Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Šī aina izveidota ar mākslīgā intelekta palīdzību
Iepakojums mainās – un līdz ar to mainās arī nozare
Poligrāfijas un iepakojuma nozari tuvākajos gados sagaida būtiskas pārmaiņas – Eiropas Savienībā sāk piemērot jaunas prasības iepakojumam, vienlaikus uzņēmumiem arvien vairāk jārēķinās ar ilgtspējas, marķējuma, materiālu un ražošanas procesu izmaiņām. Regulējuma mērķis ir samazināt iepakojuma atkritumu apjomu, veicināt pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču uzņēmēji norāda arī uz praktiskiem jautājumiem – papildu izmaksām, administratīvo slogu un atšķirīgām prasībām dažādos Eiropas tirgos.
No 2026. gada 12. augusta visā Eiropas Savienībā sāk piemērot Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu jeb PPWR. Tās prasības netiek ieviestas vienlaikus – daļa no tām stājas spēkā pakāpeniski līdz pat 2030. gadam. Eiropas Komisija norāda, ka regula paredz harmonizēt noteikumus vienotajā tirgū, samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu un veicināt aprites ekonomiku.
Latvijā no 12. augusta piemēro pirmās regulas prasības, tostarp attiecībā uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka uzņēmējiem nav jāizpilda visas regulā paredzētās prasības vienlaikus – konkrētiem nosacījumiem ir noteikti atšķirīgi piemērošanas termiņi, savukārt daļa prasību būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.
Vienlaikus uzņēmumiem, kas ražo vai iepako preces Latvijā un tās pārdod citās ES dalībvalstīs, jāņem vērā arī konkrētās valsts prasības. Tas nozīmē, ka situācija, kad kāda prasība Latvijā vēl nav piemērojama, automātiski nenozīmē, ka uzņēmumam tā nav jāņem vērā citā dalībvalstī, ja produkts tur tiek laists tirgū. Tieši pārrobežu tirdzniecība ir viena no jomām, kur uzņēmēji saskata būtiskāko praktisko izaicinājumu.
Latvijā no 12. augusta vēl nav ieviesta jaunā regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz jaunās sistēmas izveidei turpinās piemērot līdzšinējo kārtību, bet jaunā reģistra ieviešana Latvijā šobrīd paredzēta 2028. gadā. Savukārt dalība ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā nav jauna prasība – tā Latvijā pastāv jau vairāk nekā desmit gadus. Lai mazinātu slogu mazākiem uzņēmumiem, dalība šajā sistēmā ir obligāta, ja gada laikā tiek radīti 300 kilogrami vai vairāk izlietotā iepakojuma.
Tieši regulējuma praktiskā piemērošana kļuvusi par iemeslu, kādēļ Ekonomikas ministrija aicinājusi Eiropas Komisiju pārskatīt un vienkāršot Iepakojuma un Ekodizaina regulas prasības. 8. septembrī ministrija nosūtīja vēstuli vairākiem Eiropas Komisijas komisāriem un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta ģenerāldirektorei, aicinot jautājumu iekļaut Vienotā tirgus īstenošanas darba grupas jeb SMET darba kārtībā. Šajā platformā Eiropas Komisija un dalībvalstis kopīgi vērtē šķēršļus, kas apgrūtina uzņēmumu darbību vienotajā tirgū.
“Mums ir svarīgi, lai Eiropas Savienības regulējums palīdz uzņēmumiem attīstīties, nevis rada papildu birokrātiju. Prasībām jābūt samērīgām un praktiski piemērojamām, īpaši ņemot vērā to ietekmi uz uzņēmumu ikdienas darbu. Tāpēc aicinām Eiropas Komisiju izvērtēt, ko šajās regulās iespējams vienkāršot, lai mazinātu administratīvo slogu un novērstu nevajadzīgus šķēršļus uzņēmumu darbībai vienotajā tirgū,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Uzņēmēju bažas īpaši spilgti izskanējušas saistībā ar pārrobežu tirdzniecību. Mazie komersanti norāda, ka dažādās valstīs nepieciešama reģistrācija, iepakojuma uzskaite un ziņošana, kas nelieliem uzņēmumiem var radīt nesamērīgas izmaksas. Interneta veikala “Ingredienti” valdes loceklis Dmitrijs Mokejevs norāda, ka prasību izpilde dažādos tirgos var kļūt sarežģīta jau ļoti praktiskā līmenī.
“Ja katrai valstij mūsu uzņēmumam ir jāmaksā ne tikai reģistrācijas maksa, lai iegūtu šo EPR numuru, bet arī jāuzskaita katrs sūtījums, katra paka, vai tā ir stikla burciņa, etiķete, vāciņš šai burciņai vai cits iepakojums, cik gramus katrs sver… Un jāveic ne tikai uzskaite, bet arī jāziņo un jāveic atskaites uz tām valstīm, uz kurām mēs bijām sūtījuši šīs visas preces.”
Viņš norādījis, ka Somijā šādu prasību fiksētās izmaksas nozīmētu papildu 45 eiro vienam pasūtījumam. Uzņēmēji bažījas arī par pretējo situāciju – ja ārvalstu piegādātāji maza Latvijas tirgus dēļ nevēlēsies uz Latviju sūtīt preces.
“No kuriem mēs iepērkam taru vai citas preces. Ja šis uzņēmējs pateiks – nē, mums nav izdevīgi sūtīt uz Latviju, tad mēs paliekam bez nekā. Un es kā privātpersona arī nevarēšu iegādāties ne “Amazon”, ne citos veikalos, kur ražotāji vai pārdevēji negribēs sūtīt uz Latviju tikai tāpēc, ka tirgus ir mazs un mazs noiets,” teica Mokejevs.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka nav pamata visas nākotnē paredzētās prasības interpretēt kā tādas, kas uzņēmumiem jāizpilda jau šobrīd. Eiropas Komisija pati norāda, ka PPWR tiek ieviesta pakāpeniski, bet daļa praktisko nosacījumu vēl tiek precizēta.
Attiecībā uz reģistrācijas kārtību KEM valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere skaidro:
“Attiecībā par reģistrēšanos šobrīd ir jāievēro tas, kas noteikts mūsu valstī uz šo brīdi, kamēr nav noteikta jauna kārtība, kā tas viss ir darāms. Šobrīd ir zināms, kādas prasības nāks, bet viena daļa no tām detāli izstrādātas vēl nav, tas ir Eiropas Komisijas uzdevums.”
Viņa norāda, ka jaunā sistēma būs jāveido, balstoties uz skaidrām prasībām, un tās mērķim vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākai uzņēmumu darbībai.
“Kas būtu svarīgākais, kad katrā valstī izveidos šo reģistru, mēs plānojam to pēc iespējas vienkāršāku, nu jāredz prasības pa priekšu tā, lai ražotājiem neradītu problēmas. Un reģistrs nebūt nenozīmē, ka uzreiz ir kādi nodokļi vai kas,” skaidroja Vesere.
Tikmēr regulas būtiskākās izmaiņas patērētājiem kļūs redzamas pakāpeniski. No 2027. gada 12. februāra ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā dzērienus vai ēdienu līdzņemšanai, būs jānodrošina iespēja izmantot klienta līdzpaņemto trauku. No 2028. gada būs jānodrošina arī atkārtoti lietojama iepakojuma izvēle. No 2028. gada beigām paredzēts ieviest vienotu iepakojuma marķējumu, savukārt no 2030. gada stāsies spēkā plašākas prasības attiecībā uz iepakojuma samazināšanu, pārstrādājamību, pārstrādātas plastmasas izmantošanu un atkārtotu izmantošanu.
Tas nozīmē, ka izmaiņas skars arī poligrāfijas un iepakojuma nozari – būs jāpielāgo materiāli, dizains, marķējums un atsevišķos gadījumos arī ražošanas procesi. Vienlaikus uzņēmumiem būs jāspēj sekot līdzi prasībām ne tikai Latvijā, bet arī citos tirgos, kuros tie pārdod savus produktus.
Līdzās iepakojuma regulējumam uzņēmumu administratīvo slogu paredzēts mazināt arī ilgtspējas ziņošanas jomā. Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, kas paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs obligāti jāsagatavo ilgtspējas ziņojums. Turpmāk prasība paredzēta uzņēmumiem un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Šīs prasības paredzēts piemērot, sākot ar 2027. pārskata gadu.
Mazākiem uzņēmumiem būtisks ir arī tā dēvētais vērtību ķēdes aizsardzības mehānisms. Tas paredz ierobežot informācijas apjomu, ko uzņēmumi, kuriem pašiem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, drīkst pieprasīt no sadarbības partneriem ar līdz 1000 darbiniekiem. Šādi paredzēts novērst situāciju, kad mazākiem piegādātājiem netieši tiek uzliktas prasības, kas tiem pašiem nav obligātas.
Tādējādi poligrāfijas un iepakojuma nozarei priekšā ir periods, kurā vienlaikus jāpielāgojas jauniem vides un aprites ekonomikas mērķiem un jāspēj orientēties sarežģītā regulējuma prasībās. Eiropas Komisija uzsver, ka PPWR ilgtermiņā paredz veidot vienotākus noteikumus un mazināt sadrumstalotību vienotajā tirgū, taču pati atzīst, ka jauno noteikumu ieviešana rada arī pielāgošanās izmaksas.
Nozares uzņēmumiem būtiskākais jautājums līdz ar to nav tikai tas, kā izpildīt jaunās prasības, bet arī tas, cik vienkārši, paredzami un vienādi tās būs piemērojamas dažādos Eiropas tirgos. Tieši šeit satiekas regulējuma mērķi un uzņēmēju praktiskās intereses – videi draudzīgāks un apritīgāks iepakojums, no vienas puses, un konkurētspējīga, administratīvi samērīga uzņēmējdarbības vide, no otras.
Avots: kem.gov.lv
Adizes institūts Latvijā: “Fokusā – rezultatīvas apmācības
Vladimirs Kuzmins
Adizes institūts Latvijā
Sertificēts Partneris
Kā Jūsu profesionālā pieredze laika gaitā ir veidojusi izpratni par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, darbības efektivitātē un izaugsmē?
Darbinieki – lai arī mūsdienās daudz runājam par mākslīgo intelektu, robotizāciju un automatizāciju – arī nākamos 10–20 gadus un, domāju, vēl ilgāk, paliks ļoti nozīmīga uzņēmumu attīstības daļa.
Arvien, kad ar uzņēmumiem runājam par dažādām attīstības iespējām un to, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību, vairāk nekā 50% saka, ka šobrīd svarīgākais fokuss ir darbinieku attīstība. Gan darbinieku kā speciālistu attīstība, gan viņu izaugsme par vadītājiem, jo arī katrs vadītājs ir darbinieks.
Šī attīstība ir ļoti nozīmīga, bet arvien ir vāja izpratne par to, kā tieši to darīt. Svarīgas ir ne tikai zināšanas, bet arī to pielietošana. Ir svarīgi jau pirms došanās uz kursiem apzināt mērķus – kāpēc šīs zināšanas ir nepieciešamas un kur tās tiks pielietotas.
Bieži vien publiskajās grupās vienkārši tiek nosūtīts viens vai otrs cilvēks “noklausīties kursu”, bet pēc tam viņš īsti nesaprot, kāpēc tas bija vajadzīgs. Ko darīt, lai cilvēks pēc apmācībām atnes ne tikai jaunas zināšanas, bet arī padomā par to, kā tās pielietot?
To bieži vien neiemāca un neintegrē mācību procesos – ar to, ka ar zināšanām vien nepietiek. Ir kaut kas jāizdara, lai šīs zināšanas realizētu praksē.
Un tas ir pats svarīgākais darbinieku apmācībā – nodrošināt procesu, kurā zināšanas tiek pārvērstas praktiskos uzlabojumos un caur darbinieku attīstību tiek veicināta arī uzņēmuma attīstība.
Lai gan mēs mīlam savus darbiniekus, gala mērķis tomēr ir uzņēmuma attīstība. Darbinieki šajā procesā ir ļoti svarīgi.
Kādas būtiskākās pārmaiņas esat novērojis apmācību organizēšanā un īstenošanā?
Protams, jau pieminētās digitālās lietas. Mēs vēl atceramies pandēmiju un to, kā tā ieviesa digitālo transformāciju arī apmācību jomā.
Tagad arvien vairāk ienāk arī prasība pēc rezultativitātes. No vienas puses, resursi joprojām ir ierobežoti, bet, no otras puses, ārējā vidē notiek tik daudz pārmaiņu, ka uzņēmumu vadītāji saprot – arī tad, ja laika nav, ir jāmācās.
Agrāk, daudzus gadus atpakaļ, bija tāds uzskats, ka mācīsies brīvajā laikā. Šobrīd visi saprot, ka tā brīvā laika nav un nebūs. Līdz ar to uzņēmumi izvēlas domāt praktiskāk un no apmācībām sagaida konkrētu rezultātu. Tiek prasīts, lai apmācībās būtu praktiskā daļa un lai jau mācību laikā notiktu aktivitātes, kas palīdz iegūtās zināšanas realizēt praksē.
Kāpēc? Tāpēc, ka, ja to neprasa, mācības ļoti vienkārši var kļūt par ķeksīša pasākumu. Cilvēki atnāk, paklausās, viņiem ir interesanti, jautri, ir forša kompānija, bet pēc tam nekas nenotiek. Izmaiņas nenotiek.
Tagad izpratne par to, ka cilvēkresurss ir ļoti svarīgs un cilvēki ir ļoti noslogoti, ir tuvu 100%. Līdz ar to arvien apzinātāk tiek domāts par to, kādiem mērķiem un kādiem rezultātiem tiek organizētas darbinieku apmācības – gan individuāli, gan grupās.
To šobrīd var viennozīmīgi novērot, salīdzinot ar agrāko pieeju, kad tika gaidīts, ka cilvēks atnāks, pamācīsies un pēc tam pats izdomās, ko un kā no apgūtā integrēt savā darbā.
Šobrīd tas tiek izvirzīts kā konkrēts mērķis un arī kontrolēts – jau pašā apmācību atlases procesā tiek domāts par to, kādu rezultātu vēlamies sasniegt. Protams, ne visur un ne vienmēr, bet šādu pieeju īpatsvars ir radikāli lielāks nekā iepriekš. Fokusā ir rezultatīvas apmācības.
Kādi, Jūsuprāt, šobrīd ir būtiskākie izaicinājumi darbinieku apmācību īstenošanā, un kā uzņēmumi var tos efektīvi pārvarēt?
Lielākais izaicinājums ir plašās apmācību izvēles iespējas. Ir plaša tehnoloģiju izvēle, plašs apmācību piedāvājums. Attālināto apmācību pieejamība ir pavērusi iespēju uzņēmumiem piesaistīt trenerus kaut vai no Brazīlijas. Ja mums būtu kāds treneris uz Mēness vai Marsa, tad arī no turienes varētu būt treneri.
Tas nozīmē, ka faktiski viss pasaules zināšanas ir pieejamas. Un tas vienlaikus ir liels izaicinājums – šajā plašajā jūrā izdarīt izvēli: ko tad mācīties? Kas ir tas, kas mums ir nepieciešams un šobrīd vajadzīgs?
Protams, tas ir saistīts ar uzņēmuma mērķiem. Izvēle nav tikai par to, kādu kompetenci attīstīt, bet arī par to, kur šo kompetenci pielietosim.
Agrāk mums vairāk bija pieņemts ļauties straumei. Šobrīd arvien vairāk uzņēmumu apzināti izvēlas pārmaiņas – diversifikāciju, jaunu tehnoloģiju izmēģināšanu un izvērtēšanu. Un šeit tehnoloģijas, protams, ļauj šo procesu veikt daudz efektīvāk.
Kurš no jums nav prasījis mākslīgajam intelektam: “Kā ir ar to? Kā ir ar šito?” Tas palīdz apzinātāk izdarīt izvēli. Mākslīgais intelekts pats šo izvēli mūsu vietā neizdarīs, bet tas var sakārtot informāciju saprotamākā veidā. Tāpēc tā izmantošana apzināšanas un atlases procesā ir ļoti būtiska.
Tātad lielākie izaicinājumi ir plašās izvēles iespējas un darbinieku noslodze.
Mēs zinām, mēs mākam noslogot cilvēkus vairāk vai mazāk efektīvi. Bet neviens nevar komfortabli justies, noslogojot cilvēkus ar ļoti lielu slodzi un vienlaikus sagaidot, ka viņi paši spēs domāt par savu attīstību un izvēlēties, ko mācīties.
Tāpēc šī noslodze ir jāņem vērā arī, organizējot mācības. Var veidot kompetenču apguvi mazākās daļās, soli pa solim, un skatīties, kā iegūtais tiek ieviests praksē.
Nevar vienkārši aizsūtīt darbinieku uz piecu dienu apmācībām. No vienas puses, tas aptur darba procesus, bet, no otras puses, no piecām dienām labākajā gadījumā cilvēks atcerēsies pēdējo dienu – pat tad, ja materiāls ir foršs un saistošs.
Kursa nosaukums: “Klientorientēta pārdošana”
Pasniedzējs:
Mārtiņš Martinsons
FranklinCovey Latvia
Dibinātājs, treneris, koučs un konsultants
Cilvēki pērk. Cilvēki pārdod. Cilvēki piegādā. Un tomēr tieši prasme veidot cilvēciskas attiecības, bieži vien pārdošanā pietrūkst. Šis risinājums māca pārdevējiem, kā efektīvi komunicēt, veidot saikni un attiecības ar klientiem. Tas apvieno šīs prasmes ar biznesa domāšanas un izpratnes prasmēm, kā arī strukturētu pieeju, lai pārdevēji kļūtu par uzticamiem biznesa padomdevējiem.
Klientorientēta pārdošana māca pārdošanas komandām, kā kļūt izcilām tieši attiecību aspektā, izprast klienta vajadzības un kļūt par partneriem, kuri rada abpusēji izdevīgus rezultātus. Organizācijas, kas fokusējas uz klientu panākumiem, spēj:
- Fokusēties uz klientu veiksmi.
- Runāt atklāti un nojaukt robežas.
- Uzdot efektīvus jautājumus un klausīties.
- Piedāvāt risinājumus, kas atbilst klienta vēlamajiem rezultātiem.
- Nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu.
- Veidot abpusēja labuma vienošanos.
- Rosināt jaunas sadarbības iespējas.
Klientorientēta pārdošana māca pārdošanas komandām, kā kļūt izcilām tieši attiecību aspektā, izprast klienta vajadzības un kļūt par partneriem, kuri rada abpusēji izdevīgus rezultātus.
Eiropas Savienībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta prasmju attīstībai, darbaspēka mobilitātei un iespējām uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamos talantus. Eiropas Komisijas prezidente Ursula von der Leyen 2026. gada 15. septembrī, prezentējot jauno godīgas darbaspēka mobilitātes paketi, uzsvēra vienotā Eiropas tirgus nozīmi gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem:
“Vienotajam tirgum ir jākļūst arī par īstu prasmju tirgu ar vairāk iespējām darba ņēmējiem un uzņēmumiem. […] Prasmes, kvalifikāciju atzīšana un aizsardzība varēs brīvi pārvietoties pāri robežām.”
— Ursula von der Leyen, Eiropas Komisijas prezidente, 2026. gada 15. septembris.
Avots: luxembourg.representation.ec.europa.eu
Kvalitatīva apmācību pieprasījuma sagatavošana
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
