažādus paraugus, kā arī vēroja, kā notiek pasūtījumu komplektēšana un sagatavošana piegādei klientiem. AS Antalis ir darbnīca/sietuve, kurā pēc klientu pieprasījuma, izmantojot roku darbu, tiek izgatavoti iespieddarbu paraugi (t.s. “lelles”), kas ļauj pārliecināties par pareizu materiālu un tehnoloģiju izvēli konkrētajam darbam. Sietuves darbinieces demonstrēja darba paņēmienus un sniedza skaidrojumus par parametriem, kas jānorāda, pasūtot “lelli”, lai būtu iespējams izgatavot rūpnieciskam produktam maksimāli atbilstošu darba paraugu.
Vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Labiink Latvijā pārstāv plaši pazīstamo vācu iespiedkrāsu ražotāju Epple, bet iespiedlaku ražotnes SIA Baltink produkciju izmanto daudzas Latvijas tipogrāfijas. Šajos uzņēmumos pedagogi iepazinās ar iespiedkrāsu un laku tehniskajiem raksturlielumiem, to savstarpējo saderību un dažādu fizikāli-ķīmisko parametru kontroli laboratorijas apstākļos. Nodarbības vadīja SIA Labiink direktors Ivars Upmalis un SIA Baltink speciālisti Vladimirs un Aleksejs Šļamini. Kursu klausītāji apmeklēja laku ražotni un saņēma izsmeļošu informāciju par ražošanas procesiem. Ar sevišķi lielu ieinteresētību kursu klausītāji uzņēmuma laboratorijā speciālistu vadībā testēja materiālu ķīmiskās un fizikālās īpašības.
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides neformālās programmas pēdējā dienā kursu klausītāji apmeklēja laikrakstu un žurnālu tipogrāfiju SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala”. Nodarbības vadīja SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala” ražošanas vadītājs Imants Klovāns. Periodisko izdevumu ražošanas būtiskākā īpatnība ir ārkārtīgi precīza darbu grafika sastādīšana un ievērošana, tāpēc nodarbībā sevišķa vērtība tika pievērsta ražošanas plānošanas, grafiku sastādīšanas un materiālu savlaicīgas piegādes jautājumiem. Pēc iepazīšanās ar ražotni kursu dalībnieki pievērsās darbu plānošanas jautājumiem.
Latvijas Poligrāfijas asociācija un kursu dalībnieki izsaka sirsnīgu pateicību visiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem par ieinteresētību un atsaucību.
Nepieciešams kļūt aizvien zinošākiem un varošākiem
Intervijā piedalās:
Ieva Bečere
Latvijas Poligrāfijas asociācija
Izpilddirektore
Kā vērtējat aizejošo 2023.gadu poligrāfijas industrijā?
Gads, kura noslēgumam strauji tuvojamies, mums visiem kārtējo reizi licis pārliecināties par nepieciešamību kļūt aizvien zinošākiem un varošākiem. Jaunu iekārtu, tehnoloģiju un materiālu ienākšana nozarē pieprasa nemitīgu pilnveidošanos gan sadzīvē, gan jo sevišķi – profesionālajā jomā. Veiksmīgs darbs poligrāfijas nozarē mūsdienās nav iedomājams bez digitālajām prasmēm, spējām apgūt automatizētu ražošanas līniju vadību un zināšanām par jauniem materiāliem.
Gada nogalē noslēgsies asociācijas realizētais mācību projekts, kura ietvaros daudzu uzņēmumi ir izmantojuši iespēju ar ES atbalstu celt savu darbinieku kvalifikāciju – iekārtu ražotāju un materiālu piegādātāju vadībā mācījušies strādāt ar konkrētām iekārtām un materiāliem, to darbinieki ir pilnveidojuši savas darba organizācijas un saskarsmes prasmes un apguvuši citas noderīgas zināšanas.
Ko Jums gribētos īpaši izcelt apmācību nozarē?
Liels prieks par gandrīz divdesmit nozares speciālistiem, kuri savas praksē apgūtās zināšanas ir spējuši apliecināt, Rīgas Valsts tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļā nokārtojot eksāmenus un iegūstot profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.
Savukārt astoņi Rīgas Valsts tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas profesionālo priekšmetu skolotāji rudens pusē savas zināšanas papildināja uzņēmumos SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Labiink, AS Liepājas papīrs un AS Antalis.
Kā Jūs vērtējat nākamā gada perspektīvas?
Jauns gads nāks ar jauniem izaicinājumiem un jauniem projektiem. Būsim gatavi izmantot visas to sniegtās iespējas!
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 06.12.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, novembris 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Integraf aicina saglabāt medikamentu lietošanas instrukcijas papīra formātā
Intergraf mudina Eiropas Savienību pārskatīt ierosinātās Direktīvas par medikamentiem 63.panta 3.punktu, uzsverot medicīnisko bukletu, kas tiek pievienoti zāļu iepakojumam, būtisko nozīmi, tādējādi aizstāvot patērētāju tiesības. Šī tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt pacientu informācijas pieejamību un drošību digitālā formātā.
Lai gan šis mērķis ir slavējams, tomēr Eurostat 2023. gada dati norāda uz skarbo realitāti, ka tikai 70,7% eiropiešu ir digitālās pamatprasmes, citiem ir zemas digitālās prasmes vai to nav vispār, savukārt 7,5% Eiropas mājsaimniecību nav piekļuves internetam. Tādējādi paļaušanās uz zāļu lietošanas instrukciju digitālo piekļuvi rada risku, ka daudziem pacientiem, jo īpaši tiem, kuri ir neaizsargāti vecuma, digitālo prasmju trūkuma vai ierobežoto resursu dēļ, var tikt ierobežota piekļuve informācijai. Digitālās veselības aprūpes sistēmas attīstībai nevajadzētu novest pie ievērojamas iedzīvotāju daļas atstumtības. Ir ļoti svarīgi par prioritāti noteikt visu pacientu drošību un veselību. Direktīvas 63.panta 3.punktā ir ierosināts, ka pacienti var pieprasīt drukātas bezmaksas digitālās lietošanas instrukciju kopijas, tomēr šai idejai trūkst praktisku īstenošanas risinājumu. Aptiekas, atšķirībā no rūpnieciskā līmeņa procesiem farmācijas nozarē, nevar izpildīt šos drukāšanas standartus un drošības prasības attiecībā uz medikamentu instrukcijām.
Intergraf uzsver, ka elektroniski pieejamā informācija par produktu (electronic product information – ePI) ir ļoti svarīga, taču tā tikai papildina drukātās lietošanas instrukcijas. Citiem vārdiem, ePI var uzlabot piekļuvi informācijai par medikamentiem, bet nevar aizstāt zālēm pievienotās instrukcijas papīra formātā. Ņemot vērā šīs bažas, Intergraf aicina obligāti saglabāt papīra instrukcijas zāļu iepakojumos.
Avots: 25.10.2023. Integraf preses relīze https://www.intergraf.eu/
Daudzveidīgas mācību un sertifikācijas iespējas, kā arī individuāli risinājumi
Intervijā piedalās:
Laima Ziediņa-Mikaljūna
Baltijas Datoru Akadēmija
Izpilddirektore
Kas ir Baltijas Datoru Akadēmija?
Baltijas Datoru Akadēmija ir lielākais pieaugušo profesionālās pilnveides un speciālistu sertifikācijas centrs Baltijā, kas nodrošina vairāk nekā 250 dažādas mācību iespējas, sākot no programmēšanas vai Excel pamatu apgūšanas un līdz pat cilvēkprasmju stiprināšanai. Daudzu mācību noslēgumā ir arī iespēja iegūt starptautiskus un pasaulē atzītus sertifikātus, lai kļūtu par savas jomas profesionāli. Nodrošinām mācību iespējas gan privātpersonām, gan arī juridiskajiem klientiem un tirgū darbojamies jau kopš 1994. gada. Mūsu klienti ir lielāki un mazāki uzņēmumi, kam rūp IT drošība, pastāvīga darbinieku attīstība un jaunu prasmju apguve pieredzējuša pasniedzēja vadībā klātienē vai online.
Ar ko BDA izceļas izglītības nozarē?
Mēs piedāvājam ne tikai daudzveidīgas mācību un sertifikācijas iespējas, bet arī izstrādājam individuālus risinājumus jeb e-kursus – atbilstoši katra klienta vēlmēm, vajadzībām un uzņēmumā izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai. Mūsu komandu veido vairāk nekā 100 mācībspēki, kas ir savu jomu eksperti. Mazajiem, mikro uzņēmējiem un pašnodarbinātām personām sniedzam iespēju mācīties ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu līdz pat 70 % apmērā.
Tāpat iesaistāmies ERASMUS+ projektos, kur kopā ar ārvalstu partneriem radām arvien jaunus risinājumus mācību procesa uzlabošanai ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
Kādi uz doto brīdi ir pieprasītākie kursi un kādi ienāks drīzumā?
Jāsaka, ka cilvēki izvēlas pilnveidoties dažādās jomās. Šobrīd populārākās ir: informācijas tehnoloģiju (IT) pārvaldība un pakalpojumu vadība (ITIL), sistēmu testēšana, dažādu lietojumprogrammatūru apgūšana, piemēram, Microsoft Excel, biznesa analīze. Klienti jau apgūst mākslīgā intelekta pamatprasmes, un plānojam papildināt katalogu vēl ar jauniem mākslīgā intelekta kursiem dažādu nozaru specifikai. Pielāgojamies tirgus tendencēm un mūsu klientu vajadzībām, sniedzot iespēju ikvienam apgūt to, kas patiesi interesē un noderēs kā profesionālajās, tā arī personīgajās dzīves sfērās.
Kā vērtējat tehnoloģiju ienākšanu mācību procesos?
Priecājamies, ka ar tehnoloģiju palīdzību ir iespējams efektivizēt savu darbu. Arī mēs paši BDA izmantojam vairākus mākslīgā intelekta risinājumus. Uzskatu, ka, ja ir iespēja automatizēt kādus procesus, kas saistīti ar monotonu, manuālu darbu veikšanu, tad tas noteikti ir jādara, ļaujot tehnoloģijām strādāt mūsu labā! Mēs tomēr dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, tādēļ ir jāizmanto visas tā sniegtās iespējas.
Tehnoloģijas ir nojaukušas gan sienas birojiem, gan robežas valstīm, mūsu studenti mācās no ārvalstīm un pasniedzēji pasniedz no ārvalstīm, tiešsaistes vides attīstība ļauj ne tikai paplašināt tirgus ātrāk, bet arī komandām labāk īstenot darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Mūsdienu apstrādes materiālu sagatavošana darba izpildei
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- CFR, CyberSec First Responder: Threat Detection and Response – kurss ar sertifikāciju
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 30.08.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, oktobris 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Eiropas drukas un papīra rūpniecība apvienojas pret “tikai digitālu”
pieeju tiesību aktos
Eiropas poligrāfijas un papīra nozares pārstāvji, Intergraf, Cepi, UNI Europa Graphical, FEPE un IndustriAll Europe, Briselē ir nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, paužot bažas par to, ka arvien vairāk tiek veicināti digitālie dokumenti un saziņa kā noklusējuma iespēja Eiropas tiesību aktos. Kopīgā paziņojuma autori uzsver, ka, lai gan viņi atzīst digitālās pārkārtošanās nozīmi, ir svarīgi atcerēties, ka pieejas “digitāls pēc noklusējuma” vai “tikai digitāls” nav neitrāls. Drukāšana ir nepieciešama iekļaujošai digitālajai pārejai, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības uz piekļuvi informācijai.
Tiek uzsvērts, ka digitālo tehnoloģiju popularizēšana drukātā papīra vietā var izraisīt sociālo atstumtību, kas ES iedzīvotāju vidū īpaši skar vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti, personas ar ierobežotiem ienākumiem un cilvēkus bez digitālajām pamatprasmēm. Partneri arī uzsver papīra un drukas ilgtspēju un apriti, uzsverot to lomu Eiropas ekonomikā. Papīra pamatā ir atjaunojamas izejvielas, kas ražotas, galvenokārt izmantojot atjaunojamo enerģiju, un tā pārstrādes līmenis ir 71,4%. Tajā pašā laikā digitālo risinājumu vides pēdas nospiedums tiek reti atzīts. Digitālajai jomai ir liels tiešais enerģijas patēriņš, izmantojot datu centrus, serverus un daudz ko citu, kas veicina elektronisko iekārtu atkritumu pieaugošo problēmu ES.
Poligrāfijas nozarei piemīt būtiska ekonomiskā nozīme un pieeja “digitalizācija pirmajā vietā”, negatīvi ietekmē poligrāfijas nozari, kurai ir izšķiroša nozīme izaugsmes, nodarbinātības, demokrātijas, izglītības un iekļaušanas veicināšanā. Drukas nozares pārstāvji kopīgi aicina ES politikas veidotājus apsvērt atturēšanos no pieejas “digitāls pēc noklusējuma” vai “tikai digitāls” īstenošanas Eiropas tiesību aktos. Drukāšanu jācenšas apvienot ar digitālajiem sakariem un ES tiesību aktos būtu jāņem vērā papīra izstrādājumu ekoloģiskā un pārstrādājamā vērtība pašreizējās klimata pārmaiņu krīzes kontekstā.
Avoti:
https://www.intergraf.eu
https://www.uni-europa.org/sectors/graphical-packaging/
https://industriall-europe.eu/
https://www.cepi.org/
https://www.fepe.org/
Regulāras mācības ļauj uzlabot kopējo darba kvalitāti
Intervijā piedalās:
Normunds Tiltiņš
Rīgas Valsts tehnikums
Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas
Enerģētikas nodaļas
izglītības metodiķis
Kāda ir Jūsu pieredze poligrāfijas nozarē?
Nozarē strādāju jau kopš 1986. gada. Sākumā darbojos fotosalikuma jomā, piedalījos automatizētās salikuma sistēmas ieviešanā un pilnveidē. Deviņdesmito gadu sākumā, kad notika pāreja uz personālo datoru izmantošanu, apguvu dažādas profesionālās izdevējdarbības sistēmas. Kopā ar kolēģi šajā laikā izveidojām reklāmas aģentūru, kurā veidojām poligrāfijas un izstāžu dizainu. 2000. gadā nodibināju savu uzņēmumu, tajā nodarbojos ar periodikas un grāmatu elektronisko maketu sagatavošanu. Kopš 2010. gada strādāju Rīgas Valsts tehnikumā.
Kādas kompetences pašreiz ir pieprasītas nozarē un kādas būs pieprasītas nākotnē?
Būtiskākā ir prasme mācīties un pilnveidot savas kompetences. Darba procesā ir svarīgas arī komunikācijas prasmes. Protams, atbilstoši veicamajiem darbiem un pienākumiem konkrētajā uzņēmumā, nepieciešamas arī profesionālās zināšanas un prasmes.
Kāpēc ir svarīgas regulāras darbinieku apmācības?
Regulāras mācības ļauj uzlabot kopējo darba kvalitāti, samazināt resursu izlietojumu, kā arī mazina riskus aizmirst retāk izmantojamas zināšanas un prasmes. Mācības darbiniekus motivē apgūt jaunākās tehnoloģijas un ļauj darbiniekiem palūkoties uz visu ražošanas procesu kopumā, nevis orientēties tikai uz konkrētiem pienākumiem vai operācijām. Svarīgi ir sabalansēt mācībām patērēto laiku ar iegūto informācijas apjomu un pievērst uzmanību gan teorijai, gan praksei.
Kā Jūs redzat poligrāfijas nozari nākamajos 5-10 gados?
Arvien plašāka kļūs digitālo tehnoloģiju izmantošana. Lielāka uzmanība tiks pievērsta drukātās informācijas personalizēšanai un konkrētam patērētājam domātas iespiedprodukcijas ražošanai. Nozarē turpinās ienākt jauni materiāli un tehnoloģijas.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 30.08.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, septembris 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Paplašināti ievedmuitas nodokļi papīra eksportam no Ķīnas
Augustā Eiropas Komisija apstiprināja ievedmuitas nodokļu paplašināšanu, ko piemēro papīra eksportam no Ķīnas. Eiropas papīra piegādātāji 2022. gadā iesniedza pagarinājuma pieprasījumu, organizācija Intergraf piedalījās izmeklēšanā. Diemžēl Ķīnas valdība neatbildēja uz Komisijas pieprasīto informāciju, kas nedeva Komisijai pamatu pārskatīt šo lietu.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, drukas nozares pārstāvjiem ir jāsagatavojas Atmežošanas regulas piemērošanai. Nesen pieņemtajā Atmežošanas regulā importētie drukātie izstrādājumi tiek pielīdzināti ES ražotajiem un drukātajiem izstrādājumiem. Drukāto izstrādājumu importētājiem Eiropas tirgū būs jāveic uzticamības pārbaude un jāsniedz detalizēta informācija par papīra izcelsmi.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ES Kokmateriālu regulu Atmežošanas regulā ir prasīta daudz detalizētāka informācija par koksnes izstrādājumu izcelsmi, tostarp tad, ja tie ir iegūti ES. Tāpēc ir svarīgi, lai visiem Eiropas drukas nozares pārstāvjiem, arī no kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, un kuri veic piegādes ES, būtu detalizēta izpratne par jaunajiem tiesību aktiem un to prasībām.
Integraf vērtē, ka daudziem uzņēmumiem būs nepieciešama piekļuve detalizētai informācijai par izejvielu ieguvi līdz pat koku ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Lielākā daļa tiesību aktu prasību būs piemērojamas no 2024. gada 30. decembra. Izsekojamības jautājums būs galvenais elements Intergraf diskusijās ar piegādātājiem un Eiropas Komisiju. Intergraf vadlīniju dokuments ir izstrādes stadijā un būs pieejams Intergraf biedriem.
Avots (informācijai par ES regulu): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32023R1115
Mācības ir vitāli svarīgas poligrāfijas “knowledge – based” industrijā
Intervijā piedalās:
Jekaterina Danenberga
SIA Polipaks
Personāla vadītāja
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas personālvadības un apmācību jomā?
Mana pieredze personāla piesaistes, attīstības un vadības jomā ir vairāk nekā 15 gadi. Jau 6 gadus kā personāla vadītāja strādāju uzņēmumu grupā Polipaks Group, kurā ietilpst arī elastīgā iepakojuma ražošanas uzņēmums SIA Polipaks. Mūsu uzņēmums ir viens no nozares līderiem Baltijas valstīs un nopietns spēlētājs visā Eiropas reģionā. Tas ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas savu darbību sācis 1996. gadā. Šobrīd varam lepoties ar ražotni, kas aprīkota ar modernākām iepakojuma ražošanas līnijām un tehnoloģijām no vadošajiem pasaules līmeņa iekārtu ražotājiem. SIA Polipaks ražotnē notiek arī drukas un laminēšanas procesi, tāpēc varam teikt, ka esam eksperti poligrāfijas nozarē. Strādājam jau 27 gadus un, lai saglabātu konkurētspēju, sekojam nozares attīstības tendencēm.
Kāpēc ir svarīgas regulāras darbinieku apmācības?
Regulāras darbinieku apmācības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu un attīstību. Ir nepieciešama būtisku kompetenču apguve un attīstība, jo mainās biznesa vide, uzņēmuma stratēģija, prioritātes, attīstās tehnoloģijas utt. Attiecīgi uzņēmuma vadītājiem un darbiniekiem, lai tiktu galā ar jauniem izaicinājumiem, prasībām un tehnoloģijām, ir nepieciešamas citas kompetences. Produktivitātes celšanu nodrošina jaunu prasmju, zināšanu un metožu apguve, kas palīdz darbiniekiem sasniegt vairāk ar mazākiem resursiem, kas, savukārt, globālas konkurences apstākļos veicina uzņēmuma konkurētspēju. Bez tam mācības palīdz noturēt darbiniekus, attīstīt viņu potenciālu un nodrošināt vadītāju un ekspertu pēctecību uzņēmumā. Ja runājam konkrēti par SIA Polipaks biznesa specifiku, darbinieku mācības mums ir vitāli svarīgas, jo mūsu bizness ir zināšanās balstīts. Pateicoties mācībām, mēs varam nodrošināt darbiniekiem nepieciešamās tehniskās un tehnoloģiskās zināšanas, piedāvāt augstu produkcijas kvalitāti, ko no mums sagaida prasīgi eksporta klienti, un, protams, nodrošināt uzņēmuma peļņu. Mācības ir arī daļa no mūsu darbinieku “labuma groza”, kas palīdz piesaistīt speciālistus un vadītājus. Lielu uzmanību pievēršam vidējā līmeņa vadītāju izglītošanai un attīstībai, jo prasmīgi vidējā līmeņa vadītāji ir būtisks darbinieku noturēšanas priekšnosacījums.
Ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot apmācības?
Vissvarīgākais ir sasaistīt apmācības ar uzņēmuma kopējo un personāla vadības stratēģiju un prioritātēm un attīstīt tieši tās zināšanas, kompetences un prasmes, kas padara uzņēmumu konkurētspējīgu un pelnošu gan šodien, gan nākotnē. Tās ir diezgan lielas investīcijas (izmaksas, darba laiks utt.), attiecīgi mācību tēmām un aktivitātēm jābūt ar pietiekami lielu pievienoto vērtību.
Kādas kompetences patreiz ir pieprasītas nozarē?
Mūsu uzņēmumā ļoti svarīgas ir tehniskās un tehnoloģiskās kompetences tieši poligrāfijā, jo darbojamies zināšanu ietilpīgā nozarē. Otrs būtiskais virziens ir vadības un līderības kompetences, bet trešais – digitālās prasmes, kas nepieciešamas darbā ar automatizētājām ražošanas iekārtām, ERP un biznesa vadības sistēmām.
Kā attīstīsies poligrāfijas nozare nākamajos 5-10 gados? Kādas tehnoloģijas ienāks ražošanā?
Šobrīd grūti atbildēt uz šo jautājumu. Poligrāfija atrodas lielu pārmaiņu priekšā. Ja agrāk svarīga bija drukas kvalitātes paaugstināšana, par ko bija gatavi maksāt mūsu klienti, šobrīd pasaulē par būtisku kļūst “zaļās domāšanas” un ilgtspējas tēmas. Pastiprinās prasības pret biznesa ilgtspēju, parādās jauni reglamenti, kas nosaka noteiktu materiālu, krāsu un tehnoloģiju izmantošanas aizliegumus. Šādi ierobežojumi ietekmē drukas kvalitāti. Mēs redzam, ka nepieciešamība atbilst ilgtspējas prasībām 5–10 gadu laikā liks nozares uzņēmumiem vairāk ieguldīt inovācijās, lai ieviestu jaunas ražošanas tehnoloģijas un materiālus, ar ko aizvietot aizliegtos. Līdz ar to uzņēmumiem, lai nezaudētu savu biznesu, ir jāmācās, jāapmeklē nozares pasākumus, konferences, seminārus utt.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 30.08.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, augusts 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Drukas diena 2023 Bīriņu pilī
Par jauku Latvijas Poligrāfijas asociācijas (LPA) tradīciju ir kļuvusi ikvasaras tikšanās Drukas dienā, kas vienlaikus ir arī asociācijas biedru kopsapulce. 20. jūlijā LPA biedri pulcējās skaistajā Bīriņu pilī, ar kuru nozare saistīta vēsturiski, jo starpkaru periodā tajā saimniekoja Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība.
Dienas kārtības pirmā daļa bija veltīta informācijai par Latvijas ekonomikas transformācijas pasākumiem. Ar iecerēto valsts atbalstu uzņēmējiem iepazīstināja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietniece Anita Zimele. Par LIAA atbalsta programmām uzņēmējiem stāstīja LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina, bet par Attīstības finanšu institūcijas Altum piedāvātajām iespējām uzņēmumu attīstībai – Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla. Meta Advisory direktors dr. Armands Gūtmanis savu prezentāciju veltīja ilgtspējas principu ieviešanai uzņēmumos.
Poligrāfijas vēstures entuziasts Artis Ērglis klātesošos iepriecināja ar interesantu stāstījumu par to, kā Bīriņu pilī savulaik saimniekoja Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība.
Pēc pusdienām, pastaigām parkā un uzņēmumu iesniegto izcilāko drukas darbu vērtēšanas sapulces dalībnieki pievērsās asociācijas jautājumu risināšanai. Tika apspriesti LPA valdes un Revīzijas komisijas ziņojumi, Eiropas Drukas un mediju federācijas Intergraf valdes locekle Janīna Blūma sniedza pārskatu par šīs organizācijas paveikto. Notika tradicionālā biedru saraksta aktualizēšana, un sapulces dalībnieki vienbalsīgi lēma par SIA Arctic Paper Baltic States uzņemšanu asociācijā.
Jau otro reizi Drukas dienas ietvaros tika cildināti asociācijas uzņēmumu un to darbinieku sasniegumi. Balvu par strauju un veiksmīgu profesionālo izaugsmi saņēma AS VG Kvadra Pak iespieddarbu noformēšanas speciāliste Samanta Briede, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala projektu vadītāja Anete Ozoliņa un SIA Jelgavas tipogrāfija Loģistikas nodaļas saiņošanas departamenta meistare Lilija Branaburga. Speciālbalva par spēju ekstremālos apstākļos apgūt sarežģītas ražošanas iekārtas tika piešķirta SIA Livonia Print darbiniecei no Ukrainas Natalia Tkachuk. Balvu par varonību un pašaizliedzību saņēma Jelgavas tipogrāfijas darbinieks Ainārs Janulionis.
2023. gada inovāciju balva par inovatīva iepakojuma izstrādi aizceļoja uz AS VG Kvadra Pak. SIA Livonia Print par pasaules rekordu darbā ar Canon digitālās drukas iekārtām tika atzīta par uzvarētāju kategorijā “Latvijas poligrāfijas lepnums”.
Asociācijas Vides balvas saņēma AS Kvadra Pak un SIA Livonia Print, kuri šogad kļuvuši par klimatneitrāliem uzņēmumiem. Iesniegto iespieddarbu vērtēšanā piedalījās visi klātesošie, un ar balsu vairākumu par 2023. gada izcilāko iespieddarbu tika atzīta SIA Latgales druka iesniegtā grāmata Dark Halo.
Lai sasniegtu tehnoloģiskā procesa pilnību, vajag zināšanas
Intervijā piedalās:
Ivars Upmalis
Poligrāfijas materiālu tirdzniecības uzņēmums LABIINK
Uzņēmuma vadītājs
Kāda ir Jūsu pieredze poligrāfijas nozarē?
Patiesībā man citas pieredzes nemaz nav, visa mana darba dzīve ir bijusi saistīta ar poligrāfiju. Dienot padomju armijā Piemaskavā un vēlāk Baškīrijā, nokļuvu armijas daļā, kas nodarbojās ar karšu drukāšanu. Tur apguvu iespiedēja profesiju, kura ļoti noderēja, kad 1991. gadā Čiris (Aivars Zvirbulis), veidojot Cēsīs tipogrāfiju Jāņa Sēta, pieņēma mani darbā.
Iespiedēja lomā pabiju 7 gadus, kuru laikā man bija iespēja Nīderlandē mācīties gan poligrāfijas teoriju, gan praksi.
Nākākamie 10 gadi, strādājot par drukas instruktoru iespiedmašīnu ražošanas uzņēmumā Heidelberg, bija nemitīgu izaicinājumu un sevis pilnveidošanas laiks. Apmācības notika regulāri, jo iespiedmašīnu tehnoloģiskā attīstība šajā periodā norisinājās fantastiskā ātrumā. Šajā laikā ļoti labi iepazinu apmācības procesu no otras puses, jo pats biju skolotājs. Aptuveni 200 iespiedējus esmu apmācījis strādāt ar Heidelberg iekārtām.
Tagad strādāju poligrāfijas materiālu tirdzniecības jomā, un man ļoti noder iepriekš daudzos kursos un semināros apgūtās zināšanas par poligrāfijā izmantojamajām krāsām un lakām. Iespiedkrāsu ražotājs Epple Druckfarben AG, kuru pārstāvam, regulāri organizē seminārus gan savā uzņēmumā, gan pie klientiem.
Kāpēc ir svarīgas regulāras darbinieku apmācības?
Nesen apmeklēju tipogrāfiju, kurā investēti milzu līdzekļi un darbojas izcila pārdošanas komanda, bet, lai sasniegtu tehnoloģiskā procesa pilnību, pietrūkst zināšanu. Ir svarīgi iet līdzi laikam, pārvaldīt mūsdienu iekārtas, saprast tehnoloģisko procesu un spēt būt uz Tu ar “digitālo pasauli “.
Ko svarīgi ir ņemt vērā, plānojot apmācības?
Precīzi noteikt sākotnējo līmeni zināšanu līmeni un indentificēt tajā “robus”, kas jāizpilda, lai apmācāmajiem darbiniekiem mācības nebūtu garlaicīgas un lieki netiktu iztērēti resursi.
Kādas kompetences patreiz ir pieprasītas nozarē?
Ļoti nepieciešami ir modernu iekārtu operatori un tehnologi, kas labi pārzina un spēj vadīt tehnoloģiskos procesus, kā arī darbinieki ar labām pārdošanas prasmēm.
Kādas tehnoloģijas drīzumā ienāks nozarē?
Aizvien lielāka loma būs digitālajai drukai, bet tā neaizstās tradicionālās ofseta un fleksogrāfijas tehnoloģijas. Mākslīgais intelekts palīdzēs organizēt darba plūsmu un kontrolēs pārdošanas procesus, bet pagaidām vēl neiesaistīsies poligrāfijas tehnoloģiskā procesa pārvaldībā.
Kādu jūs redzat poligrāfijas nozari nākamajos 5–10 gados?
Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, jo, palielinoties izmaksām, zūd Latvijas poligrāfiķu priekšrocības eksporta tirgos, neprātīgās banku procentu likmes bremzē investīcijas u.tml. Lai konkurētu pasaules tirgos, mūsu speciālistiem jābūt izglītotākiem un produktīvākiem, jābūt soli priekšā citiem.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Mūsdienu apstrādes materiālu sagatavošana darba izpildei
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- CFR, CyberSec First Responder: Threat Detection and Response – kurss ar sertifikāciju
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 30.08.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, jūnijs 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Iespiedindustrijas nākotnei veltīta starptautiska konference Rīgā
2023. gada 9. jūnijā Rīgā gadskārtējā Eiropas Drukas un mediju federācijas Intergraf un Ziemeļvalstu drukas asociācijas NOPA rīkotajā konferencē Print Matters for the Future vairāk nekā 100 iespiedindustrijas profesionāļu no 22 valstīm apsprieda pašreizējo situāciju nozarē un tās nākotnes perspektīvas. Nacionālo poligrāfijas asociāciju vadītāji, tipogrāfiju un materiālu piegādātāju pārstāvji un Eiropas un Ziemeļamerikas vadošie speciālisti dalījās atziņās un diskutēja par nozarei aktuāliem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām, ilgtspējības un drukātā vārda popularizēšanas jautājumiem, un uzsvēra starptautiskas sadarbības nozīmi inovāciju īstenošanā un darbinieku izglītošanā.
Konferenci vadīja Intergraf prezidents Ulrihs Štetters (Vācija) un NOPA prezidents Havards Grjotheims (Zviedrija). Nozares autoratīvākā zinātniski pētnieciskā institūta Smithers (Lielbritānija) pārstāvis Šons Šmits iepazīstināja ar jaunākajiem iespiedprodukcijas tirgus datiem un pētījumos balstītām nozares attīstības perspektīvām. Būtiskākā atziņa – nākotnē paredzams digitālās strūkldrukas tehnoloģijā izgatavoto iespieddarbu apjoma pieaugums, tomēr vadošo lomu iespiedprodukcijas izgatavošanā (sevišķi – lielu tirāžu drukāšanā) saglabās ofsets.
Kristofs Valters no Eiropas Iespiedkrāsu asociācijas pastāstīja ar izmaiņām ES iepakojuma izgatavošanu regulējošajā likumdošanā un Francijas pieņemtajiem tiesību aktiem par minerāleļļu izmantošanas ierobežošanu iespiedkrāsās.
Mēdiju koncerna Bertelsmann pārstāvis Marks Fabišs savā prezentācijā uzsvēra, ka iespiedindustrijai jāveic ieguldījumi dekarbonizācijas pasākumos un jāatbalsta Intergraf iniciatīva oglekļa pēdas mērīšanā un samazināšanā.
Intergraf 2023. gada Jauno talantu balvas ieguvēja Manona Lasēna (Francija) iepazīstināja ar jaunās paaudzes viedokli par drukātā vārda nozīmi digitālajā pasaulē, uzsverot, ka “papīrs ir taustāms apliecinājums ideju nezūdamībai. Tas iedveš uzticību un veido dziļāku saikni starp rakstītāju un lasītāju”.
Johaness Helmbergers no vācu tīmekļa drukas (web-print) uzņēmuma Niedermayr dalījās atziņās par to, kā nozares uzņēmumus ietekmē dažādi ārējie faktori – digitālo mediju konkurence, aizvien pieaugošās darba tiesību un vides prasības un informāciju tehnoloģiju nozares organizētās pretdrukas kampaņas u.c.
Aksels Mortens Gunarshaugs dalījās pieredzē, kas ļāvusi mazam ģimenes uzņēmumam kļūt par daļu no Norvēģijas ievērojamākās poligrāfijas grupas.
Konferencē tika apspriesti arī drukātās komunikācijas jautājumi. Boriss Kočans no vācu aģentūras Kochan & Partner runāja par to, ka “reklāma ir sarežģīts produkts, kas prasa izsmalcinātu saziņas veidu: harmonisku teksta un attēla, krāsu un materiāla un skaņas un kustīga attēla saplūšanu”.
Latvijas Mākslas akadēmijas docents Ivs Zenne savā prezentācijā iepazīstināja ar savu un studentu pieredzi un atziņām, kas gūtas, dizaina izstrādē izmantojot mākslīgo intelektu. Uzlabojot funkcionalitāti un ieviešot automatizētus procesus, MI grafikas dizainā ienes revolucionāras pārmaiņas. Secinājums: prasmīgi formulējot uzdevumus, MI var lielā mērā atvieglot dizaineru darbu, bet tas noteikti nespēj sacensties ar cilvēku radošumā.
ASV pārstāvis, Printing United Alliance izpilddirektors, Fords Bovers, iepazīstināja ar situāciju ASV tirgū un pastāstīja, ka atšķirībā no Eiropas, ASV nozares ilgtspējībai tiek pievērsta krietni mazāka uzmanība.
Konferences dalībnieki apmeklēja Baltijas lielāko un modernāko grāmatu ražotni – SIA Livonia Print – un izmantoja organizatoru piedāvāto iespēju iepazīt Rīgu. Protams, daudz laika tika veltīts interesantām un lietderīgām sarunām.
Zināšanas ir kapitāls. Tā ir mūsu bagātība.
Intervijā piedalās:
Visvaldis Trokša
Biedrības “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija”
Valdes priekšsēdētājs
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas industrijā?
Industrijā esmu no 1989. gada. Darba gaitas sāku kā palīgstrādnieks. Jelgavas tipogrāfijā nonācu pēc sludinājuma avīzē, jo bija jāpelna nauda ģimenei. Sākumā strādāju avīžu ražošanā. Pēc tam aizgāju mācīties, pabeidzu poligrāfijas tehnikumu Sanktpēterburgā, man ir poligrāfijas izglītība. Strādājot nozarē vairāk ilgus gadus, esmu apguvis daudzas profesijas, bijis gan palīgstrādnieks, gan iespiedējs. Poligrāfijas grupā Mūkusala strādāju jau 30 gadus, esmu Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Izglītībai ir ļoti liela nozīme gan katra indivīda dzīvē, gan katrā uzņēmumā. Vienmēr esmu vadījies pēc principa: kamēr tu rušinies, kusties, peldi, negrimsti panikā un neapstājies, dzīvē viss notiek.
Cik liela nozīme ir apmācībām jūsu ikdienas darba procesos?
Apmācības ir visa pamats. Jāmācās ir ne tikai uzņēmuma vadītājiem, arī darbiniekiem ir jādod iespēja pilnveidot zināšanas. Zināšanas ļauj darbu izpildīt ātrāk un kvalitatīvāk, ceļ darba ražīgumu.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Vienas receptes nav. Katram vajadzīga individuāla pieeja, ko ietekmē daudzi faktori – dzimums, vecums, aizraušanās u.c. Vienu motivē iespēja ilgtermiņā vairāk nopelnīt, algu, citam svarīgāka ir redzesloka paplašināšana, sava privātā kapitāla vairošana. Zināšanas ir kapitāls, ko iegūstam un mums neviens nevar atņemt. Tā ir bagātība, ko iespējams vairot, nemitīgi pilnveidojoties.
Ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot apmācības?
Jāskatās no diviem aspektiem – gan uz to, kas nepieciešams uzņēmumam, gan uz to, kam gatavs ir pats darbinieks. Mēs uzņēmumā plānojam savu stratēģisko vai operatīvo attīstību, zinot, ka mums būs nepieciešami konkrēta veida darbinieki ar specifiskām iemaņām un zināšanām. Lai sasniegtu mērķi, jāsaprot, kādiem jābūt darbiniekiem, kas pildīs konkrētos uzdevumus. Ne vienmēr izdodas panākt vēlamo rezultātu. Gadās arī totāls fiasko. Plāni kāda produkta vai virziena attīstībā var neizdoties kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Atbilde uz šo jautājumu meklējama izvērtējot to, cik lielā mērā cilvēks ir gatavs lēcienam savā attīstībā.
Kādi pašreiz ir karjeras izaicinājumi poligrāfijas industrijā?
Iespējas attīstīties un veidot veiksmīgu karjeru nozarē ir gana lielas. Es runāju ne tikai par mūsu uzņēmumu, bet gan par visu nozari kopumā. Tā ir daudzveidīga, ražo plaša spektra produkciju, apdrukā dažādus materiālus – metālu, papīru, kartonu u.c. Katra produkta izgatavošanai un tehnoloģijai ir savas īpatnības.
Ir jāsaprot, vai cilvēks vēlas sevi redzēt kā izcilu meistaru, kurš, darba gaitas beidzot, var teikt, ka nav bijis vadītājs, bet gan lielisks sava darba darītājs, un tieši tas ir viņu stimulējis un vadījis. Citam savukārt piemīt vadītāja spējas. Uzņēmumam ir jāspēj tas darbiniekā saskatīt. Mēdz gadīties, ka no inženiera gribam izveidot labu vadītāju, bet nesanāk. Zaudējam labu inženieri, neiegūstot veiksmīgu vadītāju. Šad tad, protams, paveicas! Gadās arī otrādi – darbinieka stiprā puse ir vēlme un spējas vadīt, organizēt, veidot veiksmīgu karjeru. Ir jāprot izvērtēt, pa kurām trepēm darbiniekam piedāvāt kāpt.
Kādi ārējie faktori varētu radīt grūtības industrijā tuvākajā nākotnē?
Ja runājam par apmācībām, uzskatu, ka tieši izglītības kvalitāte noteiks industrijas attīstību. Mani ļoti satrauc fakts, ka eksaktu izglītību ieguvušu cilvēku kļūst arvien mazāk. Mums trūkst inženieru, bet ražošanā cilvēki ar eksaktām zināšanām ir ļoti nepieciešami. Jaunieši, kas šobrīd uzsāk darba gaitas, ir pilnīgi citādi. Viņiem ir citi mērķi, cits dzīves redzējums, uz daudzām lietām viņi skatās citādi. Es nesaku, ka tas ir slikti. Bet man tā ir problēma, jo jāmeklē veids, kā komunicēt ar jauno paaudzi. Gadās, ka kopīgu valodu neatrodam un katrs no mums paliek pie saviem principiem. Mūsu paaudzes lielākais izaicinājums ir atrast veidu, kā saprasties ar jaunajiem, lai viņus ieinteresētu un iesaistītu darbā.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS””
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 31.05.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, maijs 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Poligrāfiķi un izdevēji apspriež iespiedindustrijas izglītības jautājumus
16. maijā notika Drukas un mediju tehnoloģiju ekspertu padomes un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes tikšanās, kurā tika apspriesti nozares profesionālās un tālākizglītības jautājumi. Sevišķa uzmanība tika pievērsta profesionālu redaktoru un korektoru nepietiekamībai, kuras rezultātā pēdējos gados vērojama valodas kultūras pazemināšanās reklāmā, drukātajos medijos un valsts un pašvaldību sagatavotajos dokumentos. Tika nolemts par to informēt Izglītības un zinātnes ministriju un Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un lūgt to iesaistīšanos šīs nopietnās problēmas risināšanā.
Tika runāts arī par to, ka, vienkāršojoties izdevumu elektronisko maketu sagatavošanas un tiražēšanas procesiem digitālās drukas tehnoloģijā, izdevējdarbībai aizvien biežāk pievēršas neprofesionāļi un veikalos un bibliotēkās nonāk zemas kvalitātes grāmatas. Poligrāfijas nozares pārstāvji aicināja izdevējus lielāku uzmanību pievērst grāmatu elektronisko maketu sagatavošanas kvalitātei, galvenokārt – teksta salikuma vispārpieņemto noteikumu ievērošanai, kas lasīšanu padara vieglu un patīkamu.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka jāturpina kopīgs darbs lasīšanas popularizēšanā bērnu un jauniešu vidē un jāizglīto sabiedrība vides jautājumos, uzsverot, ka papīrs ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs materiāls.
Gan izdevēji, gan poligrāfiķi apliecināja, ka aktīvi iesaistīsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”.
Biznesu Apvienības KONSULS specifika – pielāgotu programmu izstrādāšana, balstoties uz klientu interesēm
Intervijā piedalās:
Agris Grava
Biznesu apvienība KONSULS
Vadošais konsultants
Kas ir Biznesu Apvienība KONSULS?
Biznesu Apvienība KONSULS ir konsultantu kompānija, kurā strādā konsultanti, kas paši izstrādā noteiktus konsultāciju un apmācību produktus. Mēs strādājam tikai ar savām programmām, mēs neesam mārketinga kompānija, kas tiražē jau izveidotas programmas. Atšķiramies ar to, ka konsultanti ar savu pieredzi biznesā, praktiskajā psiholoģijā, balstoties uz klientu interesēm, izstrādā specifiskas programmas. Piemēram, es esmu ieviesis Latvijas apmācību biznesā tādu jēdzienu, kā “grūtie klienti”, kas izrietēja no konkrēta klienta pasūtījuma par to, kā strādā viņu cilvēki, kā apkalpo klientus, kā darboties grūtās situācijās, kurās ierastās prasmes un zināšanas nepalīdz.
Otra lieta, ar ko mēs atšķiramies, esam apmācību kompānija, kas, izzinot klienta intereses un vajadzības, ne tikai pielāgojam programmu attiecīgi profesionālajām vajadzībām, zināšanām, prasmēm un situācijām, bet arī atbilstoši konkrēto speciālistu vai vadītāju personības specifikai. Esam ieviesuši vēl tādu jēdzienu, kā “personības resurss”, tā izmantošana darbā ar klientiem, to apkalpošanā un sarunu vešanā. Pielāgošana kļūst specifiska un apmācību forma atšķiras no citām kompānijām, jo pilnveidojam gan profesionālo kompetenci, gan personības resursu kompetenci, jo nav vērts cilvēkam mācīt to, ko ir vajadzīgs zināt, ja viņa personība nespēj to realizēt, tādēļ vērtējam cilvēka attieksmi, vērtības, domāšanas veidu.
Ar ko Biznesu Apvienība KONSULS izceļas izglītības nozarē?
Strādājam nišā, kurā gan vadītājiem, gan speciālistiem ir interese iegūt specifiskas, sev atbilstošas, viņa personībai pakārtotas zināšanas un prasmes, kas ļauj veiksmīgi risināt noteiktas situācijas. Viens no konsultāciju produktiem, tā saucamā, personības supervīzija – tiek izvērtētas cilvēka profesionālās zināšanas, tajā ir noteikts, kuras zināšanas ir pietiekošas vai nepietiekošas, vai pat nevajadzīgas. Mūsdienās ir diezgan daudz nederīgu zināšanu, kuras nav pielietojamas noteiktās situācijās. Ir vajadzīgs apzināt katra cilvēka iezīmes, lai saprastu, kurā jomā viņš var būt veiksmīgāks, apzināt iekšējos resursus, kurus bieži pat neienāk prātā izmantot.
Kā darba devējam izvēlēties pareizās apmācības?
Mūsu skatījumā, ir apmācības, kuras ir nepieciešamas, lai darbs būtu efektīvāks. Ir tradicionāla pieeja, kad kompānijas personāla daļa izsūta aptauju darbiniekiem, tad izvērtējam plusus un mīnusus, izveidojam izaugsmes plānu, un viņi var redzēt, kādas tēmas ir nepieciešamas. Cilvēki bieži izvēlas tēmas, kuras viņi atpazīst pēc nosaukuma, jo mēdz būt nezināmas, specifiskas tēmas, kuras nezina, kā izmantot, tādēļ mēs aicinātu vadītājus pieaicināt konsultantus, kuri palīdz izvērtēt, kas notiek, kas trūkst, ko kompānija vēlas, lai sasniegtu mērķus. Iepazīstoties ar konkrēto personālu, var izveidot diezgan specifisku programmu, kurā būtu gan profesionālās tēmas, gan psiholoģiskās izaugsmes aspekti. Katra programma pēc nosaukuma var būt līdzīga, taču pēc to satura tās ir ļoti unikālas katrai konkrētai kompānijai.
Mēs piedāvājam realizēt nevis vienreizējus seminārus vai konkrētu tēmu, bet noteiktu izaugsmes programmu. Balstoties uz mūsu pieredzi, esam iedalījuši trīs līmeņus: ir profesionālās pamata zināšanas, kas ir nepieciešamas, ir darbs ar grūtām situācijām un klientiem, kā arī ir darbs ar personības ierobežojumiem, kas neļauj profesionāli pilnveidoties.
Kā darba devējam pareizi motivēt darbiniekus mācībām?
Uzskatu, ka darbiniekam ir jābūt motivētam mācīties. Ja viņš jāmotivē mācīties, tad rodas jautājums, cik viņš ir ieinteresēts pilnveidoties. Darba devējs nereti, piedāvājot apmācības, demotivē darbiniekus caur to, ka darbinieks neredz mērķi un jēgu apmācībām, piemēram, sakot, ka visi mācīsies – visiem jāiet, vai ja ir kāda aktuāla tēma, kas jāapgūst visiem. Tas cilvēku demotivē, jo viņam nav skaidra atskaites sistēma. Ir vērts darbiniekam definēt, kāda jēga ir izvēlētajai apmācību tēmai, ko tā viņam dos, kā tas uzlabos, atvieglos vai padarīs efektīvāku viņa darbu. Šī izpratne cilvēku motivē.
Kādas uz doto brīdi ir populārākās apmācības?
Viena no populārākajām ir tā, kas saistās ar komunikāciju un saskarsmi, skaidra un apzināta attiecību veidošana un uzturēšana gan ar kolēģiem, gan ar darbiniekiem, gan ar klientiem. Šī tēma iekļaujama darījumu sarunās, vadības procesos.
Otra tēma ir specifiska, ātra situācijas vai cilvēka resursu izzināšana, tā ir unikāla programma ar nosaukumu “Inovatīvās psiholoģijas metožu pielietošana biznesā”. Tā ir paredzēta konkrētiem cilvēkiem. Ir apmācību programma “Psiholoģiskā spiegošana” – specifiska tēma un gara apmācība.
Kādas apmācības drīzumā ienāks Latvijā, kurām uzņēmējiem būtu jāpievērš uzmanība?
Grūti pateikt, kas ir modē, kas ienāks, bet, piemēram, deviņdesmito gadu sākumā aktuāls bija komandas darbs, klientu apkalpošana un konsultēšana, pārdošanas prasmes. Šobrīd vadītājiem vajadzētu vairāk domāt par tendencēm, kas var būt biznesā, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas. Vienu tendenci zinu – daudzi, kas ir aizbraukuši strādāt prom no Latvijas, atgriežas. Tur darba un biznesa vide atšķiras un cilvēki atgriežas ļoti mērķtiecīgi, noteikti, profesionāli, ar augstām prasībām. Sekojoši, mūsu vadītājiem ir profesionāli jāpilnveido savas vadīšanas prasmes, lai nerastos situācijas, kad darbinieks ir prasīgāks nekā vadītājs spēj nodrošināt.
Kā jūs redzat industrijas attīstību nākamajos 5-10 gados?
Pēdējā laikā esmu sācis domāt par to, kāda ietekme būs mākslīgajam intelektam. Varētu būt tendence, ka lielu daļu tēmas neradīs speciālisti, bet gan mākslīgais intelekts. Rezultātā akadēmiskie vai praktiskie pasniedzēji paņems jau gatavas, izveidotas tēmas, kuru pamatā nebūs pieredzes. Ceru, ka tā tomēr nebūs, jo gan tēma, gan programma ir specifiska, pamatojoties uz tā konkrētā cilvēka pieredzi, kas radījis apmācības. Ir tendence, ka cilvēki neprot mācīties, tādēļ mākslīgā intelekta pielietošana varētu būt kvalitatīva informēšana, taču nebūs procesa, kad informācija kļūst par zināšanām, kas, starp citu, ir viena no aktuālām tēmām – kā mācīties, lai iegūtu zināšanas.
Atsauksmes par izietajām mācībām uzņēmumā SIA Polipaks.
“Šīs dienas apmācības man šķiet ļoti interesantas un lietderīgas. Tā kā strādāju pārdošanas nodaļā, ikdienā sanāk tikties un komunicēt ar daudz un dažādiem cilvēkiem, potenciālajiem un esošajiem klientiem, tai skaitā, arī ar kolēģiem. Apmācību laikā tika sniegtas zināšanas par to, kā labāk komunicēt un sadarboties. Man šķita interesanta tēma par psiholoģiskajām pozīcijām, kādas piemīt katram cilvēkam; saprotot šo informāciju, rodas iespēja labāk saprast sarunu biedru un virzīt sarunu sev vēlamajā gultnē. Varbūt kopējās koncepcijas jau bija iepriekš dzirdētas, bet šeit tika izskaidrots viss detalizētāk un pamatotāk, kā arī sniegtas taktikas un prasmes, kā rīkoties. Atmosfēra šajā seminārā šķita ļoti patīkama.”
• • •
“Ar šo pasniedzēju sadarbojos jau otro reizi. Man personīgi ikdienā gan darbā, gan personīgā dzīvē ļoti palīdz tēmas, ko izrunājām, un treniņi, ko veicām. Mēs apgūstam to, ka katram cilvēkam jebkurā situācijā ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu, ja vēlamies kaut ko sasniegt darba komunikācijā ar kolēģiem vai klientiem, ir nepieciešams nevis iet taisnā virzienā uz savu mērķi, bet izveidot konstruktīvu komunikāciju, saprast cilvēkus, noskaidrot, kā no viņiem saņemt to, ko tie spēj sniegt, kā pašam mainīt savu domāšanas veidu, lai attīstītos un sasniegtu savu mērķi. Apmācībās veidojam draudzīgu sarunu, trenējamies ar saviem kolēģiem nelielās grupās. Tā nav sausa teorija, kas pasniegta pa punktiem, kurus kādreiz varbūt lasīsim un analizēsim, šeit mēs mācījāmies izveidot piemērus no savas dzīves, analizēt reālas situācijas, ar kolēģiem tās izrunāt. Ikreiz atklāju kaut ko jaunu savā domāšanā, kas mani patiesi pārsteidza.”
• • •
“Šādās apmācībās neesmu pirmo reizi, jo šajā uzņēmumā strādāju jau otro gadu, un tās bija jau otrās apmācības. Uzskatu, ka šīs apmācības ir ļoti noderīgas visiem darbiniekiem. Tāpat šķiet, ka arī augstākajai vadībai būtu vērts būt šajās apmācībās, lai visi būtu uz viena viļņa un viens otru saprastu. Man personīgi šis bija lietderīgs ieguldījums, lai efektīvi, produktīvi strādātu, lai pareizāk veiktu kumunikāciju ar cilvēkiem ar mērķi sasniegt rezultātus. Man patika, ka apmācību laikā cilvēki atvērās, jo darba vide ir darba vide, bet, kad mēs mācāmies, mēs uzvedamies citādi. Ļoti interesanti vērot, kā cilvēki uzvedas, kam kāda pieeja nepieciešama. Spēju atklāt tās savas iezīmes, kurās es neesmu stipra, saredzu savas kļūdas un saprotu, pie kā man personīgi ir jāpiestrādā, lai pilnveidotu sevi un savas komunikācijas spējas. Pilnīgi viss man bija jaunums, īpaši iespēja iepazīt cilvēkus, kurš ieņem kādu pozīciju. Ja sākotnēji mēdz būt nesaprotams, kāpēc kāds cilvēks uzvedas tā vai citādi, tad šodien man kļuva skaidrs, kā katrs sevi pozicionē, kā ar katru komunicēt, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta.”
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “LEILANDS UN PUTNIS”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Mūsdienu apstrādes materiālu sagatavošana darba izpildei
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- CFR, CyberSec First Responder: Threat Detection and Response – kurss ar sertifikāciju
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 31.05.2023
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, aprīlis 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Radītas iespējas jauniešiem apgūt pamatus digitālajā mākslā
Sabiedrībā teju ikviens jau ir dzirdējis par tehnoloģiju klasi, kas ir pazīstama kā ģeneratīvā AI. Tā darbojas, izmantojot procesu, kas pazīstams kā difūzija. Turklāt AI jau sen ir pierādījis, ka dažos uzdevumos tas ir pārāks par cilvēkiem. Taču līdz nesenam laikam oriģinālu produkciju, īpaši radošu darbu, ražošana tika uzskatīta par izteikti cilvēcisku nodarbi. Nesenie mākslīgā intelekta uzlabojumi ir mainījuši tehnoloģiju attīstību. AI attēlu ģeneratori tagad var ne tikai pārveidot rakstītās frāzes jaunos attēlos, bet demonstrē panākumus pat AI runas ģenerēšanā.
Piemēram, rīks, ko izlaida OpenAI, AI pētniecības uzņēmums, uzrādīja ievērojamus uzlabojumus salīdzinājumā ar 2021. gada Dall-E, un tam ātri sekoja tādi konkurenti kā Stable Diffusion un Midjourney. Ievadot jebkuru sirreālu aprakstu, sākot no “varde Kermits Edvarda Munka stilā” un beidzot ar “gollums no Gredzenu Pavēlnieka mielojas ar arbūza šķēli”, šie rīki spēj radīt pārsteidzoši precīzu attēlojumu. Māksliniekus gan uztrauc tas, ko šīs jaunās tehnoloģijas nodara ne tikai mākslas nozarei, bet arī radošo cilvēku industrijas nākotnei kopumā.
Konsultāciju firmas Accenture analītiķis lēš, ka kādu dienu šos rīkus varētu izmantot, lai izveidotu saturu, lai apmācītu mašīnmācīšanās algoritmus, piemēram, pašbraucošos transportlīdzekļos, un paātrinātu spēļu izveidi. Savukārt, projekts Dali4Youth ir izveidojis tiešsaistes kursu jaunatnes darbiniekiem, lai apgūtu pamatus digitālajā mākslā un iepazīstinātu ar stratēģijām tās izmantošanā.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
Ir jāplāno ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet arī personāla attīstība
Intervijā piedalās:
Kristīne Kalniņa
Rīgas Valsts Tehnikums
Darbnīcu vadītājs
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas industrijā?
Poligrāfijas nozari iepazinu jau bērnībā iepazinu, jo mana mamma strādāja Liepājas tipogrāfijā. Secināju, ka man patīk šī nozare, un jau vidusskolas laikā pati sāku strādāt Liepājas tipogrāfijā. Savu nākotni vēlējos saistīt ar jurisprudenci vai poligrāfiju. Liepājas tipogrāfijas direktors mani pārliecināja par to, ka poligrāfija būs pareizā izvēle, un es iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē. Mācības uzsāku 1988. gadā, ieguvu ķīmijas tehnologa, bet pēc tam arī poligrāfijas ražošanas tehnologa un inženiera maģistra grādu. Atgriezos Liepājas tipogrāfijā, taču tur nepaliku ilgi, jo mani darbā uzaicināja tipogrāfija “Jāņa sēta”, kurā nostrādāju 15 gadus. Kļuvu par ražošanas tehnologu, ražošanas vadītāju, vēlāk – par tipogrāfijas “Premo” direktori. Tur nācās apgūt arī uzņēmuma vadības prasmes. Sekoja darbs tipogrāfijā “McĀbols”, bet šobrīd es strādāju Rīgas Valsts tehnikumā par darbnīcas vadītāju. Kopā ar citiem nozares speciāistiem esmu piedalījusies poligrāfijas nozares profesiju standartu un modulāro mācību programmu sagatavošanā.
Kādām mācību metodēm dodat priekšroku mācību procesā?
Esam izmēģinājuši dažādas mācību metodes – klātieni, neklātieni, attālinātas mācības. Es dodu priekšroku klātienes mācībām. Poligrāfija ir sarežģīta nozare, jāapgūst daudz dažādu iemaņu. Arī klātienes mācības var būt dažādas, es uzsvaru lieku uz praktiskajām mācībām, taču, lai apgūtu kaut ko praktiski, ir jāzina teorija. Manuprāt 30% no klātienes mācībām vajadzētu veltīt teorijai, bet 70% – praksei darbnīcās. Skolā mācās mācīties un drīkst arī kļūdīties, bet tipogrāfijā apgūst praktiskās lietas – tostarp arī komunikāciju ar kolēģiem. Darba rezultātu ražošanā ietekmē ne tikai apgūtās zināšanas, bet arī stress, ar ko jāprot tikt galā, jāspēj sadarboties ar kolēģiem. Iespieddarbu izgatavošana nav individuāls darbs, tas ir darbs komandā. Ir ļoti svarīgi uztvert un saprast uzdevumus, uzdot vajadzīgos jautājumus.
Cik liela nozīme ir mācībām ikdienas darba procesos?
Mēs visi zinām, ka mums ir jāmācās visu mūžu. Nozare attīstās ne tikai pa dienām, bet pat pa stundām. Ienāk jaunas tehnoloģijas, materiāli, paņēmieni, un jāmācās ir ne tikai darbiniekiem, bet arī uzņēmumu un cehu vadītājiem un meistariem. Jāmācās ir arī pedagogiem, kas vēlas sniegt jauniešiem labu profesionālo izglītību. Tā tas ir jebkurā rūpniecības nozarē. Ja mēs apstāsimies, cita valsts vai uzņēmums būs mums soli priekšā, bet mēs, protams, gribam būt pirmie.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Ideāli būtu, ja uzņēmums, plānojot savu attīstību, līdztekus pārmaiņām tehnoloģijās plānotu arī atbilstošu personāla apmācību. Nevar domāt par jaunām tehnoloģijām vai drukas un pēcapstrādes iekārtām, ja vienlaikus neparedz personāla attīstību. Uzņēmuma vadībai ir jāparedz laika un finanšu resursi tehnoloģiju ieviešanai un darbinieku apmācībai.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Katram uzņēmumam ir savas atstrādātas un pielāgotas metodes. Darbiniekam ir jābūt motivētam un jāiemācās mācīties. Atalgojums vienmēr būs viens no būtiskākajiem faktoriem. Varam motivēt ar algu, iespējams gan vienreizējs maksājums, gan pastāvīga piemaksa par zināšanām un kvalifikāciju. Ir arī citi instrumenti, piemēram, apdrošināšana un dažādi citi bonusi. Nepieciešama individuāla un elastīga pieeja, saprotot, kas katram darbiniekam ir svarīgāks. Uzņēmuma vadītājam un vadošajiem speciālistiem būs nepieciešama citāda motivācija nekā maiņas meistaram vai iekārtu operatoram. Uzņēmumā svarīgs ir katrs darbinieks, tādēļ motivācijai jābūt diferencētai.
Darbinieku ir jāmotivē mācīties, jāsāk ar maziem solīšiem, nevis ar lielām programmām. Var sākt ar sešu vai desmit stundu programmu. Darbinieku nevajag pārslogot. Ja viņš pārliecināsies, ka tiek galā ar sešu stundu kursu, tad nākamreiz piekritīs lielākai apmācību programmai. Apmācību laikā darbiniekam ir jāapgūst to, ko viņš neprot, to, kas neizdodas. Ir svarīgi, lai darbinieks justos brīvi un izprastu nepieciešamību mācīties.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt apmācības drīzumā?
Būtu labi, ja valsts vairāk domātu par to, kā uzlabot sadarbību starp darba devēju, skolu un darbinieku, par to, lai uzņēmējs saņemtu atvieglojumus par darbinieku apmācību. Viņš taču izmanto savus laika un materiālos resursus, un tas rada papildu slodzi. Laikam, ko darbinieks patērē mācībām, jātiek atalgotam. Ir taču saprotams, ka darbinieki grib mācīties darba laikā, nevis tērēt savu brīvo laiku. Ja darbiniekam mācību laikā maksā algu, attieksme pret mācībām ir ieinteresētāka un iegūtās prasmes tiek efektīvāk izmantotas darbā. Ir svarīgi, lai darbinieks justos komfortabli un saņemtu ierasto algu, tas pozitīvi ietekmē vēlmi apgūt jaunas prasmes. Arī mums tehnikumā ir vajadzīgs tāds gandarīts un apmierināts skolnieks, kas nākotnē kļūs par labu darba darītāju.
Kā jūs redzat apmācību industriju nākamajos 5-10 gados?
Mūsu galvenie izaicinājumi ir digitalizācija un automatizācija. Jaunpienācējam apgūt poligrāfijas profesijas ir sarežģīti, tādēļ ir ļoti svarīgi racionāli izmantot to personālu, kas jau strādā uzņēmumos. Ļoti aktuāla problēma nozarē ir personāla novecošanās, jo ar gadiem cilvēku fiziskās spējas mazinās. Šiem darbiniekiem jāpalīdz darbu veikt racionālāk, izmantojot modernas iekārtas. Uzsvars jāliek uz esošo darbinieku efektīvāku izmantošanu, paaugstinot to kvalifikāciju. Ir daudz dažādu iespēju – var iemācīt vienas iekārtas operatoru rīkoties ar vairākām dažādām iekārtām, zemākas kvalifikācijas darbiniekam dot iespēju apgūt jaunas prasmes utt. Apmācot un pārkvalificējot esošos darbiniekus, uzņēmums tos var izmantot vairākos amatos un profesijās.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
www.konsuls.lv
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 27.02.2023
“Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” noslēgts līgums
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” 2021. gada 19. martā ir noslēgusi līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Asociācija ir iesniegusi 5. maksājuma pieteikumu par 2023. gada 1. ceturksni.
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, marts 2023
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Grāmatas virza Eiropas zināšanu ekonomiku
Iespiestās grāmatas nodrošina sabalansētu informācijas plūsmu gan bērniem skolās, gan pieaugušo mūžizglītības programmās. Grāmatām ir paliekoša vērtība, tās sniedz zināšanas un kalpo kā izklaides līdzeklis, ļaujot visiem sabiedrības slāņiem vienlīdz labi piekļūt informācijai. Drukātās grāmatas piedāvā iespēju atslēgties no mūsdienu digitālās vides un sabiedrības. Grāmatu izdošanai un ražošanai ir svarīga loma Eiropas valstu ekonomikā. Joprojām nozīmīga kultūras sastāvdaļa ir bibliotēkas un grāmatnīcas. Grāmatas ir fundamentāls resurss, kas jālolo un jāaizsargā un kura izplatība jāveicina ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Lai atgādinātu par drukāto grāmatu būtisko nozīmi mūsdienu sabiedrībā, Eiropas papīra industrijas asociācija (Cepi), Eiropas drukas un mediju federācija (Intergraf) un Eiropas Izdevēju federācija (FEP) ir sagatavojušas kopīgu paziņojumu “Grāmatas kā Eiropas zināšanu ekonomikas virzītājspēks”.
Lai iepazīstinātu ar priekšrocībām, ko sniedz grāmatas, un veicinātu zināšanu ekonomiku, šīs organizācijas aicina Eiropas valstu iestādes:
- godināt lasīšanas un grāmatu lomu kultūras un izglītības jomā;
- uzsvērt grāmatu nozīmi kritiskās domāšanas attīstībā;
- veicināt bibliotēku un grāmatnīcu iekļaušanos vietējo kopienu ikdienā;
- atzīt drukātās grāmatas par iekļaušanas instrumentu un rēķināties ar to cilvēku, kuriem nav pietiekamu digitālo prasmju vai piekļuves nepieciešamajām iekārtām, (piemēram, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti u. c.) vajadzībām un interesēm;
- atzīstot drukāto mācību līdzekļu priekšrocības, tiekties pēc sabalansētas digitālo un drukāto mācību materiālu izmantošanas izglītības iestādēs;
- veikt neatkarīgus pētījumus, kas sniedz objektīvu priekšstatu par digitalizācijas ietekmi uz lasīšanas un citu prasmju attīstību.
Avots: Intergraf preses relīze
BOOKS DRIVE EUROPE’S KNOWLEDGE ECONOMY
Strādājot poligrāfijas nozarē ir nepārtraukti jāmācās, jeb mūžu dzīvo, mūžu mācies
Intervijā piedalās:
Artis Ērglis
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
Valdes loceklis
Kāda ir jūsu pieredze poligrāfijas nozarē?
Jaunībā biju izvēlējies pavisam citu profesiju, bet pirms 30 gadiem notika lielās pārmaiņas, ko mēs Latvijā saucam par Atmodu, un tās mani ievirzīja poligrāfijas un grafikas dizaina jomā. Tas notika 1991. gadā, un nu jau vairāk nekā 30 gadus darbojos šajā jomā. No tiem 20 gadus lasu lekcijas par grafikas dizainu, izdevējdarbību un poligrāfiju.
Savu pieredzi uzkrāju tieši darba vidē, jo mēs kā tipogrāfija un dizaina firma strādājām ar uzņēmumiem, kuriem nebija nekādas pieredzes poligrāfijā. Firmas, kas pasūtīja lielus poligrāfiskās produkcijas apjomus, sāka interesēties, kā tad tā drukāšana notiek. Pirmais pieprasījums bija no Latvijas Bankas, kurai vajadzēja izveidot nelielu mācību kursu, lai procesā iesaistītie darbinieki saprastu, kā notiek viņu pasūtīto iespieddarbu ražošana.
Kādām mācību metodēm jūs dodat priekšroku?
Es nelasu lekcijas bērniem un jauniešiem, kas tikko sāk savu darba dzīvi. Es strādāju ar cilvēkiem, kuri jau strādā nozarē un vēlas papildināt zināšanas par visu iespieddarbu ražošanas procesu kopumā
Mūsdienās lekcijas nelasa no papīra, kā tas bija kādreiz. Izmantoju PowerPoint prezentācijas ar attēliem un interaktīviem materiāliem, kas atvieglo materiāla uztveri. Šobrīd var sameklēt daudz vairāk materiālu nekā tad, kad bija pieejamas tikai grāmatas. Tagad mums ir atvērta visa pasaule.
Poligrāfija ražo taustāmas lietas – iepakojumu, etiķetes, laikrakstus, žurnālus, grāmatas vai kādus citus iespieddarbus. Produkts tomēr ir taustāma lieta, tāpēc ļoti svarīgi ir izmantot uzskates materiālus. Uz lekcijām ņemu līdzi divus smagus koferus ar paraugiem, lai parādītu klausītājiem dažādus apdrukājamo materiālu veidus no papirusa un pergamenta līdz dažādiem mūsdienīgiem papīra veidiem. Esmu savācis arī tā saukto “melno maisu”, kurā lieku slikto darbu paraugus. Tos izmantoju, lai rādītu un analizētu, kāpēc šis darbs ir slikts. Parasti jau cilvēks nesaprot, kāpēc viņam viena vai otra lieta nepatīk. Viņš vienkārši gluži instinktīvi jūt, ka nav pareizi izvēlēts izmērs, rindu garums vai vēl kaut kas cits. Ja nav īsti skaidrs, kas un kāpēc nav labi, nākas mācīties no kļūdām, bet tas diemžēl mūsdienās maksā ļoti dārgi. Ja dizaineris pieļauj kļūdu, piemēram, nepareizi izveidojot maketu, un darbs tiek nodrukāts, tā ir ļoti, ļoti dārga kļūda, tāpēc labāk mācīties no citu kļūdām.
Cik liela nozīme mācībām ir ikdienas darba procesos?
Mana aizraušanās ir mūsu nozares, iespiedindustrijas, vēsture. Kādreiz iespiešanas process nemainījās gadu desmitiem. Vectēvs un tēvs, dēls un mazdēls drukāja vienādi. Pašreiz visi procesi – iespiešana, grāmatu iesiešana, elektroniskā iespieddarba maketa izveide datorā – nemitīgi mainās. Palielinās darba ātrums, iekārtas garantē augstāku kvalitāti, rodas jauni apdrukājamo materiālu veidi, mainās standarti utt. Nepieciešama nemitīga mācīšanās, tostarp pašmācība. Arī senie latvieši teica: “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Mūžizglītība nav nekas jauns, mūsu nozarē jāmācās praktiski visu laiku.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Mūsdienās uzņēmējiem ir daudz dažādu iespēju. Var izvēlēties Rīgas Valsts tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas piedāvātās apmācības. Iesaku apmeklēt kursus un lekcijas, ko organizē poligrāfijas materiālu un iekārtu ražotāji vai piegādātāji. Tipogrāfija var uzaicināt konkrētas iekārtas ražotāju pārstāvjus, lai tie uz vietas ražošanā pastāsta un praktiski parāda, kā kaut ko var darīt labāk un ātrāk. Latvijas Poligrāfijas asociācija uzklausa uzņēmumu vajadzības un, izmantojot ES fondu atbalstu, aicina uz Latviju šādus speciālistus. Tā sauktais “mācību projekts” ļauj uzņēmumiem atgūt daļu no mācībām izlietotajiem līdzekļiem.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācībām?
Ir ļoti dažādas iespējas. Kādreiz darbiniekam, kurš uzņēmumā nostrādāja vairākas desmitgades, uzdāvināja zelta pulksteni. Tā bija nopietna motivācija. Mūsu laikos būtiskākais ir finansiālais aspekts. To mēs redzam arī jūsu filmētajās intervijās. Finansiālais aspekts noteikti jāsaista ar izaugsmes iespējām. Vakar tikos ar kādu grāmatveikalu tīkla vadītāju, kura vienā uzņēmumā strādā 47 gadus. Sāka darbu kā apkopēja, tad kļuva par jaunāko pārdevēju, pārdevēju, vecāko pārdevēju, viena veikala vadītāju un tagad viņa vada visu grāmatveikalu tīklu. Labāko darbinieku piesaistīšanai var izmantot arī dažādus nemateriālās stimulēšanas aspektus. Arī patīkama darba vide ir tāds motivējošs faktors.
Kā likumdošana un ārējie faktori ietekmē mācību procesus?
Kā nozares pārstāvi mani šis jautājums satrauc jau daudzus gadus. Visa likumdošana un birokrātiskie faktori, kas nāk no ministrijas un izglītību regulējošām struktūrām, tikai pasliktina šo procesu. It kā jau viņi cenšas kaut ko darīt, jo apstākļi spiež, bet gala rezultāts nav labs. Ar šo problēmu cīnās ļoti daudzas valstis un ne tikai mūsu nozarē. Nesen lasīju itāļu filozofa grāmatu “Nelietderīgā lietderīgums”, kurā autors raksta par problēmām, ar kurām sastopas izglītības sistēma, un kā cēloni min to, ka valsts, kurai mēs maksājam nodokļus (nav runa par Latviju, bet par jebkuru valsti kā tādu), arvien vairāk atsakās no kādām ļoti būtiskām savām funkcijām. Šajā jomā būs arvien pieaugs ārējo faktoru spiediens, un rezultātā uzņēmēji būs spiesti paši risināt šos jautājumus. To janvāra intervijā precīzi pateica “Livonia print” pārstāve Janīna Blūma: “Saņemam no tehnikuma absolventu, kas apguvis pamatzināšanas. To, kā strādāt konkrētā uzņēmumā ar konkrētām iekārtām, uzņēmējam ir jāmāca pašam. Vislielākā problēma ir izglītības procesa birokratizācija. Pastāv ārkārtīgi daudzi nevienam nesaprotami un vairs pat neizkontrolējami normatīvie akti. Šeit gribu minēt vienu citu grāmatiņu, kas nav gluži par poligrāfiju, tomēr ir poligrāfijas produkts – grāmata. Latviešu rakstnieks Māris Bērziņš grāmatā “Aizliegtais pianīns” stāsta par bērnudārzu, pašu audzināšanas sākumposmu. Sava romāna beigās viņš ievietojis ārkārtīgi interesantu atsauci uz avotiem – 91 normatīvo dokumentu, kas nosaka, kā jāstrādā bērnudārzam. Tiem, kas nodarbojas ar reālu izglītības procesu skolās, tehnikumos vai citās mācību iestādēs, milzīgu resursu jātērē šo prasību izpildei un dažādu atskaišu un dokumentu kārtošanai.
Profesionāli tehnisko izglītību ļoti ietekmē tas, kas un cik lielā mērā jaunietim iemācīts ģimenē, bērnudārzā, pamatskolā, vidusskolā. Normatīvie dokumenti mēģina radīt cilvēku – skrūvīti, kuru ņem un ieskrūvē. Mūsu nozarē ir ļoti būtiski, lai cilvēks būtu vispusēji attīstīts, jo viņš nākas strādāt ar ļoti dārgu un sarežģītu digitālo tehniku. Skaidrs, ka tehnika visu laiku attīstīsies, nemitīgi būs jāapgūst kaut kas jauns, tāpēc būtisks ir vispārējais cilvēka izglītotības līmenis.
Kā jūs redzat apmācību industriju nākamajos 5-10 gados?
Jāsaka godīgi, ir sajūta, ka nekas būtiski nemainīsies. Gribētos redzēt mazāku finansiālā aspekta ietekmi, īpaši augstākajā izglītībā. Varbūt daļai no tiem, kas dodas studēt un maksā par to lielu naudu, vajadzētu skatīties profesionālās izglītības virzienā. Mūsdienu profesionālās izglītības iestādes jauniešiem piedāvā apgūt interesantas un labi atalgotas profesijas. Kvalificētam darbiniekam, labam sava darba pratējam ir jābūt augsti izglītotam. Elektronisko maketu sagatavošana un iespieddarbu ražošana prasa nopietnas zināšanas. Nav tā, ka katrs, kurš iemācījies nospiest divus taustiņus uz datora klaviatūras, var uztaisīt grāmatu vai kādu citu iespieddarbu. Ja nav to vispārīgo un profesionālo zināšanu, tās ir jāapgūst.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “BIZNESU APVIENĪBA KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
www.konsuls.lv
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BALTIJAS DATORU AKADĒMIJA”
- Drošības pamati ar CompTIA Security+ – kurss ar sertifikāciju
- SWITCH, Cisco IP komutētu tīklu ieviešana – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 27.02.2023