Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Kurp virzās Eiropas papīra nozare?
Eiropas papīra un iepakojuma nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Lai gan tirgus pēc pandēmijas turpina stabilizēties un atsevišķos segmentos izaugsme kļuvusi lēnāka, vienlaikus pieaug investīcijas ilgtspējā, aprites ekonomikā un bioekonomikas attīstībā. Tieši šie virzieni tuvākajos gados noteiks arī poligrāfijas un iepakojuma uzņēmumu konkurētspēju.
To apliecina Eiropas Papīra rūpniecības konfederācijas (CEPI) publicētais 2025. gada statistikas ziņojums, kas sniedz visaptverošu pārskatu par nozares attīstību un vienlaikus iezīmē galvenos izaicinājumus Eiropas ražotājiem.
Saskaņā ar ziņojumu 2025. gadā Eiropā saražoti 77,4 miljoni tonnu papīra un kartona, kas ir par 1,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt jau 2026. gada pirmajā ceturksnī ražošanas apjoms samazinājies vēl par 2,4 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2025. gadā.
Tomēr šie skaitļi neatspoguļo viennozīmīgu lejupslīdi. CEPI norāda, ka pēc pandēmijas straujā pieprasījuma pieauguma tirgus piedzīvo pakāpenisku korekciju, vienlaikus mainoties pieprasījuma struktūrai un uzņēmumu investīciju prioritātēm.
Īpaši nozīmīgas pārmaiņas vērojamas dažādos produktu segmentos. Grafisko papīru ražošana 2025. gadā samazinājās par 7,3 %, turpinot digitalizācijas ietekmē vērojamo ilgtermiņa tendenci. Savukārt iepakojuma papīru segments kopumā saglabājās salīdzinoši stabils, lai gan kartona ražošana samazinājās par 5,4 %.
Tieši iepakojuma segments Latvijas poligrāfijas uzņēmumiem ir īpaši nozīmīgs. Pieaugot e-komercijai, ilgtspējīgu iepakojumu prasībām un Eiropas Savienības aprites ekonomikas politikai, uzņēmumi arvien vairāk iegulda risinājumos, kas ļauj samazināt materiālu patēriņu, uzlabot pārstrādājamību un radīt videi draudzīgākus produktus.
Vienlaikus CEPI dati liecina, ka Eiropas ražotāji saskaras ar arvien lielāku starptautisko konkurenci. Imports 2025. gadā sasniedza 7,7 % no Eiropas Savienības kopējā patēriņa, kas ir augstākais rādītājs līdz šim, bet Eiropas papīra rūpniecība pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski zaudējusi daļu savu ražošanas jaudu. Lai gan eksports joprojām veido vairāk nekā 20 % no kopējās produkcijas, Eiropas Savienības tirdzniecības bilance papīra nozarē ir nedaudz samazinājusies.
Nozares konkurētspēju papildus ietekmē arī ģeopolitiskā situācija, augstākas energoresursu izmaksas un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaules tirgos. CEPI uzsver, ka valsts atbalsts ārpus Eiropas Savienības un atšķirīgs regulējums rada papildu spiedienu Eiropas ražotājiem.
Tomēr līdztekus tirgus izaicinājumiem Eiropas papīra nozare turpina demonstrēt ievērojamu progresu ilgtspējas jomā. 2025. gadā specifiskās CO2 emisijas samazinātas par 10,2 %, vienlaikus saglabājot pasaulē efektīvāko papīra pārstrādes sistēmu. Nozare sasniegusi arī vēsturiski augstāko vietējo izejvielu izmantošanas līmeni – 92 % koksnes un gandrīz visi pārstrādei izmantotie materiāli tiek iegūti Eiropā.
Šie rādītāji apliecina, ka ilgtspēja Eiropas papīra rūpniecībā vairs nav tikai vides jautājums. Tā kļuvusi par būtisku konkurētspējas priekšrocību un vienu no nozares attīstības virzieniem.
Komentējot ziņojuma rezultātus, CEPI ģenerāldirektors Jori Ringmans norāda:
“CEPI aicina īstenot saskaņotu politiku, kas stiprina tirdzniecības aizsardzības instrumentus, nodrošina prognozējamu un investīcijām labvēlīgu regulatīvo vidi, kā arī veicina Eiropas aprites bioekonomikas vērtību ķēžu attīstību.”
Viņš piebilst:
“Pakāpeniskas pārmaiņas var būt mazāk pamanāmas nekā pēkšņi satricinājumi, taču to ilgtermiņa sekas Eiropas rūpniecības noturībai, līderībai klimata jomā un stratēģiskajai autonomijai ir ne mazāk nozīmīgas.”
Ziņojumā uzsvērts, ka bez savlaicīgas rīcības Eiropa riskē pakāpeniski zaudēt rūpniecisko kapacitāti nozarē, kurai ir būtiska nozīme iepakojuma, loģistikas, higiēnas produktu un bioekonomikas attīstībā. Vienlaikus CEPI norāda, ka bioekonomikas tirgus līdz 2030. gadam var sasniegt pat 6,6 triljonu eiro vērtību, radot ievērojamas attīstības iespējas uzņēmumiem, kuri spēs pielāgoties jaunajām tirgus prasībām.
Arī Latvijas poligrāfijas un iepakojuma uzņēmumiem šīs tendences ir nozīmīgas. Eiropas tirgū arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta resursu efektīvai izmantošanai, pārstrādājamiem materiāliem, automatizācijai un augstākas pievienotās vērtības produktiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumu konkurētspēju nākotnē noteiks ne tikai ražošanas jauda vai cena, bet arī spēja ieviest inovācijas, attīstīt ilgtspējīgus risinājumus un pielāgoties strauji mainīgajām tirgus prasībām.
Lai gan Eiropas papīra nozare šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, CEPI ziņojums vienlaikus rāda arī skaidru attīstības virzienu – nākotnes izaugsme būs balstīta inovācijās, aprites ekonomikā, bioekonomikā un ilgtspējīgā ražošanā. Tieši šajās jomās arī Latvijas poligrāfijas un iepakojuma uzņēmumiem paveras iespējas stiprināt savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos.
Avots: cepi.org
“WIN partners”: gudrākas apmācības, spēcīgākas komandas
Daina Einberga
SIA “WIN partners”
Izaugsmes un biznesa trenere
Kāpēc nepārtraukta mācīšanās mūsdienās kļūst par nepieciešamību nevis izvēli?
Ja agrāk vienas un tās pašas zināšanas varēja būt aktuālas desmit, piecpadsmit vai pat divdesmit gadus, un cilvēki tikpat ilgi strādāja vienā profesijā, tad šobrīd situācija ir pilnīgi citāda. Zināšanas mainās ne tikai gada laikā – tās mainās mēnešu, nedēļu un dažkārt pat dienu laikā.
Ja cilvēks paliek pie tā, ko apguvis pirms vairākiem gadiem, un necenšas apgūt neko jaunu, viņš vienkārši nespēj attīstīties līdzi laikam. Mēs dzīvojam ļoti straujā pārmaiņu laikā, un mākslīgā intelekta attīstība šo tempu vēl vairāk paātrina.
Tāpēc nepārtraukta mācīšanās vairs nav tikai priekšrocība – tā kļūst par ikdienas nepieciešamību. Vai nu tu ej līdzi darba tirgum un pārmaiņām, vai arī pamazām zaudē savu konkurētspēju. Un tad pilnīgi noteikti atradīsies kāds, kurš ir gatavs mācīties un attīstīties ātrāk par tevi.
Kādas kompetences, jūsuprāt, šobrīd ir prioritāri jāattīsta dažādu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem, lai sekmētu to profesionālo izaugsmi un konkurētspēju?
Es teiktu, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir tieši komunikācija. Dzīvojam ļoti straujā laikā, un līdz ar to mainās arī cilvēku komunikācijas paradumi. Tāpēc arvien svarīgāka kļūst prasme pielāgoties dažādiem cilvēkiem un situācijām – spēt sadarboties neatkarīgi no tā, kādā noskaņojumā ir otrs cilvēks, vai viņš konkrētajā brīdī vēlas komunicēt vai ne.
Manuprāt, spēja sadarboties ar jebkuru cilvēku jebkuros apstākļos būs prasme, kuru vienmēr vajadzēs attīstīt. Pēdējos gados redzu, ka tieši ar to cilvēkiem rodas arvien vairāk grūtību.
Otra ļoti nozīmīga kompetence ir emocionālā inteliģence. Tas ir viens no pieprasītākajiem mācību virzieniem pēdējos gados, jo cilvēkiem kļūst arvien grūtāk tikt galā gan ar savām emocijām, gan savstarpējām attiecībām kolektīvā. Rodas konflikti – gan atklāti, gan slēpti –, un cilvēki bieži nezina, kā tos risināt.
Tāpēc ļoti svarīgas ir prasmes atpazīt un vadīt savas emocijas, konstruktīvi risināt konfliktus, ļaut arī otram izpaust emocijas un vienlaikus pašam neizdegt. Tas viss būtiski ietekmē gan darba kvalitāti, gan komandas rezultātus.
Un, protams, nekur nepazudīs arī sadarbība ar mākslīgo intelektu. Šeit būs nepieciešamas gan zināšanas, gan praktiskas iemaņas. Tu vari mākslīgo intelektu nemīlēt, bet, ja nepratīsi to izmantot, ļoti ātri atradīsies kāds, kurš to prot, un tieši viņš būs konkurētspējīgāks darba tirgū.
Kādu ieguvumu uzņēmumam sniedz darbinieku komunikācijas un sadarbības prasmju pilnveide?
Pirmkārt, tas nozīmē labākus rezultātus. Galu galā jebkura uzņēmuma mērķis ir sasniegt labus biznesa rezultātus un gūt peļņu. Ja kolektīvā ir nesaskaņas, ja kāds regulāri bremzē procesus vai problēmām netiek pievērsta uzmanība, tad ilgtermiņā tas vienmēr rada zaudējumus visam uzņēmumam.
No vienas puses, tas ir jautājums par katra cilvēka spēju tikt galā ar sevi. No otras puses – ja es nespēju ar kolēģi vienoties par vienkāršām lietām, sāk bremzēties darbs, rodas pārpratumi un cieš kopējais rezultāts.
Šobrīd to redzam ļoti bieži. Jaunākā paaudze, kas pakāpeniski nomaina pieredzējušākos darbiniekus, nereti jūtas daudz ērtāk rakstīt ziņu nekā piezvanīt vai pieiet pie blakus sēdošā kolēģa un izrunāt problēmu. Tā vietā informācija paliek neizrunāta, rodas baumas, pārpratumi un savstarpēja neuzticēšanās. Ja tas netiek risināts, uzņēmuma rezultāti nekad nebūs tik labi, kā varētu būt.
Vēl ļoti bieži novēroju apmācībās, ka labs speciālists tiek paaugstināts par vadītāju, taču domāšanas veids joprojām paliek speciālista līmenī. Ja cilvēks neattīsta vadības prasmes, nemācās pieņemt lēmumus, deleģēt, komunicēt un vadīt cilvēkus, tad arī vēlamie rezultāti netiek sasniegti.
Tāpēc mēs vienmēr sākam ar jautājumu – kādu rezultātu uzņēmums vēlas sasniegt un kas šobrīd tam traucē. Kad tas ir skaidrs, kļūst saprotams, kādas kompetences jāattīsta un kādas apmācības ir nepieciešamas.
Ja agrāk uzņēmumi vienkārši atvēra kursu katalogu un vadītājs izvēlējās: “O, šo kursu varētu paņemt!”, pēc tam nosūtot visu komandu uz vienām un tām pašām apmācībām vai komandas saliedēšanas pasākumu, tad šobrīd pieeja ir daudz mērķtiecīgāka.
Tagad vispirms skatāmies, kādus rezultātus uzņēmums vēlas sasniegt nākamajā ceturksnī vai gadā. Pēc tam analizējam, kas šos rezultātus kavē – kuri procesi nedarbojas, kur rodas problēmas un kāpēc.
Ļoti bieži pēc šādas analīzes izrādās, ka apmācības nemaz nav nepieciešamas visai komandai. Dažkārt pietiek, ja tās apmeklē divi vai trīs konkrēti cilvēki, kuri pēc tam pozitīvi ietekmē visas komandas darbu. Tādējādi uzņēmums iegūst gan precīzāk mērķētu attīstību, gan efektīvāk izmanto budžetu.
Šobrīd mācības kļūst daudz fokusētākas – tās tiek veidotas, balstoties uz konkrētām vajadzībām, nevis pēc principa “vienādi visiem”. Ja problēmas ir sadarbībā, to parasti var ļoti labi pamanīt – komandā ir konflikti, informācija netiek nodota tālāk, ir cilvēki, par kuriem visi zina, ka uz viņiem nevar paļauties, vai arī sapulces beidzas tikai ar sarunām, nevis konkrētiem lēmumiem un rīcību.
Tieši tāpēc mūsdienās apmācību galvenais mērķis ir atrisināt konkrētas uzņēmuma problēmas. Tās ir praktiskas, mērķtiecīgas un vērstas uz izmērāmu rezultātu, un tieši tādā gadījumā uzņēmums iegūst vislielāko atdevi no darbinieku attīstības.
Kursa nosaukums: “6 būtiskas rīcības komandu vadītājiem”
Laura Pļavniece
FranklinCovey
Trenere un koučs
Šis risinājums nodrošina visu līmeņu vadītājus ar svarīgākajām prasmēm un rīkiem, lai kopā ar citiem cilvēkiem un ar viņu starpniecību paveiktu darbu. Risinājums ir ideāli piemērots vadītājiem, kuri par tādiem kļūst no speciālista lomas, kā arī pieredzējušiem vadītājiem, kuri meklē praktiskus, atbilstošus norādījumus, kā efektīvi vadīt un pārvaldīt savas komandas.
FranklinCovey ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus pētījumos, lai labāk izprastu, kas organizācijām un uzņēmumiem ir nepieciešams no saviem vadītājiem šodien un nākotnē.
Mēs atklājām trīs kopīgas problēmas:
- Jaunajiem līderiem ir jāapgūst vadības un citu vadīšanas pamati.
- Topošajiem līderiem ir jāpaplašina savas zināšanas un cilvēku vadīšanas prasmes.
- Ikviens līderis var gūt labumu no vadības pamatprasmju apguves. 6 būtiskas rīcības iedos paātrinājumu katra vadītāja ietekmei, nodrošinot viņus ar prasmēm un rīkiem, kas nepieciešami katram vadītājam, kā arī izlīdzinās vadības prasmju līmeni visā organizācijā, lai visi līderi izmantotu vienotu pieeju citu vadīšanai un motivēšanai.
Dalībnieku materiāli:
- dalībnieka rokasgrāmata
- rīcības kārtis
- e-pastu izsūtne ar papildu resursiem un atbalstu 12 nedēļu garumā
Apmācību formāts:
- Tiešsaistē: interaktīvas treneru vadītas apmācības tiešsaist (3 x 3 stundu sesijas)
- Klātienē: dinamiskas treneru vadītas apmācības klātienē (2 dienu treniņš).
- Pēc pieprasījuma: saturs, kas pieejams jūsu darbiniekiem jebkurā vietā un jebkurā laikā.
Eiropas līmenī arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku prasmju attīstībai un nepārtrauktai mācīšanās kultūrai kā būtiskiem uzņēmumu konkurētspējas faktoriem. European Skills & VET Week 2026 ietvaros tika uzsvērta profesionālās izglītības un prasmju attīstības nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes un darba tirgus pārmaiņu kontekstā.
“Prasmes un profesionālā izglītība un apmācība ir mūsu kabineta darba centrā. Skills & VET Week ir vērtīga iespēja veicināt izpratni un palīdzēt profesionālajai izglītībai iegūt pelnīto atzinību un nozīmi.”
— Georgi Dimitrov, Eiropas Komisijas izpildviceprezidentes Roxana Mînzatu kabineta loceklis, European Skills & VET Week 2026, 2026. gada 3. jūnijs
Avots: cedefop.europa.eu
5 kļūdas, kas samazina apmācību efektivitāti uzņēmumā
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
