Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, jūlijs
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Eiropas atkarība no Krievijas papīra/celulozes/koksnes
Ukrainas kara iespaidā Eiropa aizvien vairāk pārvērtē atkarību no Krievijas izejvielu importa. Aplūkosim koksnes, celulozes, papīra un iespieddarbu importu no Krievijas, kā arī eksportu uz Krieviju.
Koksne:
2020. gadā Eiropas koksnes patēriņš sasniedza 108 592 000 tonnu. 6,3% no kopējā patērētās koksnes apjoma nāca no Krievijas, kas bija Eiropas nozīmīgākā importa valsts. 1,8% tika importēti no Baltkrievijas. Jāņem vērā, ka šis ir kopējais koksnes patēriņš un tas nav saistīts tikai ar celulozes un papīra rūpniecību.
Lielākās koksnes patērētājas un no koksnes importa visvairāk atkarīgās valstis ir Somija un Zviedrija.
Celuloze:
Kopējais celulozes patēriņš Eiropā 2020. gadā sasniedza 17 200 000 tonnu. 1,3% no kopējā patērētās celulozes apjoma nāca no Krievijas, savukārt nozīmīgākā importa valsts bija Brazīlija (22,7%).
2020. gadā kopējais celulozes ražošanas apjoms Eiropā sasniedza 15 300 000 tonnu. 0,7% no Eiropā saražotās celulozes tika eksportēti uz Krieviju. Ķīna saņēma lielāko Eiropas eksportētās celulozes apjomu (21,3%).
Iespieddarbi:
2020. gadā Eiropas Savienība importēja iespieddarbus 2,7 miljardu eiro vērtībā. 0,8% no visiem importētajiem iespieddarbiem bija no Krievijas. Galvenās importa valstis bija Apvienotā Karaliste (47%), Ķīna (19%) un ASV (10%).
Eiropas Savienība (ES-27) uz Krieviju eksportēja iespieddarbus 4 miljardu eiro vērtībā. Krievija saņēma 2,6% no Eiropas Savienības kopējā iespieddarbu eksporta. Lielākie eksporta tirgi bija Šveice (22%), Lielbritānija (19%) un ASV (10%)
Papīrs un kartons:
2020. gadā Eiropas papīra un kartona patēriņa līmenis sasniedza 71 000 000 tonnu. No Krievijas importētais papīrs un kartons veidoja 0,9% no Eiropas kopējā patēriņa.
Eiropas papīra un kartona ražošanas apjoms 2020. gadā bija 85 200 000 tonnu. 1,1% no Eiropā saražotā papīra un kartona tika eksportēts uz Krieviju.
Avots: Intergraf
JELGAVAS TIPOGRĀFIJAS izaugsme mijiedarbībā ar tehnoloģiju attīstību
Kā JELGAVAS TIPOGRĀFIJA izskatās poligrāfijas industrijā?
Gribas domāt, ka cienījami. Protams, ir ļoti grūti sevi lielīt un izcelt, taču tas, ko mēs dzirdam no saviem klientiem un redzam apgrozījuma rādītājos – uzņēmums 10-15 gadus nemitīgi turpina augt, neskatoties uz to, ka grāmatu nozare Eiropā samazinās jeb piedzīvo tādu kā stagnāciju. Mūsu attīstības temps ir 10-15% gadā, tādēļ esam gandarīti par to, ko mums ir izdevies sasniegt un ļoti novērtējam klientu atzinību.
Cik liela nozīme ir cilvēku darba ieguldījumam uzņēmuma ikdienā?
Es teiktu, ka cilvēks ir viss. Tehnoloģijas ļoti palīdz cilvēkam, kā arī ir zināmi robotizācijas iedīgļi, taču bez cilvēka ieguldījuma tās pašas no sevis nestrādā un mēs ļoti cenšamies ar tehnoloģiju palīdzību atvieglot mūsu darbinieku ikdienu un darbu. Cilvēkam grāmatas tapšanas procesā ir ļoti liela nozīme; katrai grāmatai, papīra loksnei vai vākam tapšanas procesā pieskaras vairums cilvēku, arī tehnoloģijas, kurās investējam, taču tieši cilvēkam grāmatu izstrādē ir būtiska un izšķiroša misija grāmatu izstrādē ar savu spēju novērtēt produktu tā, kā tehnoloģijas to nespēj.
Kā notiek personāla attīstība uzņēmumā?
Uzņēmumā personāla attīstība notiek mijiedarbībā ar tehnoloģiju attīstību, jo izaugsme nav iespējama tikai tehnoloģiju vai cilvēkresursu ziņā. Ikreiz, iegādājoties jaunas iekārtas vai nomainot vecās, neizbēgami nākamais solis ir darbinieku apmācība. Ļoti bieži apmācību procesā pievienojas kolēģi no valstīm, kur tiek iegādātas šīs iekārtas, jo lielākoties mēs daudz varam izdarīt un apgūt paši, taču neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir mācības, ko vada sadarbības partneri, kas ir konkrētu iekārtu izstrādātāji un attīstītāji.
Kā redzat uzņēmuma attīstību tuvākajos piecos gados?
Ir gana daudz izaicinājumu. Globāli tas, kas ir aktuāls Eiropā, ir tā saucamais zaļais kurss, kas vieš vēlmi attīstīt “energoneatkarību” vai vismaz virzīties turp. Esam uzņēmums, kas specializējas ļoti šaurā nišā, tādēļ būtisks mērķis ir produktu attīstība. Tādējādi mēs neražojam daudz apjomīgu darbu, taču strādājam ar individuāliem projektiem, katrs projekts ir unikāls. Tas paredz to, ka mums ir nopietni jāpieiet informācijas un darbinieku apmācību mijiedarbībai – tās gala process rodas atkarībā no tā, ko spējam iegūt no iekārtām un rezultātā saražot. Ar katru reizi, kad veicam kādas apmācības, kļūstam zinošāki un efektīvāki, lai turpinātu attīstīties tajā lauciņā, ko ieņemam Eiropas tirgos; tas ir salīdzinoši neliels, bet tas noteikti ir ceļš, pa kuru virzīties, kur attīstīties.
SIA “JELGAVAS TIPOGRĀFIJA” atsauksmes par dažām no 1.2.2.1/16/A/008 projekta ietvaros izietajām apmācībām:
- InDesign apmācības kurss poligrāfijas jomas speciālistiem
“InDesign apmācību kursi drukas industrijā strādājošiem ir ikdienas darba procesu uzlabošanai un produktivitātes celšanai, īpaši par šādām tēmām – Importētu datu automatizēta ievietošana sagatavēs ar Data Merge, Skriptu lietošana, Krāsu dalījuma un maksimāli pieļaujamā krāsu klājuma priekšstatīšana, PDF failu sagatavošana drukai, Interaktīvu PDF veidošana, Animācijas elementu iekļaušana maketā.”
- E-komercijas biznesa infrastruktūras izveides pamatprincipi un iespējamās neparedzamās problemātikas analīze.
“Strauji mainīgajā pasaules ekonomikā arvien vairāk dominē digitālā vide un biznesa procesu pielāgošana tai. Mēs uzņēmumā pastāvīgi pilnveidojam savas zināšanas par aktuālām tēmām un e-komercija ir viena no strauji augošajām jomām arī ražošanas uzņēmumiem. Apmācības palīdzēja virzīt inovāciju procesus uzņēmumā.”
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 11.07.2022
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta, jūnijs
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Poligrāfijas nozares apskats
Poligrāfijas un izdevējdarbības nozare ir saimnieciskā darbība, kas ietver papīra un papīra izstrādājumu ražošanu, poligrāfiju un ierakstu reproducēšanu, kā arī izdevējdarbību. Būtisks rādītājs ir darbinieku skaits un pēc Valsts ieņēmumu dienestā pieejamās informācijas, lielākie uzņēmumi ir Livonia Print SIA, PNB Print SIA,
Apgāds Zvaigzne ABC SIA.
Visu nozares saimnieciskās darbības veidu eksports ir regulāri pieaudzis pēdējo 10 gadu laikā, kas arī ir viens no nozīmīgākajiem nozares pienesumiem Latvijā kopumā. Turklāt nozares pienesums ir ne tikai eksports, bet arī citi faktori – nodokļu maksājumi, darba vietu skaits ~1%, iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvars 0,7%, kopējais apgrozījums ~500 milj.EUR.
Secināms, poligrāfijas un izdevējdarbības nozares kopumā attīstās veiksmīgi un ieņem lielu lomu tautsaimniecībā, taču ir arī vērā ņemami izaicinājumi tālākai attīstībai, piemēram, straujš izmaksu pieaugums, ņemot vērā šobrīd notiekošo pasaules mērogā, kā arī maksātspējīgais pieprasījums samazinās.
Saruna ar Ievu Bečeri par aktuālo poligrāfijas industrijā
Poligrāfijas industrija, neskatoties uz iepriekšējo gadu grūtībām, Latvijas mērogā ir viena no vadošajām iekšzemes kopprodukta (IKP) dzinējindustrijām, sastādot 0,7% no kopējā IKP. Augstāks IKP rādītājs ir vien Maltā un Horvātijā.
Tas gan nenozīmē, kas viss rit raiti un pilnīgi bez problēmām. Latvija nav imūna pret globālajām problēmām un drukas industrija spēcīgi cieš straujā izejmateriālu un enerģijas avotu cenu pieauguma dēļ. Nopietnākā problēma pagājušajos gados bija saistīta ar papīra nepietiekamību, taču tā nav vien Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma.
Vērtējot Latvijas poligrāfijas stāvokli, aprīkojuma ziņā ir jāuzsver, ka visi Latvijas vadošie uzņēmumi, kas ir vērsti uz eksportu, strādā ar vismodernākajām tehnoloģijām, kas vien ir pieejamas pasaulē. Tādi uzņēmumi, kā Livonija Print, Jelgavas Tipogrāfija, PNB Print, Adverts un it sevišķi grāmatu ražotāji, uztur visjaunāko tehniku, kur kadru sagatavošana ir visbūtiskākā, jo tehnika nemitīgi attīstās un tai ir jāatbilst novitātēm. Pagājušajā gadā vien jaunas tehnikas iepirkšanai un telpu modernizēšanai, tika kopumā ieguldīti ap 16 miljoniem eiro. Savukārt, ja ir jauna tehnika, ir arī aktīva jaunu darbinieku apmācība. Tādēļ nemitīgi ir jādomā par to, kā izglītot industrijas cilvēkus un kā iemācīt viņus strādāt produktīvi, kvalitatīvi un būt orientētiem uz rezultātu.
Latvijā ir tikai viena mācību iestāde – Rīgas Valsts Tehnikuma Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļa, kur tiek sagatavoti tieši darba speciālisti. Uzņēmumi ļoti labprāt ņem darbā šīs mācību iestādes beidzējus, par pamatu tam pēdējos gadus ir ļoti vērtīga iniciatīva – darba vidē balstītas mācības. Vecāko kursu audzēkņi apgūst mācības nevis mācību iestādē, bet gan reālā darba vidē, kas dod iespēju abām pusēm iepazīties vienam ar otru un saprast savstarpējās perspektīvas un iespējas. Tā nereti 4.kursa absolventi līdz ar skolas diplomu, saņem arī darba līgumu.
Iegūt poligrāfijā augstāko izglītību Latvijā gan vēl nav iespēja, kas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jārūpējas, lai tie paši sev sagatavotu vidējā līmeņa un augstākā līmeņa vadītājus. Bieži vien tas nozīmē, ka darbinieki pārprofilējas no citām nozarēm, kas savā ziņā ir arī pluss, jo ienes zināšanas no saistītām nozarēm. Tālāk ir jādomā par to, kā cilvēkus sūtīt mācīties uz ārzemēm, jo nozare Latvijā ir visai maza un mums nav iespēja attīstīt zinātniski pētnieciskos institūtus. Mums jārēķinās ar to, ka ir jāizmanto Eiropas resursi. Tiek izstrādāts profesijas standarts, kur papildu šai vidējai speciālajai izglītībai, būs iespēja pielikt vēl 1,5 gadu padziļināto kursu.
Mums ir arī uzņēmumi, kas uzņem Eiropas speciālistus, kas strādā pieredzes apmaiņas programmās, kā arī aktīvi tiek apmeklēti starptautiskie semināri un kursi, kurus rīko gan iekārtu, gan materiālu ražotāji.
Ikkatru komersantu poligrāfijas industrijā interesē un uztrauc jautājums – kā tad noturēties šajā dinamiskās vides konkurencē. Skatot iekšējo konkurenci Latvijā, pamatā ir jāvērtē divi kritēriji:
1. Jāspēj augt līdz ar industrijas attīstību, tas nozīmē nemitīgas jaunas investīcijas un jaunu iekārtu iepirkšanu. Vienlaikus arī ir jāinvestē ir personālā, lai šīs jaunās tehnoloģijas tiktu veiksmīgi apgūtas un pareizi pielietotas darbā ar maksimālu atdevi.
2. Un noteikti ir jānodrošina labs serviss! Poligrāfijas nozarē attiecības ar klientu ir ļoti svarīgas. It īpaši tas attiecas uz grāmatu izdevējiem, kas pārliecinoši veido lielāko daļu tieši ražošanā. Izdevēji ir smalkjūtīga publika, tiek vērtēta ne tikai cena un izpildes rādītāji. Būtiski ir arī tīri personiski kontakti un tas, vai izdevējam patiks strādāt ar poligrāfijas uzņēmuma pārstāvjiem, un, vai sanāks radīt saprašanos tīri cilvēciskā līmenī. Šis ir lielisks rādītājs Latvijā. Tā, piemēram, mēs nebūsim spēcīgi tehniskajos drukas rādītājos konkurējot Ķīnu, taču servisa ziņā mēs viņus izkonkurējam un tādā veidā ieņemam savu svarīgo lielo nišu starptautiskajā tirgū.
Svarīgākie rādītāji konkurencē ir tehniskā gatavība veikt darbus visaugstākajā līmenī un laba sapratne ar klientu.
Globāli asā Ukrainas problēma poligrāfijas industriju nav tik spēcīgi ietekmējusi kā citas industrijas. Latvijas poligrāfija bija maz strādājusi uz Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas tirgu, attiecīgi šo kanālu sašaurinājums nerada lielas izmaiņas kopējos poligrāfijas darbības ciparos. Arī izejmateriāli ļoti mazā apjomā ienāk no šīm valstīm. Nozari ietekmē starptautiskās loģistikas ķēdes, taču tās ietekmē pilnībā visas nozares. Latvijas poligrāfijas noieta tirgus dominē Eiropas ekonomiskajā zonā.
Jāpiebilst, ka Latvijas poligrāfijas nozarē tiek nodarbināti aptuveni 30 speciālisti no Ukrainas bēgļu vidus, tas ir svarīgs ieguldījums atbalstam karā cietušajiem. Arī sadarbībā starp “Старый Лев” (Ļvovas izdevniecība) un Latvijas izdevniecību “Liels un Mazs”, esam saražojuši ukraiņu bērniem grāmatas, kuras uzņēmumi drukāja no saviem līdzekļiem. Dažas grāmatas tika drukātas pēc Ukrainas vēstniecības lūguma, arī tādā veidā sniedzot savu ieguldījumu bērnu izklaidēšanā un izglītošanā.
Un, visbeidzot, aktuālais vides jautājums, kas poligrāfijā visvairāk attiecas tieši uz pārtikas iepakojumu druku, centrālā uzmanība tiek veltīta CO2 izmešu samazināšanā. Klienti likumdošanas iespaidā pret drukas izstrādājumiem paliek aizvien prasīgāki, kas attiecīgi pieprasa arvien augstākus kvalitātes standartus. Poligrāfijā pastāv tāda nozare kā Climat Kalk, kas ir izstrādājusi poligrāfijas nozarei CO2 kalkulatoru; mūsu biedri aktīvi iestājas šajā organizācijā, jo mūsdienās tā jau kļūst par klientu prasību – lai viņi tiktu nodrošināti ar vides prasībām atbilstošiem iepakojumiem. Ar laiku poligrāfijas nozarē būs stingri jāsamazina vai pilnībā jāizslēdz minerāleļļas krāsu izmantošanu. Eiropa tam gan pilnībā nav gatava, taču tas ir svarīgs un nopietns solis vides uzlabošanas virzienā. Pamatā tas ir nepieciešams, lai varētu turpināt pārstrādāt apdrukāto papīru, jo papīrs ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kuru var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm. Pamatojoties uz šo faktu, ir visai aplami, ja kāds apgalvo: “Nedrukā, bet lasi datorā, jo saudzēsi apkārtējo vidi!”
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Publicēts: 13.06.2022
Turpina īstenot projektu
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” saskaņā ar 2021. gada 19. martā noslēgto līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”ievaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, turpina īstenot projektu, kura mērķis ir palielināt poligrāfijas nozares starptautisko konkurētspēju. Asociācija saņēmusi LIAA apstiprinājumu 2022. gada eksporta atbalsta pieteikumam un iesniegusi 2. maksājuma pieprasījumu par 2021. gadu.
Ukraiņu atbalstam
Cienījamie asociācijas biedri,
Lūgums izplatīt šo ziņu un lūgt vērsties atbraukušos Ukrainas tautiešus. Mūsu asociācijas uzņēmumi būs pagodināti palīdzēt nodarbinātības jautājumos, kā arī sniegt jebkura veida citu atbalstu, kāds vien būs nepieciešams.
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta marts 2022
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un
inovāciju veicināšanas pasākumu projekta ietvaros lasiet par
apmācību nozīmīgumu nozarē. Piedāvājam arī apskatīt dažus no
projekta ietvaros pieejamajiem kursiem, kā arī atbalsta projekta
noteikumus.
Apmācības – nepieciešamība stabilitātei un attīstībai
Poligrāfija ir nozare, kas no vienas puses ir tradicionāla, bet no otras – tā nemitīgi attīstās mūsdienu pasaules kontekstā. Kamēr daži tipogrāfijas darbības elementi nav mainījušies gadsimtiem ilgi, citi, gluži pretēji, pārņem jaunāko zinātnisko atklājumu rezultātus ķīmijā, datortehnoloģijā un daudzās citās jomās.
Daži speciālisti atklājumiem savā jomā seko paši, tomēr pieredzējis vadītājs nepaļausies tikai uz darbinieku entuziasmu un centīsies nodrošināt savlaicīgas un regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu visos ražošanas līmeņos.
Kvalifikācijas paaugstināšana ļauj ietaupīt pašu galveno un dārgāko resursu – laiku. Tās minūtes un stundas, ko darbinieks pavadītu pašmācībā, pēc atbilstošo kursu nokārtošanas tiks veltītas tā tiešo pienākumu veikšanai.
Pareizi organizēta darbinieku apmācība vienmēr dod pozitīvu rezultātu, jo tā ne tikai paaugstina darbinieka profesionālo līmeni, bet arī pozitīvi ietekmē lojalitāti uzņēmumā.
Turklāt apmācības samazina emocionālās izdegšanas risku. Mācību procesa dalībnieki var paraudzīties uz savu darbu plašāk, no malas, un tie var “atsvaidzināt” savu attieksmi pret profesiju.
Poligrāfija ir joma, kurā mūsdienās ir pieprasīti dažādu jomu speciālisti: no smalku roku darbu veicoša personāla un speciālu iekārtu operatoriem līdz tirdzniecības menedžeriem, loģistikas speciālistiem un administratīvā aparāta darbiniekiem.
Šajā sakarā nozarei svarīgu lomu spēlē apmācība ne tikai speciālās tehniskās disciplīnās, bet arī sociālajā sfērā. Racionalizēts komunikācijas process sarežģītas struktūras iekšienē var ievērojami samazināt problēmu skaitu, kas vienmēr palēnina ražošanu un noved pie brāķa, aprīkojuma nolietojuma un izraisa negatīvu attieksmi pret darbu.
Vēl viens nozīmīgs iemesls, kādēļ ir nepieciešamas poligrāfijā nodarbināto apmācības, ir situācija pasaulē. Būtu diezgan neapdomīgi uzskatīt, ka, neraugoties uz kardinālām pārmaiņām darba tirgū, materiālos un cilvēka globālajā pasaules skatījumā, ir iespējams turpināt veiksmīgi pastāvēt, izmantojot vecos paņēmienus un praksi.
Šodien, lai saglabātu konkurētspēju, ir jābūt pēc iespējas labāk informētam par jaunākajiem rūpniecības, tehniskajiem un sociālajiem risinājumiem.
Cenu aprēķināšana poligrāfijas nozarē vienmēr ir bijusi ļoti atkarīga no materiālu izmaksām. Papīra deficīts pasaulē ir izraisījis katastrofālu cenu pieaugumu visiem iespieddarbiem, lielākie izdevēji un aģenti visā pasaulē šobrīd meklēs veidus, kā samazināt izmaksas. Daudzi līgumi, pat ilgtermiņa, tiks pārskatīti, un to lielākā daļa tiks lauzta.
Tomēr, ja daži uzņēmumi riskē zaudēt klientus, citi iegūst iespēju atrast jaunus pastāvīgus sadarbības partnerus un paplašināt sniegto pakalpojumu klāstu. Taču tas izdosies tikai tiem, kas optimizē ražošanu.
Savukārt optimālu ražošanu nodrošina ne tikai kvalitatīvi mehānismi un materiāli, bet arī kompetenti speciālisti.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Mūsdienu apstrādes materiālu sagatavošana darba izpildei
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Jaunumi no LPUA nodarbināto apmācību projekta janvāris 2022
1.2.2.1/16/A/008
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi.
Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumu projekta ietvaros sniedzam Jums ieskatu jauniešu iesaistei ilgtspējības jautājumos. Ar šo ziņu aicinām Jūsu uzņēmuma jaunos darbiniekus aizdomāties par pasaules mēroga problēmu industrijā un dalīties savās pārdomās un novērojumos, kā arī iespējamos risinājumos.
Šajā publikācijā lasiet:
• Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektores Ievas Bečeres uzruna
• Jauno Talantu Balva 2022
• Informāciju par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
• Atbalsta projekta noteikumus
Mīļie kolēģi!
Latvijas drukas nozare ir salīdzinoši veiksmīgi aizvadījusi sarežģītu notikumu un pārbaudījumu pilnu gadu. Neskatoties uz pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, loģistikas problēmām un nenotikušajiem pasākumiem, kopējais nozares apgrozījums ir palielinājies par aptuveni 6%, turpinājis pieaugt eksporta apjoms, vairāki uzņēmumi ir veikuši ievērojamas investīcijas ražošanas iekārtās un jaunās telpās. Arī 2022. gads no mums visiem prasīs radošumu, spēku, izturību un galvenais – daudz jaunu prasmju un zināšanu.
Daudzi poligrāfijas un saistīto nozaru uzņēmumi jau ir pārliecinājušies, ka, īstenojot ERAF finansēto nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija grib un var palīdzēt uzņēmumiem jaunu zināšanu un darba metožu apguvē un piedāvā to darbiniekiem profesionālās izaugsmes iespējas.
Mēs turpinām iesākto darbu un aicinām nozares uzņēmumus aktīvi izmantot projekta piedāvātās iespējas! Lai informētu par pašreiz īstenotajiem un plānotajiem apmācību kursiem, turpmāk regulāri izsūtīsim ziņu lapu, kura ne tikai palīdzēs izvēlēties Jums noderīgos apmācību kursus, bet arī īsi informēs par jaunāko nozarē. Tāpat kā līdz šim, gaidīsim Jūsu idejas un priekšlikumus un centīsimies rast iespēju tos īstenot.
Mācīsimies kopā! Mācīsimies ar prieku! Un mācīsimies būtisko! Jo, kā teicis Helvēcijs: “Dažu principu zināšana ļoti labi aizstāj dažu faktu nezināšanu”.
Vēlot veiksmi darbā, profesionālajā un cilvēciskajā izaugsmē,
Ieva Bečere,
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore
JAUNO TALANTU BALVA 2022
Mums ir liels prieks paziņot, ka ir atvērta pieteikšanās dalībai konkursā Jauno talantu balva 2022, kas ir Intergraf iniciatīva, lai veidotu labāku poligrāfijas nozares nākotni. Poligrāfijas nozarei jādzird nākamās paaudzes balss!
Šogad galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgtspējībai, kas ir viena no galvenajām prioritātēm ES dienaskārtībā. Kopš 2017. gada Intergraf Jauno talantu balva ir nodrošinājusi iespēju nākamajai poligrāfijas nozares profesionāļu paaudzei dalīties savās idejās ar nozari. Katru gadu ekspertu žūrija izvēlas visizcilāko pieteikumu un uzvarētājam tiek piešķirta balva 3000 eiro apmērā. Uzvarētāja piedāvājums tiks iesniegts poligrāfijas asociāciju pārstāvjiem, poligrāfijas uzņēmumiem un nozares piegādātājiem. Lai gan uzvarētājs var būt tikai viens, visas labākās idejas tiks publicētas Integraf vietnē.
2021. gadā Intergraf Jauno talantu balvu piešķīra Ritai Esteviņai Silvai no Portugāles. Konkursā tiek aicināti piedalīties visi jaunieši, kas aktīvi darbojas poligrāfijas nozarē (proti, studenti, mācekļi vai darbinieki). Intergraf Jauno talantu balvas mērķis ir veidot ciešāku saikni starp poligrāfijas nozari un tās nākotnes darbaspēku, veicinot jaunas idejas un radošus risinājumus. Potenciālajiem dalībniekiem Intergraf konkursā Jauno kandidātu balva 2022 jāpiedāvā savs viedoklis par sekojošiem jautājumiem:
1.Kāds ir jūsu redzējums par poligrāfijas produktiem (grafika un iepakojums) aprites ekonomikā?
2.Kāds ir jūsu viedoklis par poligrāfiju ilgtspējīgai nākotnei?
Latvijai ir nozīmīga tirgus daļa Eiropas industrijas līmenī un jaunās paaudzes aktīva iesaistīšana ir vitāli nepieciešama, lai industrija būtu stabila un augoša ilgtermiņā. Mūsu jaunatnes iesaiste Jauno Talantu konkursā dos iespēju jauniešiem komunicēt ar industrijas pārstāvjiem ārzemēs un dibināt kontaktus, kas iespējams nākotnē nesīs iespējas apgūt aizvien jaunas tehnoloģijas un palīdzēs apgūt jaunas tirgus nišas. Un, protams, pati dalība sniedz iespēju ieskatīties problēmās, kas tuvākā nākotnē mums ikdienā būs aizvien aktuālākas. Dalība konkursā būs lieliska pieredze un jaunu zināšanu avots, kuras neapšaubāmi radīs pielietojumu vēl vairākus gadus uz priekšu.
Pieteikumi angļu valodā jānosūta Intergraf Ģenerālsekretārei Beatrisei Klozei pa e-pastu (bklose@intergraf.eu) vai pastu (Avenue Louise 130, 1050 Brussels, Belgium). Iesniegumu galatermiņš ir 2022. gada 25. februāris.
Plašāka informācija pieejama preses relīzē šeit:
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
- Datu analīze ar Power BI – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Pamatkurss – kurss ar sertifikāciju
- ITIL® Service Operation Certificate (Service Operation) – kurss ar sertifikāciju
- SQL datu modeļu izstrāde – kurss ar sertifikāciju
PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS
- Poligrāfiskās produkcijas mūsdienīgu apstrādes procesu sagatavošana
- Lokšņu apgriešana un sagriešana ar viennaža programmu vadības griešanas iekārtām
- Lokšņu apstrādes procesu jaunākās tehnoloģijas
- Jaunākie poligrāfijas nozares apstrādes materiāli un to izmantošana
- Tehnoloģiskā plūsma mūsdienu poligrāfijas ražošanas uzņēmumā
SIA “BIZNESU APVIENĪBA “KONSULS”
- Mērķtiecīgu un apzinātu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem un klientiem
- Argumentēšanas māksla biznesā
- Grūto saskarsmes situāciju risināšanas psiholoģiskie un taktiskie aspekti biznesā
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/008), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 700 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 900 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1228 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 900 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 22 komersantus un 576 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir papīra ražošanas, poligrāfijas un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
+371 67282447
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lpua.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
Starptautiskās konkurētspējas veicināšana
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” 2021. gada 19. martā ir noslēgusi līgumu Nr. SKV-L-2021/55 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
VIENS GADS – 120 MILJONI ETIĶEŠU
Pagājušā gada vasarā AS “Liepājas Papīrs” ražotnē Liepājā darbu sāka Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, un šogad tiek atzīmēta šī notikuma pirmā gadskārta.
Pirms gada uzstādītā un darbu sākusī unikālā tehnoloģija uzlīmju un etiķešu ražošanā uzņēmuma darbības straujākai attīstībai tika izvēlētā tās plašo tehnoloģisko iespēju dēļ, kā arī, balstoties uz tirgus pieprasījumu un klientu vēlmes pēc jauniem produktiem mazas un vidējas tirāžas drukas darbiem.
Izvērtējot paveikto, uzņēmums “Liepājas Papīrs” ir gandarīts par jaunās tehnoloģijas veiksmīgu startu tirgū, ko apliecina ne vien klientu novērtējums, bet arī pozitīva statistika. Tikai viena gada laikā hibrīddrukā izpildīti vairāk nekā 5000 pasūtījumi, saražojot teju 120 miljonu produkcijas vienību. Turklāt unikālā iekārta ir ekonomiska un videi draudzīga, samazinot materiāla patēriņu pie drukas, salīdzinot ar fleksogrāfijas tehnoloģiju, vismaz par 20%.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons atzīst, ka “MPS EF SYMJET ne vien ļauj darbus drukāt ātrāk un lētāk, bet arī būtiski atslogo pārējo uzņēmuma iekārtu kapacitāti lielapjoma darbu drukai. “Gribu uzsvērt, ka mūsu jaunā tehnoloģija lieliski sevi pierādījusi Covid – 19 pandēmijas laikā, kad, pateicoties hibrīddrukai, spējām operatīvi apkalpot lielu pasūtījumu apmēru, tādējādi mēneša laikā saražojot uzņēmuma vēsturē lielāko produkcijas apjomu,” piebilst Normunds Jansons. Savukārt, pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš papildina, ka “hibrīddrukas pielietošana ļāvusi tirgū ieiet ar jauniem un unikāliem projektiem, piemēram, devusi iespēju strādāt ar mainīgās informācijas druku, tā katru etiķeti padarot unikālu. Tāpat būtiski sekmēta arī videi draudzīgu projektu realizācija. Tas nenoliedzami ievērojami veicina uzņēmuma konkurētspēju nozarē”.
AS “Liepājas Papīrs” prognozē, ka jaunā drukas tehnoloģija nākamo trīs gadu laikā attīstīsies, pilnveidosies un nostiprināsies drukas tirgū, spēcīgi konkurējot ar ierasto digitālo druku.
MPS EF SYMJET ir uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited iekārtu apvienojums. Būtiskākās iekārtas priekšrocības ir iespēja sasniegt niansētākus toņus, pateicoties paplašinātājam CMYK krāsu modelim ar oranžo un violeto krāsu. Uz iekārtas var realizēt folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. MPS EF SYMJET hibrīddrukas iekārtas iegādē uzņēmums ir investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Foto: Edgars Pohevičs
Informāciju sagatavoja: Laura Liepiņa
AS “Liepājas Papīrs”, pr@liepajaspapirs.lv, tālr.: +371 29479192
Latvijas Klasteru tīkls: Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir jāinvestē uzņēmējdarbības un eksporta attīstībā
Šobrīd aktīvi notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plāniem un atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu stabilizēt darbību un mazinātu ārkārtējās situācijas radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijas Klasteru tīkls* aicina stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai attīstītu eksportu un uzņēmējdarbības procesus, piemērojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Ekonomikas attīstībai izšķirošs ir valdības dienas kārtībā esošais jautājums par Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) finansējuma pārdali.
Latvijas Klasteru tīkls aicina sniegt stabilu un pietiekamu publisko finansējumu pasākumiem, ko īsteno uzņēmumus apvienojošās organizācijas, atbalstot strukturētu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir nozaru asociācijas un klasteri, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, veicina to attīstību un realizāciju, sevišķu uzmanību pievēršot augstas pievienotās vērtības produktu eksportam. Klasteru darbība veicina Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, kuru nozīmība šobrīd tiek akcentēta ikvienā publiskajā diskusijā par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem ekonomikas atveseļošanai. Neskatoties uz Klasteru veiksmīgo darbību un nozīmīgajiem sasniegumiem, jau no nākamā gada to nākotne ir visai neskaidra. Lielākajai daļai klasteru ES līdzfinansējums beigsies 2020. gada beigās. Diemžēl līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, ka klasteru darbībai nepieciešamais līdzfinansējums, kas nepieciešams būtisku tautsaimniecības nozaru attīstības un eksportspējas veicināšanai, būs pieejams arī pēc 2020. gada beigām līdz nākamā ES SF plānošanas perioda (2021.–2027. g.) uzsākšanai un arī tā ietvaros, jo analizējot ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma sadalījumu, redzam, ka par prioritāti tiek uzskatīta valsts iestāžu darbības un pakalpojumu nodrošināšana.
Latvijas Klasteru tīkla vadītājs, Pārtikas produktu kvalitātes klastera vadītājs Armands Lejas-Krūmiņš:
− Eiropas Komisija ir atzinusi klasterus par vienu no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzšinējā ES SF plānošanas perioda finansējuma pārdales un nākamā perioda plānošanas procesā uzņēmumi un tos apvienojošās organizācijas netiek pietiekami iesaistīti. Nepietiekams valsts dialogs ar uzņēmēju organizācijām rada risku ekonomikas atveseļošanai paredzētos līdzekļus novirzīt valsts iestāžu pamatdarbības līdzfinansēšanai, nepietiekami novērtējot to ieguldījumu, ko šī mērķa sasniegšanai var sniegt nozaru profesionālās organizācijas – asociācijas un klasteri. Ar šo situāciju šobrīd saskaras arī 14 Latvijas klasteri, kuri ir apvienojušies Latvijas Klasteru tīklā. Jau no 2016. gada klasteri veiksmīgi īsteno ES SF projektus gan konkrētu nozaru, gan starpnozaru līmenī. Klasteros ir apvienojušies 560 mazie un vidējie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir gandrīz 2 miljardi EUR, bet eksports pārsniedz 666 450 000 EUR. Pēdējos gados Latvijas eksports pieauga vidēji par 7% gadā, bet klasteros apvienotajos uzņēmumos – vidēji par 13% gadā.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle:
− Drošības un aizsardzības klastera piemērs apliecina, ka klasteru ietvaros organizētās eksporta veicināšanas aktivitātes balstās uz skaidriem mērķiem un tautsaimniecībā izmērāmiem rezultātiem. Kā klasteru priekšrocības var minēt nozaru savstarpējo sinerģiju, zināšanas par starpnozaru biznesa modeļiem, padziļinātas zināšanas par klastera dalībnieku iespējām, vajadzībām, izaugsmes potenciālu un finanšu kapacitāti. Īpaši būtiska eksportspējas palielināšanai ir nozares speciālistu pieredze starptautiskajā sadarbībā un sektoru specifikā. Tāpat ļoti nozīmīgas ir iniciatīvas, kas veicina jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību un Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskajās piegādes ķēdēs.
Drukas un mediju tehnoloģiju klastera projekta vadītāja Ieva Bečere:
– Drukas un mediju tehnoloģiju klastera dalībnieku apgrozījums ir pieaudzis par 18%, bet eksporta apjoms par 11%, kas pie jau tā ļoti augstā eksporta īpatsvara nozarē ir visai nozīmīgs rādītājs. Nozares uzņēmumi klasteru programmas atbalstu ir izmantojuši inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, produktivitātes paaugstināšanai un starptautiskas atpazīstamības veicināšanai. Pateicoties starptautisku konferenču, semināru un izstāžu apmeklējumiem, ārējo tirgu izpētei un tirgvedības plānu izstrādei un ārvalstu speciālistu piesaistei specifisku tehnisku un konkurētspēju veicinošu jautājumu risināšanai, kā arī veiksmīgai klastera uzņēmumu sadarbībai, varam secināt, ka projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir devis labus rezultātus. Nozares uzņēmumi aktīvi izmanto LIAA organizētos eksporta veicināšanas pasākumus, t. sk. dalību nacionālajos stendos lielās starptautiskās izstādēs, bet nelielos, šauri specializētos pasākumos daudz racionālāk ir uzrunāt potenciālos klientus ar kompleksu vairāku klastera dalībnieku piedāvājumu, lieki netērējot valsts un komersantu līdzekļus, un šādos gadījumos ES līdzfinansējums klasteru darbības atbalstam ir ļoti nepieciešams.
Vēlos uzsvērt, ka pērn izveidotais klasteru tīkls ir ļoti labs starpnozaru sadarbības instruments, ko nākotnē noteikti spēsim veiksmīgi izmantot.
Klasteru pārstāvji vēršas pie valdības un tās sociālajiem partneriem ar jautājumu: “Kad un kādā veidā valsts stiprinās un atbalstīs uzņēmējdarbības ekosistēmas veidotājus – nozaru asociācijas un klasterus? Vērojot pašreizējās diskusijas par ES SF līdzekļu investīciju virzieniem, jāsecina, ka mūsu valstī prioritāri tiek domāts par valsts institūciju kapacitātes un darbības nodrošināšanu, nevis par efektīviem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem. Atgādinām, ka uzņēmējdarbības ekosistēmas galvenie elementi ir uzņēmējus apvienojošās organizācijas un to atbalsta struktūras, bet tieši ekosistēmas attīstībai Eiropas Komisija rekomendē sniegt būtisku valsts atbalstu.
*2019. gada 1. jūlijā Latvijas Klasteri parakstīja Saprašanās memorandu par tālāku sadarbību klasterizācijas attīstībā Latvijā un Eiropā. Šo uzdevumu sasniegšanai tika nodibināts Latvijas Klasteru tīkls (Latvian Clusters Network), kura galvenais mērķis ir stiprināt Klasteru sadarbību un integrētu, koordinētu rīcību Latvijas Klasteru un to dalībnieku interešu aizstāvībā un īstenošanā, balstoties uz Klasteru sadarbības un attīstības interesēm Latvijā un aiz tās robežām. Latvijas Klasteru Tīkls ir 11 valstu iniciatīvas grupā, kas veido Eiropas Klasteru Asociāciju (European Cluster Alliance), ko atbalsta Eiropas Komisija un Eiropas Klasteru sadarbības platforma (ECCP). Vairāk par Latvijas klasteriem: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/klasteri/klasteri_latvija/
Saziņai:
Armands Lejas-Krūmiņš, Latvijas Klasteru tīkla vadītājs, tālr. 67808968, e-pasts: armands.lejas-krumins@lpuf.lv
Anete Lūsare, Latvijas Drošības un aizsardzības klastera projekta vadītāja, tālr. 26156582, e-pasts: klasteris@federacija.lv
Ieva Bečere, Drukas un mediju tehnoloģiju klastera projekta vadītāja, tālr. 29491355, e-pasts: ieva@lpua.lv
Projekta “DRUKAS UN MEDIJU TEHNOLOĢIJU KLASTERA IZVEIDE” īstenošanas aktualitātes
Biedrība “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija” īsteno komersantu klastera izveides un īstenošanas projektu ” DRUKAS UN MEDIJU TEHNOLOĢIJU KLASTERA IZVEIDE” (projekts Nr. 3.2.1.1/16/A/012) , 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” ietvaros. Projekts tiek īstenots līdz 2020.gada 31.decembrim.
Klastera projekta ietvaros īstenotie pasākumi (janvāris`20 – marts`20):
- PAPERVORLD izstādes apmeklējums.
- RemaDays Warsaw apmeklējums.
- Eiropas Drukas un mediju federācijas Intergraf, zinātniskā insitūta Smithers PIRA un Ziemeļvalstu drukas asociācijas NOPA rīkota konference Shaping the Future of Print. Comercial Print 2020 apmeklējums.
- Tikšanās ar poligrāfijas un reklāmas aģentūrām.
- SIGN PRINT&PACK Finland 2020 apmeklējums.
- Efektivitātes dienas 2020.
- “FoodExpo 2020” THE LARGEST FOOD TRADE FAIR IN THE NORDIC COUNTRIES apmeklējums.
Kontaktinformācija:
Ieva Bečere
LPUA izpilddirektore
ieva@lpua.lv
T. +371 67282447
