Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Šī aina izveidota ar mākslīgā intelekta palīdzību
Makulatūra kā resurss: Latvijas uzņēmumu pieredze praksē
Papīra un kartona izstrādājumu aprite arvien vairāk tiek skatīta ne tikai no ražošanas un patēriņa, bet arī no tā, kas ar materiālu notiek pēc tā sākotnējās izmantošanas. Poligrāfijas un iepakojuma nozarei tas ir īpaši būtiski, jo avīzes, žurnāli, brošūras, grāmatas un iepakojums pēc lietošanas var kļūt par izejvielu jaunu produktu ražošanai. Latvijas uzņēmumu pieredze rāda, ka makulatūrai iespējams atrast ļoti atšķirīgus pielietojumus – no jauna papīra iepakojuma līdz siltumizolācijas materiāliem –, savukārt ražošanas tehnoloģiju attīstība ļauj izmantot izejvielas pilnvērtīgāk, paaugstināt produkcijas kvalitāti un meklēt jaunus tirgus.
Viens no piemēriem ir SIA “Balticfloc”, kas makulatūras pārstrādi sāka 2019. gadā un ik gadu pārstrādā aptuveni 1300 tonnas vecu avīžu, saražojot ap 1100 tonnām ekovates. Uzņēmuma valdes loceklis Jurģis Meisters šo procesu raksturo tieši: “Vecas, bet tīras avīzes mūsu ražotnē iegūst jaunu dzīvi, pārtopot ekovatē – siltumizolācijas materiālā.” Daļa saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, bet būtiska daļa nonāk eksportā. Uzņēmuma darbības modelis balstās principā, ka savu sākotnējo funkciju izpildījis materiāls kļūst par izejvielu produktam ar jaunu pielietojumu un pievienoto vērtību.
Tomēr pārstrādes iespējas ir cieši saistītas ar izejvielu kvalitāti. Ekovates ražošanai nepieciešamas tīras avīzes, bet krītpapīrs un cita makulatūra, kas neatbilst šīm prasībām, tiek izmantota citos produktos. “Mūsu mērķis ir maksimāli pilnvērtīgi izmantot visu ienākošo izejmateriālu,” uzsver J. Meisters. No zemākas kvalitātes šķiedras “Balticfloc” ražo mulču un hidrosējas materiālus teritoriju apzaļumošanai, celulozes šķiedru asfaltbetona ražotājiem, mājdzīvnieku pakaišus un absorbējošus materiālus naftas produktu un citu videi kaitīgu vielu savākšanai. Tādējādi vienai un tai pašai papīra izejvielai atkarībā no tās īpašībām iespējami vairāki turpmākie izmantošanas veidi.
Arī pats pārstrādes process balstās konkrētās tehnoloģiskās prasībās. Ekovates ražošanā avīzes tiek mehāniski sasmalcinātas, bet iegūtajai celulozes šķiedrai tiek pievienotas piedevas ugunsdrošības un aizsardzības pret bioloģiskajiem kaitēkļiem nodrošināšanai. “Prakse apliecina, ka peles ekovatē nedzīvo, materiāls nepūst, nepelē un vienlaikus saglabā augstu ugunsdrošības līmeni,“ norāda J. Meisters.
Uzņēmums neaprobežojas ar jau esošo tehnoloģiju. Tiek gatavots projekts siltumizolācijas plātņu ražošanai, kas ļautu no tās pašas izejvielas radīt produktu ar citām īpašībām un plašākām realizācijas iespējām. “Būvniecības izstādē jau demonstrējām ekovates plātnes, taču līdz rūpnieciskai ražošanai vēl jāatrisina vairāki tehnoloģiski jautājumi un jāveic būtiskas investīcijas,” stāsta J. Meisters. Nepieciešamās investīcijas iekārtās tiek lēstas vismaz viena miljona eiro apmērā, bet viens no aktuālajiem izaicinājumiem ir plātņu ražošanai un sertifikācijai piemērota pretaizdegšanās risinājuma atrašana.
Tehnoloģiskā attīstība te ir cieši saistīta arī ar tirgus iespējām. Beramajai ekovatei liela tilpuma un neliela svara dēļ ekonomiski pamatotais transportēšanas attālums ir aptuveni 300 kilometru, savukārt plātnes būtu vieglāk pārvadājamas un to piegādes attālums varētu sasniegt 500–600 kilometru. “Loģistika ir galvenais faktors, kas ierobežo tālāku eksporta tirgu apguvi. Piemēram, Somijas ražotājam nav ekonomiski izdevīgi piegādāt produkciju Lietuvā, un šajā tirgū priekšrocības ir mums,” skaidro J. Meisters. Tādējādi jauna produkta izstrāde var mainīt ne tikai ražošanas procesu, bet arī uzņēmuma eksporta ģeogrāfiju.
Vienlaikus “Balticfloc” kopā ar zinātniekiem pēta iespēju ekovati ražot arī no kartona. “Lielākais izaicinājums ir putekļi, kas rodas kartona pārstrādes laikā. Vispirms potenciālie risinājumi jāpārbauda laboratorijā, bet pēc tam tie jāpārnes uz rūpniecisko ražošanu,” skaidro J. Meisters. Uzņēmums eksperimentējis arī ar tekstila šķiedru piejaukumu, tomēr šāds materiāls prasītu citu apstrādes tehnoloģiju. Šie piemēri parāda, ka pārstrādes paplašināšana nav tikai jautājums par pieejamu makulatūru – nepieciešami arī piemēroti tehnoloģiskie risinājumi, sertifikācija un investīcijas.
Atšķirīgu papīra aprites modeli Latvijā īsteno SIA “V.L.T.”, kas gadā pārstrādā aptuveni 350 tonnas izlietotā papīra iepakojuma un makulatūras un saražo vairāk nekā 35,6 miljonus olu kastīšu un transportēšanas palikņu. Uzņēmuma valdes loceklis Arno Vaģelis šo procesu raksturo kā tiešu aprites ekonomikas piemēru: «Vecas avīzes, žurnāli, arī brošūras un pat grāmatas, kā arī izlietotā papīra un kartona iepakojums ražotnē iegūst jaunu “dzīvību” olu kastīšu un palikņu veidolā, kas ir reāla aprites ekonomika, kurā savā ziņā nevienam nevajadzīgs – savu dzīvi nokalpojis – produkts ir izejviela citu preču ražošanai.»
Makulatūra uzņēmumā tiek samalta, sajaukta ar ūdeni un pārveidota vienveidīgā papīrmasā. Pēc piedevu pievienošanas masa nonāk presformās, kur tiek izveidotas olu kastītes un paliktņi, kam seko žāvēšana un pēcapstrāde. Pēc pasūtītāja vēlmes iespējama arī etiķešu uzlīmēšana vai apdruka un marķējums. Būtiska loma ražošanā ir kvalitātes kontrolei, jo makulatūras sastāvs var atšķirties, bet gala produktam jāatbilst noteiktām fizikālajām īpašībām.
«Ražošanas kvalitātes kontroles sistēma ļauj nodrošināt, ka olu kastīte ir ne tikai izturīga, droša un arī patērētājam ērti izmantojama, turklāt nebūt nav izslēgts, ka kāda daļa uzņēmumā ražoto olu palikņu un kastīšu atgriežas uz kārtējo pārstrādi,» norāda A. Vaģelis. Uzņēmumā strādā tehnologs, kurš pielāgo attiecīgās “receptes”, lai neatkarīgi no ienākošās makulatūras sastāva gala produkts būtu piemērots drošai olu fasēšanai un pārvadāšanai.
“V.L.T.” ik dienu saražo vairāk nekā 100 000 produkcijas vienību, strādājot nepārtrauktā režīmā. Aptuveni 70% produkcijas tiek realizēti Latvijā, bet 30% nonāk ārvalstu tirgos, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Arī šeit loģistika nosaka tirgus robežas – olu paliktņi ir viegli, bet aizņem lielu tilpumu, tāpēc ļoti tālas piegādes nav ekonomiski izdevīgas.
Papīra iepakojuma pozīcijas tirgū vienlaikus mainās arī konkurencē ar plastmasu. «Lai arī uzņēmums V.L.T pašlaik ir lielākais olu kastīšu ražotājs Baltijā, taču konkurenci rada tie ražotāji, kuri plastmasas olu kasītes ražo no fosilajām izejvielām,» norāda A. Vaģelis. Pēc viņa teiktā, pirms aptuveni 20 gadiem papīra un plastmasas olu kastīšu īpatsvars tirgū bijis aptuveni vienāds, bet pašlaik papīra kastītes veido aptuveni 80–85%. «Tādos Eiropas tirgos kā Vācijā un Beļģijā plastmasas olu kastīšu esamība tirgū ir samazināta līdz minimumam, kamēr Baltijā, pagaidām tādas vēl ir,» norāda A. Vaģelis. Viņš piebilst: «Makulatūras pārstrāde arī samazina koksnes resursu ieguves apjomus, vai arī šo resursu nonākšanu citu produktu ražošanā.»
Uzņēmums vērtē arī iespējas nākotnē paplašināties industriālā iepakojuma segmentā. Tas atkal parāda tehnoloģiju un tirgus pieprasījuma savstarpējo saistību – jauna tipa produkcijas ražošanai nepieciešama atbilstoša forma, bet lielākiem apjomiem arī jauna ražošanas līnija un lielāks makulatūras daudzums. «Katram produktam ir savs kaut nedaudz, bet tomēr specifisks iepakojums, tāpēc, lai V.L.T pieņemtu lēmumu par jaunas formas iegādi jauna veida iepakojuma ražošanai ir nepieciešams ilgtermiņa sadarbības līgums ar konkrēto iepakojuma pircēju,» skaidro A. Vaģelis.
Plašākā mērogā makulatūras aprites jautājums Latvijā saistās arī ar savākšanas un atbildības sistēmu. Latvijas Zaļā punkta valdes loceklis Kaspars Zakulis, vērtējot ārvalstu pieredzi, norāda: „Piemēram, Francijā un Somijā drukātajiem materiāliem ir ieviesta ražotāju atbildības sistēma.” Francijā drukātie materiāli šādā sistēmā ir kopš 2006. gada, un pašlaik vecas avīzes, žurnāli, papīrs un kartona iepakojums tiek vākti vienā konteinerā. „Tikai tie, kuri pasūta avīzes, žurnālus, bukletus (nevis tipogrāfijas, kuras tos drukā), maksā par katru tonnu, kas laista tirgū, un darbojas princips – piesārņotājs maksā,” stāsta K. Zakulis.
Somijā izmantota cita pieeja. „Nedaudz citāda kārtība ir Somijā, kur atbildība ir likta uz tiem, kuri ražo bukletus, jo tādu ir daudz mazāk un tos ir vieglāk kontrolēt, vienlaikus avīzes un žurnāli šajā valstī tiek vākti atsevišķos konteineros, un tā ir atsevišķa plūsma ar atsevišķu uzskaiti,” norāda K. Zakulis. Savukārt Vācijā un Nīderlandē makulatūra, līdzīgi kā Latvijā, tiek vākta kopā ar kartona iepakojumu.
Šajā diskusijā īpaši svarīgs kļūst ne tikai savākšanas apjoms, bet materiāla faktiskā pārstrādājamība. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere uzsver: „Jautājums jau nav tikai par to, cik daudz pārstrādājam, bet arī par to, cik daudz radām vai neradām atkritumu, tāpēc ir jāraugās uz šiem abiem virzieniem.” Viņa norāda, ka daļa materiālu nav pārstrādājami nevis sliktas savākšanas dēļ, bet tāpēc, ka trūkst praktiski izmantojamu tehnoloģiju vai to pārstrādei nav ekonomiska pamatojuma.
Arī nākotnes prasības padara šo jautājumu arvien aktuālāku. „Lēnām tuvojas 2035. gads, kad atkritumu poligonā varēs noglabāt tikai 10% no visiem atkritumiem, tāpēc ikviena tonna, ko aizvirzām prom no poligona, ir ar pozitīvu zīmi, jo rezultēsies mazākos Latvijas maksājumos Eiropas Savienībai nākotnē,” skaidro K. Zakulis. Tas nozīmē, ka nozarei svarīga kļūst ne vien jau esošo atkritumu pārstrāde, bet arī materiālu izvēle un produktu izstrāde tā, lai pēc izmantošanas tos būtu iespējams atgriezt apritē.
Tehnoloģiju nozīmi pārstrādes nozarē labi ilustrē arī plastmasas pārstrādes uzņēmuma “Nordic Plast” investīcijas vairāk nekā 3,6 miljonu eiro apmērā ražošanas modernizācijā. Lai gan uzņēmums strādā ar citu materiālu plūsmu, tā piemērs parāda plašāku iepakojuma pārstrādes nozares virzienu – lielākas jaudas, precīzāka filtrācija, augstāka gala produkta kvalitāte, efektīvāka resursu izmantošana un mazāka ražošanas ietekme uz vidi. Uzņēmums investē jaunā ekstrūzijas iekārtā, gaisa apmaiņas un filtrācijas sistēmā, notekūdeņu attīrīšanā un citos ražošanas risinājumos, kas pēc modernizācijas ļaus gandrīz dubultot kapacitāti un pārstrādāt arī sarežģītākus materiālus.
“Mūsdienīga ražošana vairs nav tikai par lielākiem apjomiem. Investīcijas iekārtās tieši ietekmē gala produkta kvalitāti, piegāžu stabilitāti un uzņēmuma spēju konkurēt ar ārvalstu ražotājiem. Vienlaikus modernizācija nozīmē arī atbildību pret apkārtējo vidi un iedzīvotājiem, tāpēc būtiska daļa ieguldījumu ir vērsta tieši uz gaisa kvalitātes un vides risinājumu uzlabošanu,” norāda “Nordic Plast” valdes loceklis Andris Trumars.
Kopumā šo uzņēmumu un nozares pārstāvju pieredze iezīmē vairākus savstarpēji saistītus virzienus. Pirmkārt, izmantots papīrs un kartons arvien skaidrāk tiek uztverts kā ražošanas resurss, nevis tikai atkritumu plūsma. Otrkārt, pārstrādes vērtību nosaka ne tikai savāktais daudzums, bet arī materiāla kvalitāte un piemērotība atkārtotai izmantošanai. Treškārt, jaunu produktu izstrāde un plašāka dažādu materiālu izmantošana ir tieši saistīta ar tehnoloģiju iespējām, investīcijām un sertifikācijas prasībām. Visbeidzot, pārstrādes ekonomiku būtiski ietekmē tirgus lielums, loģistika un stabila izejvielu plūsma.
Poligrāfijas, iepakojuma un saistītajām nozarēm tas nozīmē arvien ciešāku saikni starp produkta izstrādi, materiālu izvēli, ražošanas tehnoloģijām un to, kas ar produktu notiek pēc tā izmantošanas. Latvijas piemēri jau šobrīd rāda, ka veca avīze var kļūt par siltumizolācijas materiālu, izlietots papīra iepakojums – par jaunu iepakojumu, bet tehnoloģiju attīstība paver iespējas izmantot arvien sarežģītākas materiālu plūsmas. Tieši spēja savienot pārstrādājamību, ražošanas efektivitāti un jaunus produktus ar reālu tirgus pieprasījumu arvien vairāk nosaka to, cik pilnvērtīgi materiāls var palikt apritē arī pēc tā pirmās izmantošanas.
Avots: db.lv
Poligrāfijas nākotne prasa jaunas prasmes – SIA “PakMarkas” par nozares attīstību
Viktors Grigorjevs
SIA “PakMarkas”
Valdes priekšsēdētājs
Kāda ir SIA “Pakmarkas” darbības saistība ar poligrāfijas nozari?
SIA “PakMarkas” darbojas vairākos virzienos, un galvenais no tiem ir poligrāfija. Strādājam ar etiķetēm, kā arī nodarbojamies ar ražošanas, iepakošanas un marķēšanas iekārtu tirdzniecību. Piedāvājam arī iepakojuma materiālus, nodrošinām iekārtu servisu un rezerves daļu tirdzniecību.
Līdz ar to mūsu darbība ir cieši saistīta gan ar pašu poligrāfiju, gan ar plašāku iepakojuma un marķēšanas nozari – sākot no materiāliem un drukas līdz tehnoloģijām, kas nepieciešamas gatavā produkta iepakošanai un marķēšanai.
Kāds ir pašreizējais poligrāfijas nozares attīstības virziens?
Šobrīd situācija ir diezgan sarežģīta, jo Latvijas ekonomika pēdējos gados būtiski neaug – savu ietekmi ir atstājusi gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā. Konkurence ir ļoti saspringta. Tomēr mums ir izdevies ne tikai saglabāt savus apjomus Latvijas tirgū, bet arī nedaudz palielināt apgrozījumu, neskatoties uz to, ka uzņēmumā esam tikai 31 cilvēks.
Es domāju, ka viens no poligrāfijas nākotnes virzieniem ir elastīgais iepakojums jeb flexible packaging. To varam redzēt veikalu plauktos – dažādi krāsaini vafeļu, konfekšu un citu produktu iepakojumi. Tās vairs nav tikai etiķetes, bet gan apdrukāts iepakojuma materiāls dažādās krāsās un dizainos. Šis segments pēdējos gados gan Eiropā, gan Amerikā turpina ļoti aktīvi attīstīties.
Ja skatāmies tieši uz etiķešu segmentu, šeit vērojama zināma stagnācija, taču vienlaikus arvien vairāk attīstās digitālās drukas tehnoloģijas. Mūsu mātesuzņēmumam ir gan fleksogrāfijas, gan digitālās drukas iekārtas, un šobrīd plānojam iegādāties vēl vienu digitālās drukas iekārtu ar nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju.
Ja pirms desmit gadiem veikalos varēja būt, piemēram, simts dažādu iepakojuma dizainu, tad šobrīd, paskatoties veikalu plauktos, redzam jau vairākus tūkstošus dažādu dizainu. Turklāt dizaini mainās ļoti strauji – no mūsu pieredzes redzam, ka izmaiņas var notikt pat katru nedēļu.
Klientu mārketinga nodaļas vēršas pie mūsu menedžeriem ar jaunām idejām, un mēs cenšamies palīdzēt izveidot tādu iepakojumu, par kādu uzņēmums sapņo vai kādu konkrētajā brīdī pieprasa tirgus un mārketinga vajadzības. Tas nozīmē, ka arī mums ir nepārtraukti jāseko līdzi jaunām iespējām, materiāliem un tehnoloģijām.
Kā uzņēmumā SIA “PakMarkas” tiek nodrošināta darbinieku profesionālā attīstība?
Pie mums apmācības notiek visu laiku un sistemātiski. Ikvienam darbiniekam ir iespēja izvēlēties mācību programmu – vai tā būtu pārdošana, mārketings, tehnoloģijas vai kāda cita profesionālajai darbībai nepieciešama joma.
Katru nedēļu mums “Teams” platformā notiek arī sapulces, kurās apspriežam jaunās tehnoloģijas un materiālus, jaunus papīra veidus, to īpašības un to, kā konkrētie materiāli reaģē uz temperatūru, mitrumu un citiem apstākļiem. Tas ir nepārtraukts process, jo tehnoloģijas attīstās, un viss notiek ļoti ātri.
Šīs apmācības un regulārā zināšanu apmaiņa ir svarīga ne tikai pašiem darbiniekiem. Galu galā no tā iegūst arī mūsu klienti – darbs notiek raitāk, mēs varam piedāvāt labākus, kvalitatīvākus risinājumus un arī sadarbība ar klientu ir veiksmīgāka. Ja mēs kā uzņēmums, kurā strādā 31 cilvēks, turpinām augt arī sarežģītos tirgus un ekonomikas apstākļos, mēs nevaram pateikt, ka apmācības mums nav vajadzīgas. Ir jārada vide, kurā cilvēkiem pašiem ir vēlme augt un attīstīties, kurā kolēģi apmainās ar zināšanām un viedokļiem par visu jauno, kas parādās nozarē, un ir gatavi skatīties uz lietām plašāk un dziļāk. Apmācības ir vēl viens veids, kā darbiniekam iegūt papildu prasmes un zināšanas, bet reizē arī plašāku skatījumu uz savu darbu un nozari kopumā.
Šajā attīstībā un dinamikā, protams, ir jārēķinās arī ar mākslīgo intelektu. Vienlaikus mēs ļoti daudz mācāmies kopā ar saviem klientiem. Klients atnāk pie mums ar savu ideju, bet tālāk jau ir jādomā, kā šo ideju praktiski realizēt. Procesā tiek iesaistīti dizaineri, tehnologi un paši pārdevēji, un kopīgi veidojam dažādus variantus un meklējam iespējas, lai klients būtu apmierināts un gandarīts par saņemto risinājumu.
Man šķiet, ka jaunajai paaudzei no mūsu paaudzes būtu vērts pārņemt vienu ļoti svarīgu īpašību – apņēmību. Principā ļoti daudz ko var panākt. Jūs varat kļūt par labu speciālistu, taču tas prasīs laiku un spēku, jo ir jāapgūst ļoti liels informācijas apjoms.
Teorētiski daudz ko var iemācīties salīdzinoši ātri, bet, tiklīdz nonākam līdz praktiskajai pusei, parādās dažādas nianses, kuras iespējams apgūt tikai ar pieredzi. Tāpēc apmācības, izglītošanās un profesionālo kompetenču pilnveidošana ir pastāvīgs un ļoti svarīgs process.
Tehnoloģijas mainīsies un attīstīsies arvien ātrāk, bet, ja cilvēkam ir apņēmība mācīties, attīstīties, strādāt un iegūt pieredzi, viņš vienmēr atradīs iespēju augt tām līdzi.
Kursa nosaukums: “Biznesa attīstības vadība caur pārdošanas procesiem”
Pasniedzējs:
Juris Habermanis,
WIN partners
Kursā iekļautās tēmas:
- Stratēģiskā pieeja tirgus paplašināšanai
- KPI definēšana un sasaistīšana ar uzņēmuma mērķiem
- Pārdošanas KPI izvirzīšana, atsekošanas metodes
- Pārdevēja pārdošanas matemātikas aprēķins izvirzīto KPI sasniegšanai
- Pārdošanas posmu loģika un metodes darījuma virzīšanai
- “Pipeline” vadība un prognozēšana
- No pirmā kontakta līdz darījuma noslēgšanai:
- Efektīvs zvans un epasts
- Vērtības pasniegšanas pamats
- Darījuma noslēgšanas vai “Closing” teikumi
- Argumentācija vs Iebildumi
- Grupas modulētas izspēles
2026. gada 16. jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par būtiskām izmaiņām tās Blue Book prakses programmā, pirmo reizi atverot to arī profesionālās izglītības un apmācības (VET) absolventiem. Šis solis uzsver Eiropas Savienības virzību uz vienlīdzīgu dažādu izglītības ceļu novērtēšanu un praktisko profesionālo kompetenču stiprināšanu.
Eiropas Komisijas komisārs Pjotrs Serafins (Piotr Serafin) uzsvēra:
“Ar šodienas lēmumu mēs modernizējam Komisijas prakses programmu, padarot to atvērtāku, iekļaujošāku un atbalstošāku.”
Viņš norādīja, ka pirmo reizi šīs iespējas būs pieejamas arī cilvēkiem, kuri ieguvuši profesionālo izglītību un apmācību. Tas atspoguļo Eiropas Komisijas apņemšanos novērtēt dažādus izglītības ceļus un talantus, neaprobežojoties tikai ar tradicionālo akadēmisko izglītību.
Šī pieeja parāda, ka Eiropas līmenī profesionālā izglītība un praktiskās kompetences arvien vairāk tiek uztvertas kā būtiska cilvēkkapitāla attīstības sastāvdaļa. Darba pieredzes, profesionālās izglītības un mācību iespēju paplašināšana palīdz cilvēkiem attīstīt darba tirgū nepieciešamās prasmes un vienlaikus veicina kvalificētāka un konkurētspējīgāka Eiropas darbaspēka veidošanos.
Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu
Kā izvēlēties piemērotu apmācību pakalpojuma sniedzēju?
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
