Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Poligrāfijas nozare Latvijā virzās uz pilnībā pārstrādājamiem risinājumiem
Poligrāfijas un iepakojuma nozare Eiropā šobrīd piedzīvo vienas no nozīmīgākajām pārmaiņām pēdējo gadu laikā. Pieaugošās prasības attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu, pārstrādājamību un aprites ekonomiku liek uzņēmumiem pārskatīt gan izmantotos materiālus, gan ražošanas tehnoloģijas. Būtisku lomu šajā procesā spēlē jaunā Eiropas Savienības Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR), kas stāsies spēkā 2026. gada 12. augustā un noteiks vienotus ilgtspējas, marķēšanas un pārstrādājamības standartus visā Eiropas Savienībā.
Regulas mērķis ir samazināt nevajadzīga iepakojuma apjomu, veicināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī sekmēt Eiropas pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomikā balstītu saimniekošanu. Jaunie noteikumi paredz, ka iepakojumam jābūt projektētam tā, lai to būtu iespējams efektīvi savākt, šķirot un pārstrādāt lielā apjomā. Vienlaikus tiek ieviestas arvien stingrākas prasības attiecībā uz izmantotajām izejvielām, pārstrādāta satura īpatsvaru un iepakojuma kopējo ietekmi uz vidi.
Šīs tendences jau šobrīd ietekmē uzņēmumu investīciju lēmumus. Arvien biežāk konkurētspēja tirgū ir saistīta ne tikai ar produkta kvalitāti vai cenu, bet arī ar spēju nodrošināt ilgtspējīgus iepakojuma risinājumus. Īpaši aktuāli tas kļūst eksportējošiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar starptautiskiem mazumtirdzniecības tīkliem un zīmoliem, kas arvien biežāk nosaka konkrētas prasības attiecībā uz iepakojuma pārstrādājamību un aprites ekonomikas principu ievērošanu.
Šo pārmaiņu kontekstā nozīmīgs piemērs ir Latvijas uzņēmuma “Arona Print” investīcija jaunā lielformāta digitālās drukas tehnoloģijā. Uzņēmums investējis 200 000 eiro iekārtā, kas izmanto ūdens bāzes pigmenta krāsas un ļauj ražot pilnībā pārstrādājamus kartona iepakojumus, produktu stendus un citus drukas materiālus. Šobrīd tā ir vienīgā šāda veida tehnoloģija Latvijā un Baltijā.
Kā norāda “Arona Print” direktors Edgars Žogla: “Arvien vairāk uzņēmumu domā ne tikai par produkta dizainu un kvalitāti, bet arī par to, kas notiek ar iepakojumu pēc tā izmantošanas. Mēs redzam, ka ilgtspēja no priekšrocības pakāpeniski kļūst par prasību. Tieši tāpēc divu gadu garumā analizējām Baltijas un Skandināvijas tirgus tendences un nonācām pie secinājuma, ka šāda tehnoloģija ir nākotnes virziens.”
Jaunā tehnoloģija būtiski atšķiras no tradicionālās digitālās UV drukas, kur bieži tiek izmantoti polimēri un plastifikatori. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, ūdens bāzes pigmenta krāsas ļauj izveidot produktus, kas ir piemēroti pilnvērtīgai pārstrādei un atbilst arvien stingrākām ilgtspējas prasībām. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad Eiropas regulējums virzās uz skaidri izmērāmiem pārstrādājamības kritērijiem un aprites ekonomikas principu nostiprināšanu.
“Ja iepakojuma vai stenda konstrukcija ir pārdomāta un tajā netiek izmantoti plastmasas elementi, produktu pēc izmantošanas iespējams pilnībā ievietot papīra pārstrādes konteinerā. Vienlaikus ūdens bāzes pigmenta krāsas nodrošina košu un noturīgu drukas kvalitāti, kas atbilst mūsdienu zīmolu un tirdzniecības vietu prasībām,” skaidro Žogla.
Nozares attīstību veicina arī pieaugošais pieprasījums pēc personalizētiem un nelielu tirāžu risinājumiem. Digitālās drukas tehnoloģijas ļauj ātrāk reaģēt uz tirgus vajadzībām, samazināt materiālu patēriņu un efektīvāk izmantot resursus. Tas paver jaunas iespējas gan iepakojuma ražotājiem, gan uzņēmumiem, kuri meklē elastīgus un ilgtspējīgus risinājumus savu produktu noformējumam.
Poligrāfijas un iepakojuma nozarei tuvākajos gados būs jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām, taču vienlaikus tas paver arī jaunas attīstības iespējas. Uzņēmumi, kas savlaicīgi investē ilgtspējīgās tehnoloģijās, pārstrādājamos materiālos un modernās drukas risinājumos, varēs veiksmīgāk konkurēt gan Latvijas, gan eksporta tirgos. “Arona Print” piemērs parāda, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd spēj sekot Eiropas attīstības virzieniem un veidot risinājumus, kas atbilst nākotnes prasībām ilgtspējīga iepakojuma jomā.
Avots: db.lv
Aiz veiksmīgas sadarbības stāv komunikācija un regulāra prasmju trenēšana
Skaidrīte Bulmeistere-Ikauniece
AS “Air Baltic Corporation”
Servisa apmācību vadītāja;
SIA “TRIVIUMS apmācība”
Profesionāla klientu servisa, komunikācijas un treneru (Train the Trainer) prasmju trenere
Kā jūsu profesionālā pieredze ir veidojusi izpratni par darbinieku attīstības nozīmīgumu uzņēmumā?
Droši vien vistiešākajā veidā. Jo savā uzņēmumā kā mācībspēks esmu tieši atbildīga par katra darbinieka attīstību uzņēmumā. Līdz ar to jau no pašiem sākumiem tas ir bijis mans prieks un arī mana sāpe. Arī ārpus sava uzņēmuma, pasniedzot mācības dažādiem uzņēmumiem, tas ir ļoti acīmredzami – mācību procesā var ļoti labi sajust, cik daudz uzņēmums ir ieguldījis un cik daudz tas ir darījis katra darbinieka attīstībai.
Patiesībā, jo vairāk uzņēmums ir ieguldījis savos cilvēkos, jo elastīgāks, varošāks un spējīgāks uzņemt pārmaiņas ir darbinieks. Tāpat viņš spēj paskatīties uz sevi no malas, kas pieaugušajiem ir viena no sarežģītākajām lietām. Un tieši tādu darbinieku vēlas ikviens uzņēmums.
Manu pieredzi lielā mērā veidojis stāsts par to, kā cilvēks attīstās darba vidē, kurā viņš nonāk, un kāda loma šajā procesā ir mācībām. Esmu bijusi klātesoša jau no paša sākuma, un man ir bijusi fantastiska iespēja sava uzņēmuma ietvaros redzēt, kā katrs cilvēks attīstās, kā veidojas un kādi faktori to ietekmē.
Un, protams, arī novērot mācību faktoru – kā tas ietekmē katra cilvēka izaugsmi un virzību tālāk.
Kādas būtiskākās pārmaiņas novērojamas pēdējo gadu laikā apmācību un darbinieku attīstības jomā?
Mēs zinām, ka līdz ar visu, kas ir noticis, un visiem ārējiem faktoriem, kas mūs ietekmējuši, mācību procesa veidošana ir kļuvusi citādāka. Un patiesībā joprojām notiek nepārtraukta adaptēšanās.
Piemēram, Covid laikā mēs strauji pārgājām uz neklātienes formātu – MS Teams, Zoom un citām digitālajām platformām. Katram par šo periodu ir sava pēcgarša – vienam tas šķita vieglāk, citam grūtāk, bet mēs to darījām apstākļu ietekmē. Vienlaikus tas mums deva arī ļoti vērtīgu atziņu – ka daļu mācību procesa iespējams veiksmīgi pārcelt uz digitālo vidi.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, katrs darba devējs saprot, ka laiks ir nauda un darbinieks, kurš atrodas mācībās, uzņēmumam izmaksā resursus. Tāpēc ir saprotams, ka daļa mācību ir pārgājusi uz e-apmācību formātu. Tomēr mans redzējums ir tāds, ka uzņēmumi, kuri patiesi vēlas veicināt darbinieku attīstību, meklē iespējas saglabāt arī klātienes komponenti.
Gan statistika, gan tas, ko es redzu praksē, rāda, ka kopumā mācības mēģina veidot tieši šādā kombinācijā – gan klātiene, gan neklātiene. Jo e-formāts nespēj pilnvērtīgi nosegt tās lietas, kas apmācību procesā ir visvērtīgākās – atgriezenisko saiti, diskusijas, pārdomas un emocijas. Es bieži to salīdzinu ar situāciju, kad pieci cilvēki izlasa vienu un to pašu grāmatu. Katrs no viņiem aiziet ar savu interpretāciju. Ja šie cilvēki nesanāk kopā, neizrunā izlasīto un nepaskatās uz to no dažādiem skatpunktiem, viņi arī paliek katrs pie savas versijas. Uzņēmuma kontekstā tas nav vēlams. Neviens darba devējs nevēlas, lai darbinieki pēc vienām un tām pašām apmācībām aiziet ar pilnīgi atšķirīgu izpratni par būtiskajām lietām. Un realitātē tā diemžēl mēdz notikt.
Tieši tāpēc klātienes formāts joprojām ir ļoti nozīmīgs. Es redzu, ka uzņēmumi to arvien labāk apzinās un, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, cenšas saglabāt klātienes elementus savās attīstības programmās.
Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka apmācību kontekstā mēs runājam par cilvēka smadzenēm. Un mūsu smadzenes nav radikāli mainījušās. Patiesībā mēs mācāmies ļoti līdzīgi tam, kā mācījāmies agrāk. Tas gan nenozīmē, ka izaicinājumu nav kļuvis vairāk. Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par uzmanības noturību un spēju fokusēties. Ja agrāk par to vairāk runājām bērnu un jauniešu kontekstā, tad tagad tas pilnā mērā attiecas arī uz pieaugušajiem. Informācijas plūsma ir kļuvusi milzīga un ļoti sadrumstalota, tāpēc cilvēkiem ir arvien grūtāk koncentrēties, ilgstoši noturēt uzmanību un pilnvērtīgi būt vienā vietā un laikā.
Tomēr, skatoties uz savu vairāk nekā 20 gadu pieredzi, es neteiktu, ka ir notikušas radikālas pārmaiņas. Drīzāk cilvēki ir kļuvuši apzinātāki attiecībā uz to, kā viņi vēlas mācīties. Cilvēki arvien vairāk novērtē un pieprasa praktisko daļu. Tajā pašā laikā viņi ne vienmēr apzinās, ka praktiskā darbošanās nozīmē izkāpšanu no komforta zonas. Kamēr mēs par to runājam teorētiski, viss šķiet saprotami un pieņemami. Bet brīdī, kad pašam ir jāiesaistās, jātrenē prasmes un jāizmēģina kaut kas jauns, tas vairs nešķiet tik vienkārši. Cilvēki zina, ka praksi vajag, saprot tās nozīmi un pat pieprasa to, bet vienlaikus izkāpšana no komforta zonas nav viegla. Protams, daudz ērtāk ir sēdēt pie galda, mājot ar galvu un paralēli domāt par to, kas vakarā vēl jāpaspēj izdarīt. Tas ir zināms paradokss – mēs labi zinām, kas mums nāktu par labu, bet mūsu smadzenes ne vienmēr palīdz to īstenot. To galvenais uzdevums ir izdzīvot un taupīt resursus, tāpēc tās bieži izvēlas vieglāko ceļu.
Ja paskatāmies 10–15 gadus atpakaļ, mācībās dominēja lekciju formāts. Pieaugušie īpaši neko citu arī neprasīja. Vai varbūt precīzāk būtu teikt – viņi nezināja, ka iespējams mācīties arī citādāk. Tagad situācija ir mainījusies. Cilvēki daudz labāk apzinās, cik svarīga ir praktiskā pieredze, un viņi to arvien biežāk arī pieprasa.
Kādas ir pieprasītākās apmācību tēmas mūsdienu Latvijas uzņēmumos saistībā ar caurviju prasmēm?
Pamatā es redzu, ka vajadzība un realitāte ir viena un tā pati. Mēs vienmēr nonākam pie komunikācijas pamatprasmēm, lai kādos nosaukumos vai “iepakojumos” mēs tās mēģinātu pasniegt. Mēs mēģinām to nosaukt gudrākos vārdos, bet, būsim godīgi, beigās atgriežamies pie pamatlietām.
Ja runājam par komunikāciju, piemēram, ar iekšējo vai ārējo klientu, tad būtībā – kāda starpība? Protams, ir nianses un specifiskas zināšanas, bet, ja runājam par caurviju prasmēm, atšķirības nav tik lielas. Cieņpilna dialoga veidošanā es neredzu atšķirības. Ja mēs mēģinām vienu situāciju risināt pēc šablona, bet citā rīkoties pēc principa “kā sanāk”, tad arī rodas problēmas, jo stāsts ir par komunikācijas kultūru. Par katra cilvēka komunikācijas kultūru un uzņēmuma komunikācijas kultūru kopumā. Un tas viss beigās atspoguļojas attiecībās ar klientiem.
Tāpēc, lai kā mēs šo vajadzību sauktu, mēs atkal nonākam pie pamatlietām – pārliecinātas un cieņpilnas komunikācijas, proaktivitātes un proaktīvas domāšanas, nevis pie tā, ko es nevaru un kāpēc nevaru, vai kāpēc citi man traucē, bet pie tā, ko es varu izdarīt šajā situācijā, arī tad, ja pastāv noteikti ierobežojumi. Šeit runa ir par aktīvo klausīšanos, sarunas vadīšanu, dialoga veidošanu un empātiju.
Pieredze rāda, ka, ja mēs ar šīm lietām sistemātiski strādātu, ieguvēji būtu visi – gan vadītāji, gan iekšējie klienti, gan ārējie klienti. Un gala rezultātā cilvēks kļūst vērtīgāks gan sev, gan apkārtējiem.
Kursa nosaukums: “Kompetenču interviju vadīšana un kandidāta novērtēšana”
Guna Kalniņa
SIA “TRIVIUMS apmācība”
Personāla vadības eksperte, koučs,
Lumina Learning psihometrisko mērījumu praktiķe
Kompetenču interviju vadīšanas un kandidāta novērtēšanas prasmju pilnveidošanas darbnīca Jums būs vērtīga, lai:
- apgūtu kompetenču interviju teoriju un praksi;
- intuitīvu interviju vadīšanu aizstātu ar apzinātu, kompetencēs balstītu procesu;
- trenētu spēju atpazīt kandidāta potenciālu;
- sintezētu savu pieredzi ar jaunām zināšanām.
Mērķis
Nostiprināt interviju vadīšanas kompetenci, lai pilnveidotu kandidātu novērtēšanas procesu.
Ieguvumi
- Praktiski instrumenti, lai ar pārliecību vadītu kompetenču intervijas.
- Savu 16 kompetenču novērtējums, izmantojot LuminaSelect metodi, kas paliks katra dalībnieka rīcībā arī pēc mācību beigām.
- Atklāsiet paši savu datos balstītu kompetenču attīstības potenciālu.
- Svaigs redzējums par kompetenču interviju nozīmi personāla atlases un komandas veidošanas procesā.
- Praktiski rīki, lai turpmāk nostiprinātu savu interviju vadīšanas sniegumu.
- Apzinātas domāšanas kļūdas interviju procesā, lai turpmāk no tām veiksmīgi izvairītos un spētu ar pārliecību vadīt kompetenču intervijas.
Darba metode
Praktiska un interaktīva darbnīca ar interviju simulācijām, individuālajiem un grupu uzdevumiem, situāciju analīzi un piemēriem.
Mērķauditorija
Darba devēji, personāla vadības un atlases speciālisti, vadītāji, kuri piedalās savas komandas veidošanā.
Programma
- Kas ir kompetenču intervijas? To nozīme un priekšrocības. Atšķirība starp tradicionālajām un kompetenču intervijām.
- Kā identificēt nepieciešamās kompetences konkrētai pozīcijai?
- Kā novērtēt kandidātu atbilstoši kompetenču kritērijiem?
- Sava intervēšanas stila un prasmju novērtēšana un atgriezeniskā saite
- Visbiežāk sastopamās kļūdas darba intervijās. Labās prakses piemēri.
- Jaunākās tendences un tehnoloģijas kompetenču interviju jomā.
Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt strukturālo prasmju trūkumu kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Darba tirgus transformācija, digitalizācija un zaļā pāreja būtiski maina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, radot pieaugošu nepieciešamību pēc mērķtiecīgām investīcijām izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā.
Eiropas Komisijas iniciatīvas “Union of Skills” viena gada darbības pārskatā īpaši tiek uzsvērts, ka prasmju trūkums tieši ietekmē Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā. Dokumentā norādīts:
“Prasmju un darbaspēka neatbilstība kavē Eiropas konkurētspēju.”
— Eiropas Komisija, “Union of Skills: one year of concrete action to keep Europe competitive”, 2026. gada 5. marts
Vienlaikus Eiropas Komisija skaidro, ka prasmju attīstība un darbaspēka pielāgošana jaunajām nozarēm ir centrālais instruments, lai mazinātu plaisu starp darba tirgus pieprasījumu un pieejamajiem talantiem. Tiek īpaši akcentēta profesionālās izglītības stiprināšana, pārkvalifikācijas iespējas un ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības sektoru.
Šī pieeja apliecina, ka cilvēkkapitāls un prasmes Eiropas Savienībā tiek skatīti ne tikai kā sociālās politikas elements, bet kā stratēģisks ekonomikas attīstības un konkurētspējas pamats.
Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu
Zināšanu pārnese darba vidē
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
