Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
No mērķiem līdz praksē ieviešamai sistēmai – seminārs “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2026”
gada 12. augustā spēkā stāsies Eiropas Savienības Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regula (PPWR), kas visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, turpmākajos gados būtiski mainīs iepakojumam izvirzītās prasības. Lai pārrunātu, ko šīs pārmaiņas nozīmēs uzņēmumiem, tirgum, sabiedrībai un kā tām praktiski sagatavoties, 9. aprīlī Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) norisinājās “Latvijas Zaļā punkta”, LBTU un Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) kopīgi rīkotais ikgadējais seminārs “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2026”.
Pasākums pulcēja ražošanas uzņēmumu, iepakojuma izstrādātāju, pašvaldību, iepakojuma un poligrāfijas nozaru ekspertus, lai diskutētu par iepakojuma aprites nākotni un uzņēmumu gatavību jaunajam regulējumam.
Semināra programma bija strukturēta tā, lai aptvertu politikas, praktiskos, dizaina un ražošanas aspektus.
Semināra pirmajā tematiskajā sesijā tika runāts par būtiskām prasību izmaiņām iepakojuma apritē un jauniem izaicinājumiem. Šajā daļā uzstājās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Ph.D. Rudīte Vesere, kas sniedza ieskatu gaidāmajās regulējuma izmaiņās un tajā, kāda būs to ietekme.
Sandra Muižniece-Brasava (LBTU, LIA) stāstīja par optimālā iepakojuma meklējumiem un risinājumiem PPWR kontekstā, uzsverot ilgtspējīgu sistēmu veidošanas nozīmi. Tam sekoja starptautisks skatījums. Ar prezentācijām tiešsaistē uzstājās Nerida Kelton un Johannes Bergmair no Pasaules Iepakojuma organizācijas (WPO), analizējot iepakojuma pārstrādājamības prasības un to, cik gatavi esam nākotnes standartiem.
Natālija Cudečka-Puriņa iepazīstināja ar topošā dokumenta “Ceļvedis sabiedrībai bez plastmasas piesārņojuma 2030. gadā” virzību, skaidrojot tā lomu sistēmisku pārmaiņu veicināšanā Latvijā.
Pēc kafijas pauzes Maija Rozenfelde (LMA, “Kid Design”) runāja par grafikas dizainera lomu, atbildību un iespējām iepakojuma veidošanas procesā, īpaši uzsverot iepakojuma pārstrādājamības un sniegtās informācijas skaidrības nozīmi.
Noslēdzošā daļa tika veltīta diskusijai “Pāreja uz apritīgumu: pienākums, risks vai biznesa iespēja?”, kuru vadīja SIA “Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga. Diskusijā piedalījās uzņēmumu pārstāvji Toms Auškāps (“Balticovo”), Kristaps Pūliņš (“Orkla Latvija”), Kristīne Grapmane (“Stenders”) un Sandra Muižniece-Brasava (LBTU, LIA), analizējot nozares gatavību PPWR ieviešanai un pievēršot uzmanību praktiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties.
Seminārā tika secināts, ka PPWR ieviešana jāuztver ne tikai normatīvu izmaiņa, bet gan kā nozīmīga tirgus transformācija. Uzņēmumiem savlaicīgi jāpārskata iepakojuma risinājumi, jāuzlabo datu pārvaldība un jāstiprina atbildība visā piegādes ķēdē. Patērētāju ieguvums būs skaidrāks iepakojuma marķējums un vienkāršāka šķirošana.
Avots: lbtu.lv
“Printsale” uzsver: komunikācija un attieksme – panākumu pamats
Raivis Bernāns
“Printsale” Izpilddirektors
Ko saviem klientiem piedāvā “Printsale” uzņēmums?
Sāksim ar to, ka “Printsale” nav mans vienīgais līdz šim izveidotais uzņēmums – tas jau ir trešais uzņēmums. Un šajā uzņēmumā es sapratu, ka gribu ielikt kaut ko īpašu – reāli tā, lai cilvēkiem būtu patīkami pie mums atgriezties.
Pirmais, ar ko mēs esam īpaši, ir ātrums. Tas ir numur viens, kas šobrīd strādā. Klients zvana vakarā un saka: “Man rīt jālido uz kaut kādu izstādi!” Mēs sakām – labi, un uzreiz ķeramies pie darba, sagatavojam visus materiālus, un viss nepieciešamajā laikā ir saražots.
Otrs ir tas, ka mēs ļoti daudz izmantojam mākslīgo intelektu. Ļoti daudz. Tas nozīmē, ka mums ir cenu aprēķini, automātiska piedāvājumu izsūtīšana, debitoru uzskaite, e-mārketings (digitālais mārketings), iekšējās sistēmas – viss, kas saistīts ar to, lai klientam būtu vieglāk komunicēt ar mums. Klients var visu redzēt – viņam ir savs klientu portāls, kur viņš ieiet un apskata savus darbus, rēķinus un visu citu nepieciešamo informāciju.
Trešais, ar ko mēs esam īpaši, ir tas, ka mēs palīdzam uzņēmējiem un cilvēkiem nopelnīt vairāk. Un tad rodas jautājums – kā tas nozīmē “nopelnīt vairāk”? Tas nozīmē, ka bieži vien reklāmas materiāli, iepakojumi vai citas lietas vienkārši nestrādā un nepiesaista uzmanību. Tad mēs no savas puses veicam auditu, kura rezultātā vienojamies, ko var uzlabot – piemēram, dizainu, tekstus, iepakojuma veidu vai pasniegšanas stilu. Tas patiesībā dod klientiem lielāku pienesumu, un līdz ar to viņi vēlas pie mums atgriezties vēl un vēl.
Ja runājam konkrētāk par produktiem, tad, pirmkārt un galvenokārt, nodarbojamies ar visu, kas saistīts ar iepakojumu – kastes, maisiņi, iepakošanas papīrs un daudz kas cits. Nākamais ir dažādi reklāmas materiāli – prezentācijām, izstādēm, savstarpējai komunikācijai un tamlīdzīgi. Vēl piedāvājam arī visa veida prezentmateriālus.
Kā pēdējā laikā ir mainījies pieprasījums nozarē?
Šobrīd, vērojot tirgu un to, kas notiek dažādu faktoru ietekmē, redzams, ka cilvēki ir kļuvuši ļoti piesardzīgi. Līdz ar to arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc mazām tirāžām un personalizētiem risinājumiem. Tās ir divas galvenās tendences.
Balstoties uz šīm izmaiņām, esam pielāgojuši arī savu ražošanu, lai varētu ātri un efektīvi nodrošināt visu nepieciešamo un pēc iespējas ātrāk nodot klientam gala produktu. Tas nozīmē elastību, spēju ātri reaģēt un pielāgoties katra klienta individuālajām vajadzībām.
Kādas prasmes un kompetences ir svarīgi attīstīt nozares speciālistiem saistībā ar klientu servisu?
Ja runājam par tehniskajām prasmēm, tad, protams, tas viss ir atkarīgs no amata, jo nozarē strādā ļoti dažāda spektra speciālisti, un katram ir savas nepieciešamās prasmes un kompetences uzņēmuma kontekstā.
Arī mūsu uzņēmumā katram amatam ir savas prasības. Piemēram, šobrīd meklējam papildu projektu vadītāju, un šim cilvēkam ir ļoti jāpatīk pats process – jābūt azartam par to, kā no idejas iespējams radīt reālu, taustāmu rezultātu.
Runājot par komunikāciju – tā ir ļoti svarīga. Iztēlosimies vienkāršu situāciju: (tēlota saruna ar klientu) “Jā. Jā. Ko jūs gribat? Nav.” Ar šādu komunikāciju nekur tālu netiksi. Ir jābūt prasmēm un vēlmei uzklausīt klientu, jābūt ieinteresētam saprast, kas viņam ir nepieciešams. Tikai tad var piedāvāt risinājumu. Komunikācijai jābūt atvērtai un patīkamai, arī balsij jābūt patīkamai.
Savā laikā esmu zvanījis dažādiem nozares uzņēmumiem, kur komunikācija ir šāda, un pēc tam noteikti nav vēlmes ar šādu uzņēmumu sadarboties. Tāpēc šīs prasmes ir ļoti svarīgi attīstīt un apgūt.
Runājot par vadītāja prasmēm, ļoti būtiskas ir tieši soft skills (vispārējās jeb starppersonu prasmes). Otrs svarīgs aspekts ir komandas sajūta un spēja veidot vidi, kur darbinieki jūtas droši, var atklāti izrunāt nepieciešamo un sadarboties.
Trešais – līderim ir jāspēj atrast un piesaistīt talantus. Dažkārt cilvēki paši vēl nezina, kurp virzās darba meklējumos, bet, ja vadītājs spēj pamanīt, piemēram, analītiskās vai komunikācijas spējas un piedāvāt piemērotu lomu, tas var dot ļoti labu rezultātu.
Protams, ļoti svarīgi ir arī skaidri komunicēt uzņēmuma mērķus un vīziju, lai visa komanda virzītos vienā virzienā.
Ir ļoti svarīgi, ka darbinieki tiek attīstīti arī soft skills kontekstā. Tas palīdz cilvēkiem kļūt atvērtākiem vienam pret otru, uzlabo sadarbību komandā un arī komunikāciju ar klientiem. Jo labāk cilvēks izprot sevi un savas emocijas, jo vieglāk viņam ir strādāt ar citiem.
Manā skatījumā ļoti svarīgi ir iemācīties tikt galā ar sevi – un tas ir tas, kur uzņēmumiem vajadzētu ieguldīt, sūtot darbiniekus uz apmācībām, kur viņiem ir iespēja sevi izzināt. Tur viņi mācās par emocijām, stresa situāciju vadību, konfliktu risināšanu. Tas viss ir jāapgūst, un ir svarīgi, lai būtu skaidras vadlīnijas, kā šādas situācijas risināt.
Tas ilgtermiņā uzlabo cilvēka pašizpratni, mazina iekšējo spriedzi un palīdz vieglāk komunicēt un sadarboties ar citiem cilvēkiem.
Kursa nosaukums: “Efektīva cilvēka 7 paradumi”
PASNIEDZĒJS:
Emīls Lukjanskis
FranklinCovey / Treneris
Progresīvu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta laikmetā cilvēciskās prasmes (tas, kā mēs strādājam individuāli un sadarbojamies ar citiem) ir svarīgākas kā jebkad agrāk. Ir svarīgi izmantot visaptverošu sistēmu, kas palīdz ikvienam apgūt un pilnveidot šīs būtiskās prasmes, lai gūtu organizācijai būtiskus panākumus.
Risinājums “Efektīvu cilvēku 7 paradumi” sniedz mācību dalībniekiem tādas fundamentālas prasmes, kā emocionālā inteliģence, proaktīva problēmu risināšana un sevis vadība. Pielāgoti mūsdienu mainīgajai darba videi, 7 paradumi veicina būtisku izaugsmi visos līmeņos.
Piegādes formāti:
Programmu iespējams īstenot dažādos formātos
- Tiešaistē: 6 x 180-minūšu sesijas
- Klātienē: 3 dienu treniņš
- Pēc pieprasījuma: 8 x 30-minūšu moduļi
Risinājumā iekļauts:
- Dalībnieka rokasgrāmata
- Kārtis
- Novērtējums
- Automatizētu zināšanu nostiprināšana
- 7 paradumu plakāts
Brieduma attīstība®
Katrs no 7 paradumiem balstīts efektivitātes pamatprincipos un paradigmās, kas ir saskaņotas ar šiem pamatprincipiem un rīcībām, kuras panāk efektīvus rezultātus.
Personiskā uzvara® | 1.-3. paradums
Akcentē personīgo izcilību, vēlamo rezultātu definēšanu un uzmanības koncentrēšanu, lai veidotu pamatu panākumiem.
Publiskā uzvara® | 4.-6. paradums
Veicina sadarbību un sinerģiju ar citiem, veidojot spēcīgas attiecības, kas ļauj kopā paveikt vairāk.
Atjaunošanās | 7. paradums
Uzsver pašatjaunošanos un nepārtrauktas pilnveidošanās nepieciešamību, lai gūtu panākumus un uzturētu paradumus.
Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt cilvēkkapitāla nozīmi kā vienu no galvenajiem ekonomikas attīstības, konkurētspējas un inovāciju virzītājspēkiem. Dalībvalstis arvien vairāk saskaras ar darbaspēka un prasmju trūkumu stratēģiskās nozarēs, tādēļ būtiska kļūst mērķtiecīga investēšana izglītībā, profesionālajā apmācībā un cilvēku potenciāla attīstībā.
“Cilvēkkapitāls ir Eiropas lielākais resurss. Tā kā pastāvīgs darbaspēka un prasmju trūkums ietekmē stratēģiskās nozares — no veselības aprūpes līdz digitālajām tehnoloģijām —, šis ieteikums iezīmē izšķirošu soli mūsu konkurētspējas, noturības un sociālās kohēzijas stiprināšanā, efektīvāk ieguldot cilvēku zināšanās, prasmēs un potenciālā.”
— Marinos Moushouttas, Kipras Republikas darba ministrs
Avots: consilium.europa.eu
Darbinieku motivēšana piedalīties apmācībās
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
